Šo vasaru Skaistkalnē pavadīja Amjēnas (Francija) universitātes lauksaimniecības nodaļas students Žuans Marjo. Tas bija viņa prakses laiks pirms bakalaura darba rakstīšanas.
Šo vasaru Skaistkalnē pavadīja Amjēnas (Francija) universitātes lauksaimniecības nodaļas students Žuans Marjo. Tas bija viņa prakses laiks pirms bakalaura darba rakstīšanas.
Izvēlas vietu praksei
Žuans Latvijā ieradās jūnijā. Viens no viņa mērķiem bija pašam pārliecināties, kā ES nauda tiek izmantota Latvijā, jo zemniekiem pieejamos maksājumus saņem arī skaistkalnieši, stāsta Skaistkalnes pagasta pieaugušo izglītības koordinatore Laima Indriķe.
Izrādās, Saulaines profesionālajai vidusskolai ir sakari ar radniecīgu mācību iestādi Paraklē, kur Žuans apmeklē nodarbības. Tur viņš ticies ar saulainiešiem un tagadējo rajona Padomes Attīstības nodaļas vadītāju Ingu Bērziņu. Viņa palīdzējusi Žuanam sameklēt prakses vietu un apmešanos. Franču puisi savās mājās uzņēma Eleonora Maisaka.
“Laimīgās” olas
Žuana ģimene dzīvo nelielā ciematiņā Tromblē (1500 iedzīvotāju), tas ir Bretaņas reģionā. Netālu no Tromblē atrodas svētā Sanmišela kalns un klosteris, kuru ik gadu apmeklē divi miljoni tūristu. Tā ir saliņa Atlantijas okeānā. Bēguma laikā trīs kilometru rādiusā ap klosteri var staigāt, bet paisuma laikā virs ūdens ir tikai baznīca un mūku celles. To Laimai Indriķei stāstījusi skaistkalniete Antra Anšance, kura šajās vietās bijusi.
Žuana vecākiem – tēvam Henrijam un mātei Bridžitai – pieder zemnieku saimniecība. Tajā ir ferma ar 35 govīm un 4000 gaļas vistas, kas aug savā vaļā. Tas Francijā tiek īpaši vērtēts – vistas netiek turētas būros, ir brīvas, tāpēc no tām iegūst “laimīgās” olas un bezstresa gaļu, stāstījis Žuans. Gadā viņa vecāki realizē 12 tūkstoš vistu. Tā ir vidēji liela saimniecība bez algotiem strādniekiem, visu paveic tēvs un māte. Žuana māsa Emanuēla ir inženiere lielā ķīmijas uzņēmumā, kur ražo autokosmētiku. Brālis Olivjē ir masieris un pašlaik strādā Indijā.
Pārsteidz baltās naktis
Ciemata svētku mūsu izpratnē Žuana dzimtajā pusē nav, tāpēc viņam ļoti patikusi Kanepene Skaistkalnē. Tur viņš pirmoreiz ieraudzījis latviešu tautastērpu. tajā bija ģērbusies codiete Daira Jātniece, kura tirgoja putras. Žuans bijis sajūsmā.
“Francūzi pārsteidza mūsu īsās (viņš teica: baltās – I. M.) vasaras naktis, kad tumšs ir tikai dažas stundas. Pie viņa “ar stopiem” no Bretaņas uz dažām dienām atbrauca draugs. Žuans gāja uz ballēm Skaistkalnē, brauca izklaidēties uz klubiņiem Rīgā, nedēļas nogalēs uz savu roku devās uz Igauniju un Lietuvu. Atceros, kā viņš centīgi gandrīz katru vakaru skrēja desmit kilometru,” stāsta Laima Indriķe.
Skaistkalniešiem šovasar Žuans mācīja franču valodu. Divreiz nedēļā uz nodarbībām pulcējās skolēni un jaunieši.
Dzīve ir nesteidzīgāka
Neilgi pirms šķiršanās Laima Indriķe lūdza, lai katrs kursu klausītājs uzdod Žuanam jautājumu.
Lauma: – Kas Tev patika Skaistkalnē?
Žuans: – Skaista ir Mēmele. Man patika staigāt pa mežiem. Te ir mazas, mīļas mājiņas un lauki – tādi, kādiem tiem jābūt.
Līvija: – Vai Francijā ir tik mazas saimniecības kā pie mums?
Žuans: – Vēl ir. Lielākoties tās specializējas kādā jomā – gaļas pārstrādē, siera gatavošanā – un visu pārdod tirgū, kas tradicionāli ir sestdienās, kad sabrauc zemnieki no tuvākās apkaimes.
Kristiāna: – Vai tu gribi atpakaļ uz Franciju?
Žuans: – Protams, jo tur ir mana ģimene, ierastais dzīvesveids.
Simona: – Vai tev patīk mācīt franču valodu?
Žuans: – Tā man ir jauna pieredze, vajadzēja pašam atkārtot gramatiku. Šo iespēju mācīt savu valodu vietējiem piedāvāju, lai labāk iepazītos ar cilvēkiem un dalītos ar savu kultūru, vairāk būtu kopā ar jums.
Līvija: – Ar ko mēs atšķiramies no frančiem?
Žuans: – Šeit cilvēki nedzīvo bagāti, bet ir laipni, atvērti, dalās. Apmeklējot zemnieku saimniecības, biju pārsteigts, ka vienmēr man centās iedot kaut ko no sevis – medus burciņu, svaigus dārzeņus. Tas bija tik aizkustinoši. Pamanīju, ka te mazāk nekā Francijā lieto tehniku un transportu. Dzīve ir nesteidzīgāka, mazāk stresa.
Klinta: – Vai tev izdevās redzēt arī ko citu Latvijā, vai ceļoji?
Žuans: – Biju Latgalē, vairākkārt Rīgā, Saulkrastos.
Antra: – Vai uzskati, ka prakse ir izdevusies?
Žuans: – Jā! Domāju, man būs visinteresantākais prakses materiāls, arī vērtētāji uzzinās daudz jauna.
Laima: – Vai vēl domā atbraukt uz Latviju un Skaistkalni?
Žuans: – Noteikti atgriezīšos. Taču pašlaik viss atkarīgs no tā, kā iekārtošos darbā pēc diploma iegūšanas.
