Veterinārārstam Jānim Bitem 62. dzimšanas dienā dēli Andris, Jānis un Pēteris uzdāvināja mākslas darbu.
Veterinārārstam Jānim Bitem 62. dzimšanas dienā dēli Andris, Jānis un Pēteris uzdāvināja mākslas darbu. Kad ciemiņu klātbūtnē tas tika izsaiņots, klātesošie gandrīz zaudēja valodu – no mākslinieces Irēnas Lūses lielformāta darba “Oktobris” pretim raudzījās Vladimira Iļjiča Ļeņina viltīgi piemiegtās acis.
Portrets pie rakstāmgalda
Pagaidām glezna glabājas Jāņa Bites kabinetā Pārtikas un veterinārā dienesta Bauskas pārvaldē. Protams, ne jau pie sienas, lai gan saturiski šajā vietā tā lieliski iederētos, jo daktera Bites darbistaba ir kādreizējā partijas rajona komitejas otrā sekretāra kabinets.
“Vislabāk man patīk, uz ilgāku laiku dodoties izbraukumos, Ļeņina portretu novietot uz sava krēsla pie rakstāmgalda. Iedomājieties, cilvēks paver durvis un kompartijas sekretāra kabinetā ierauga tam ideāli atbilstošu mākslas darbu! Tas gan ir melnais humors.
Nopietni runājot, es kopš bērnības pret komunistisko režīmu esmu izjutis dziļu nepatiku tā ļaunuma dēļ, ko sistēma nodarīja Latvijai. Paldies Dievam, ka nevienu dienu neesmu bijis Ļeņina dibinātās partijas biedrs. Mana tēva mājās Jēkabpils pusē jau 1922. gadā bija elektrība, 1924. gadā – telefons, bet 1937. gadā tika nopirkts traktors. Taču komunistiskā ideoloģija iznīcināja ne vien materiālās vērtības, bet arī morāles ideālus visā valstī un vienā trešdaļā pasaules. Starp citu, elektrību tēva mājās atjaunoja tikai 1963. gadā, pie telefona vecāki tika 1970. gadā, bet lauksaimniecības tehniku varējām nopirkt deviņdesmito gadu sākumā,” filosofiskās pārdomās kavējas gleznas īpašnieks.
Neizskatās pēc monstra
Dakteris Bite neizpauž, kur dēli iegādājušies unikālo laikmeta liecību, vienīgi piemetina: “Viņi reizēm mēdz mani pavilkt uz zoba, ka lielāko daļu mūža esmu uzcītīgi kalpojis pastāvošajam režīmam. Modernā jaunatne ļoti labi izjūt pagājušo laiku elpu, bet mūsu ģimenē par humora izjūtas trūkumu neviens nevar sūdzēties. Esmu pārliecināts, ka Ļeņina portreta oriģināls Bauskas rajonā man pieder vienīgajam. Starp citu, guašas gleznojums “Oktobris” ir ļoti kvalitatīvs mākslas darbs. Kāda ekspansivitāte, līniju un krāsu ritmi, turklāt Ļeņins neizskatās pēc monstra, bet ir cilvēcīgs!”
Gleznas otrā pusē uz rāmja ir rakstīts: “Irēna Lūse Mavrika meita. 1970. gads. (800 rubļi). Dekoratīvās mākslas kombināts.” Pazīstamā politiķa Mavrika Vulfsona meita Irēna tolaik bija gluži jauna māksliniece. Veidot proletariāta vadoņa skulptūras un gleznot viņa portretus Latvijā bija atļauts tikai mākslinieku šauram lokam, tādēļ šķiet netipiski, ka jauniņā autore ir bijusi izredzēto vidū. Gleznas “Oktobris” māksliniecisko kvalitāšu vērtēšanā Jānis Bite ir ļoti precīzs, jo darbs patiešām ir meistarīgs. Šī žanra citu autoru kompozīciju vidū tas patīkami atšķiras ar vieglumu, virtuozitāti, brīvu un savdabīgu personāža traktējumu.
No sajūsmas līdz šokam
Dzimšanas dienā saņemtā dāvana tagad Jānim Bitem kalpo kā tests cilvēku labākai iepazīšanai. Viņš atklāj: “Par gleznu interesējas pilnīgi visi apmeklētāji. Reakciju amplitūda sniedzas no sajūsmas līdz šokam. Man ir pārmetoši vaicāts: “Ko jūs atļaujaties, dakter?” Tāpēc aizvien biežāk domāju par to, ka daudzi apzināti bēg no savas pagātnes. Bet vai tad ir iespējams no tās noslēpties? Attieksme pret gleznu ļauj uzzināt, kā dažādi cilvēki reaģē uz pagātni.”
Jānis Bite domā, ka dēli ir tikpat gandarīti par savu izvēli kā dāvanas saņēmējs. Ģimenei pieder neliela gleznu kolekcija, kurā galvenokārt ir klusās dabas ar ziediem un ainavas. Ļeņina portrets tur īsti neiederas, tādēļ īpašnieks mājās vēl meklē eksponēšanai piemērotu vietu.
Uz jautājumu, vai daudzas lietas rosina dziļas un nopietnas pārdomas par dzīvi līdzīgi kā darbs “Oktobris”, Jānis Bite atbild: “Noteikti, jo priekšmetus, kam nav sava stāsta, neviens nemēdz glabāt. Vismaz man tā ir.”
