Par lēto darbaspēku mēdz dēvēt strādājošos, kuriem ir niecīgas profesionālās iemaņas, zems darba ražīgums.
Par lēto darbaspēku mēdz dēvēt strādājošos, kuriem ir niecīgas profesionālās iemaņas, zems darba ražīgums. Šie cilvēki noderīgi vien primitīvu darbu izpildei, par to attiecīgi saņemot minimālo atalgojumu. Šiem ļaudīm pienāktos mitināties trūcīgos apstākļos, liedzot sev sadzīviskas ērtības.
Ieklausoties pēdējā laikā plašsaziņas līdzekļos vēstītajā informācijā, rodas iespaids, ka mūsu valstī šāds lētais darbaspēks visvairāk sastopams celtniecībā. Tieši šajā nozarē strādājošo liela daļa savos ienākumos uzrāda minimālo algu – pašlaik tie ir 80 latu. Netiešu apstiprinājumu tam “Bauskas Dzīve” guva nesenā reidā kopā ar Valsts ieņēmumu dienesta darbiniekiem.
Nopelnīto maksājot aploksnēs
Viss sākās ar kādu redakcijā saņemtu vēstuli. Tajā plaši tika izklāstīts par kādu mūsu rajona celtniecības uzņēmumu. “Gribu izteikt to apkrāpto cilvēku rūgtumu, kuri, kādu laiku nostrādājuši uzņēmumā, spiesti meklēt sev citu darbavietu. Šajā uzņēmumā darba diena ilgst nevis astoņas, bet 11 stundas, darba nedēļa ir nevis piecas, bet gan sešas dienas gara. Taču šajā firmā oficiālā darba alga, no kuras tiek maksāti arī nodokļi, ir tikai 80 vai 85 lati. Pārējais ir aploksnēs izmaksātā alga. Turklāt šajā uzņēmumā ir liela kadru mainība, tādējādi ietaupot uz strādnieku rēķina. Projāmgājējam netiek izmaksāts viss nopelnītais. Ja nepatīk, lai iet, būs nākamais muļķītis, uz kura rēķina darba devējs varēs iedzīvoties,” tā raksta kāds mūsu lasītājs.
Viņš vēl piebilst, ka darba ņēmēji ir iebaidīti un neatļaujas atklāti runāt par darba devēju krāpšanos.
Visiem alga 80 – 85 lati
Kopā ar VID darbiniekiem “Bauskas Dzīve” apmeklēja kādu no vēstulē minētās celtniecības firmas būvobjektiem. VID darbiniece lūdza darbu vadītājam paaicināt dažus strādniekus, lai viņi aizpilda aptaujas lapas. Tajās līdzās personas datiem jānorāda darbā pavadītais laiks, pienākumi, jāmin algas izmaksas dienas, arī algas apjoms. Darba devējs uzaicināja septiņus vīrus, kuri visi kā viens aptaujas lapā ierakstīja, ka viņi par darbu uzņēmumā mēnesī saņem minimālo algu – 80, dažs 85 latus. Tie izskatījās kārtīgi strādnieki, nevis vienas dienas laimes meklētāji, daži pirms aptaujas pildīja atbildīgus celtniecības darbus.
Tikai naivais noticēs, ka šie speciālisti, strādājot noteikti vairāk kā astoņas stundas, dienā samierinās tikai ar četriem latiem. Neviens no uzrunātajiem diskusijā par algām ar “Bauskas Dzīvi” iesaistīties nevēlējās, darbu vadītājs objektā vien apgalvoja, ka šādas lietas uzņēmumā nenotiek, algu izmaksā grāmatvede. Par mazajām algām viņš arī atteicās ko paskaidrot, vien piebilstot, ka nevienu jau ar varu šeit strādāt nepiespiežot. Ļaudis nevēlas daudz strādāt, tāpēc arī samierinās ar minimālo algu.
Veic rūpīgu pārbaudi
Par vēstulē minētajiem faktiem, arī pārbaudes rezultātiem celtniecības firmā “Bauskas Dzīve” lūdza komentāru VID Bauskas nodaļas vadītājai Dzidrai Brūverei. Viņa paskaidroja, ka veikta uzņēmuma grāmatvedības darba pārbaude, skatītas preču pavadzīmes. Pārbaudītāji iepazinušies ar uzņēmuma strādājošo sarakstiem, viņiem noteikto algu apmēriem. Izpētot tos, redzams, ka daļa strādājošo tiešām saņem minimālo algu. Dz. Brūvere atzina, ka rupji grāmatvedības darba pārkāpumi nav konstatēti. Uz sarunu VID paredzēts aicināt uzņēmuma vadītāju, lūdzot paskaidrot vēstulē minētos faktus, tostarp algu apmēru. Amatpersona nav pārliecināta, vai izdosies piemērot kādu bargu sodu, jo “papīri vairāk vai mazāk ir kārtībā”.
Dz. Brūvere piekrīt “Bauskas Dzīves” secinājumam, ka reālā strādājošajiem izmaksātā alga varētu būt lielāka par dokumentos minēto minimālo samaksu. Taču – kā to pierādīt? “Mēs tik ļoti mīlam prasīt no valdības lielākus budžeta izdevumus, bet cik daudz mēs katrs darām, lai veicinātu lielākus ienākumus?” vaicā Dz. Brūvere.
Jārīkojas strādājošajiem
Kā vienu no šīs absurdās situācijas risinājuma variantiem Dz. Brūvere uzskata pārmaiņas likumdošanā. Varētu izvirzīt, piemēram, obligātu nosacījumu bankām, izsniedzot kredītu, lai tās pieprasa ienākumu apstiprinājumu ne tikai no darba devēja, bet arī lai šo izziņu apstiprina VID. Protams, komercbankām tas nebūtu izdevīgi, jo virknei klientu kredītu nevarētu piešķirt tāpēc, ka darba devējam tad būtu jāuzrāda oficiālie ienākumi. Dz. Brūvere uzsver, ka ļoti daudz kas atkarīgs no katra cilvēka godaprāta, – ne tikai no darba devēja, bet arī no darba ņēmēja. Tikai ar pašu strādājošo palīdzību būs iespējams izskaust aplokšņu algu sistēmu, arī celtniecībā.
Savukārt “Bauskas Dzīve” pēc kopīgā reida un sarunas ar VID amatpersonām secinājusi, ka šīs valsts iestādes darba metodes ir tik mazefektīvas, ka cerības nudien ir tikai un vienīgi uz pašiem strādājošiem, ka viņi darba devējam reāli pieprasīs visas algas oficiālu samaksu.
