Tiem, kuri interesējas par notikumiem valstī, nudien nav garlaicīgi. Cik tad sen Borisu Berezovski-Jeļeņinu Latvijā sagaidīja gandrīz visaugstākajā līmenī.
Tiem, kuri interesējas par notikumiem valstī, nudien nav garlaicīgi. Cik tad sen Borisu Berezovski-Jeļeņinu Latvijā sagaidīja gandrīz visaugstākajā līmenī. Ar viņu tikās, tiesa gan – slepeni, iekšlietu ministrs Ēriks Jēkabsons un otra augstākā amatpersona valstī Saeimas spīkere Ingrīda Ūdre. Pavisam nesen kopā ar multimiljonāru multenītes skatījās “nācijas morālais līderis” Andris Šķēle. Un pēkšņi ziņa, ka Berezovskis iekļauts valstij nevēlamo personu sarakstā. Par divkārt Latviju apmeklējušo viesi viss būtu kaut cik skaidrs. Bet kā vērtēt viņa draugus?
Pirmais no aprites izkritis Ē. Jēkabsons. Viņš bija spiests demisionēt. Pats par sava lēmuma cēloni min Iekšlietu ministrijas nepietiekamo budžetu, bet ir vēl kāds cits variants. Kļuvis zināms, ka pēc Nacionālās drošības padomes sēdes viņam bijusi telefonsaruna ar Berezovski, kurā it kā izklāstīts sēdē runātais, kas pielīdzināms valsts nodevībai. I. Ūdre TV raidījumā “Valsts pirmās personas” aukstasinīgi aizstāvēja savu nevainību: ar Berezovski tikusies vienu reizi un nekādas naudas lietas nav apspriestas. Tātad gluži vienkārši pavakariņojusi patīkama kunga sabiedrībā.
Latvijai otrā vieta Eiropas Savienībā korumpētības izplatības ziņā – aiz Polijas. Valdības vadītājs Aigars Kalvītis atgaiņājas no komentāru tīkotājiem – iedzīvotāju aptaujas neesot objektīvas. Domāju, ka visobjektīvākās liecības rodamas iknedēļas izdevumā “Privātā Dzīve” ar mūsu valsts elites pārmērīgi greznajiem namiem un bezrobežu izklaidēm gan “Mākoņos”, gan zem tiem. Lai varētu aptvert augstāko slāņu bagātības un pārliecinātos, ka līdz zeltam jeb pirmajai vietai korupcijas dziļuma ziņā mūsu valsts vairs nav tālu, iznācis vēl viens žurnāls “Privātā Dzīve” extra. Visskaļāk kukuļošanas gadījumi atklāti par dažiem desmitiem latu, bet miljoni izzuduši klusiņām kā ar mincīšu mīkstām ķepiņām.
Korupcijas tīmekļi apvijuši pat naturalizācijas procesā iesaistītos. Straujo jaunpilsoņu skaita pieaugumu acīmredzot sekmējuši arī kukulīši. Manuprāt, tā jau ir nodevība pret valsti un tās pamatiedzīvotājiem. Grūti iedomāties jomu, kur apgrozās liela nauda un kas varētu būt tīra no korupcijas.
Pagājusī pirmdiena, 17. oktobris, bija Starptautiskā nabadzības apkarošanas diena. Manuprāt, tāda ir katra nedēļas diena simtiem tūkstošiem cilvēku. Par savas sūtības cienīgu atalgojumu jau no nākamā gada janvāra, nevis vēlēšanu rudenī, pie Saeimas nama ceturtdien piketēja pedagogi. Viņi pieteikuši vienas dienas brīdinājuma streiku jau šogad. Bet “Latvenergo” priekšnieks Kārlis Miķelsons gaužas par spiedīgiem apstākļiem – būšot jāiztiek pat bez Jaungada balles pēc uzņēmuma “pieticīgā” jubilejas sarīkojuma, kad tērēti nieka simttūkstoš latu. Nabadzībai ir vairākas mērāmkarotes.
Latviju pirmoreiz savām acīm skatīja Eiropas Parlamenta pēcmonitoringa kontrolieris Georgijs Frunda. Viņš jau iepriekš bija tik ļoti informēts, ka intervijā “Latvijas Avīzei” sarunāja daudz muļķību, kādas varētu smelties vienīgi no Eiroparlamenta deputātes Tatjanas Ždanokas un mūsu valsts pārstāvja Eiropas Padomes parlamentārajā asamblejā Borisa Cilēviča kopā ņemot. Ar radikāļu labo spārnu drošības spēki aši tiek galā, bet ar kreisajiem gaisa jaucējiem – nu nekādi!
Novembra vidū atnākšot ziema, bet arī tā garlaicību nesola.
