Dabas aizsardzības plāna «Paņemūnes meži» sabiedriskā apspriešana notika sestdien, 29. oktobrī, Brunavas pagasta padomē.
Dabas aizsardzības plāna (DAP) “Paņemūnes meži” sabiedriskā apspriešana notika sestdien, 29. oktobrī, Brunavas pagasta padomē.
Uz publisko apspriešanu bija aicināti visi interesenti, jo īpaši tie brunavieši, kuru īpašuma robežās atrodas šis dabas liegums. Plāna galaredakciju 8. novembrī ārkārtas sēdē izskatīs Brunavas pagasta padomes deputāti.
Kritērijus par aizsargājamām teritorijām, biotopiem un sugām nosaka ES direktīvas. Pievienojoties Eiropas Savienībai, Latvija ir iekļāvusies tīklā, ko apņēmušās veidot ES dalībvalstis. Tas ir dabas aizsargājamo teritoriju tīkls ar nosaukumu “Natura 2000”. Taču katrai dalībvalstij jāizlemj, kādā veidā aizsardzība tiks nodrošināta. Vides ministrijas Aizsargājamo teritoriju nodaļas vadītāja Vija Buša skaidro, ka Latvijā pašlaik ir 336 “Natura 2000” teritorijas, kas veido 12 procentu no Latvijas platības. ES vecajās dalībvalstīs šis skaitlis ir lielāks. Bauskas rajonā atrodas septiņas “Natura 2000” teritorijas, no kurām viena ir jau pieminētais dabas liegums “Paņemūnes meži”.
Zaļās rotas vērtība pieaugs
LLU Meža fakultātes dekāns Dainis Dubrovskis norāda, ka meža unikālā loma cilvēces attīstībā ir nepārvērtējama. Šīs lomas nozīmīgums joprojām kāpj. To izraisa gan cilvēces nepārtrauktais skaitliskais pieaugums, gan saimnieciskās aktivitātes un tehnoloģiju straujā pilnveidošanās, gan dabas resursu izsīkšanas draudi. Veidojas pretruna starp cilvēku vēlmi dzīvot arvien ērtākos apstākļos, kas prasa materiālus ieguldījumus, gan uzturēties veselīgā vidē un baudīt iespējami pirmatnējāku dabu, kur mežam atvēlēta viena no galvenajām lomām. Šo pretrunu var risināt, tikai meklējot saprātīgu kompromisu starp meža saimniecisko izmantošanu un tā saudzēšanu, domā D. Dubrovskis.
Šo seno problēmu jau atspoguļojis arī mūsu literatūras vecmeistars Rūdolfs Blaumanis – Indrānu tēvs, runājot par saviem ošiem, saka: “Es nošķiru tos Indrānus, kas pilda manu maku, no tiem, kas priecē manu sirdi.”
Kā norādīja DAP redaktors Jānis Folkmanis, plāna mērķis ir saglabāt un vairot dabas lieguma teritorijas kā Zemgales auglīgam apvidum raksturīga vienota meža masīva biloģisko daudzveidību, nodrošinot piemērotus apstākļus dažādu sugu grupu dzīvotspējīgām populācijām. Kā vienu no plāna prioritātēm J. Folkmanis min Eiropas nozīmes biotopu – melnalkšņu staignāju, jauktu platlapju mežu – pastāvēšanu un attīstību. DAP paredz arī šīs teritorijas ierobežotu un kontrolētu pieejamību medību, ogošanas, sēņošanas un vides izglītības vajadzībām, tādējādi līdz minimumam samazinot cilvēku negatīvo ietekmi uz vidi, kā arī pasargājot no piesārņošanas draudiem.
Plānojums skar vairākus zemes īpašniekus, no kuriem lielākās zemes platības lieguma teritorijā pieder akciju sabiedrībai “Latvijas Valsts meži”. Šī plāna izstrādi veikusi LLU Meža fakultāte pēc a/s “Latvijas Valsts meži” pasūtījuma.
Vietējos interesē malka
Brunaviešus visvairāk interesēja, kas notiks ar viņu īpašumiem, kuri iekļaujas dabas lieguma “Paņemūnes meži” teritorijā. Dabas liegums iedalīts trijās zonās – stingrā režīma, regulējamā un neitrālajā. Vairākiem brunaviešiem īpašums iekļaujas iezīmētajā stingrā režīma zonā, kas nosaka jebkādas mežsaimnieciskās darbības aizliegumu. Ekspertu domas vēl dalās par to, vai pieļaut šajā teritorijā sanitāro cirti. Tādējādi īpašnieki savu mežu var vienīgi skatīt un baudīt dabu.
Daudziem brunaviešiem mežs ir vienīgais avots malkas sagādāšanai ziemā, tāpēc viņus ieinteresēja Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvja Ērika Klīva skaidrojums, ka valsts paredzējusi kompensāciju mežu īpašniekiem vienreizējas izmaksas veidā vai arī ierādot līdzvērtīgu mežu citā vietā. Tāpat mežu īpašniekiem jārūpējas, lai mežs tiktu atjaunots ar platlapjiem.
Padomju varas gados zaļā rota masveidīgi tika atjaunota ar eglēm, kas tagad tiek vērtēta kā neperspektīva. Arī par šo spriedumu brunaviešiem bija savs atzinums. “Agrāk mums lika arī audzēt kukurūzu. Valdības mainās, un mainās arī likumi. Tagad Rīgas kungiem savajadzējies gleznainus skatus un plašus medību laukus,” teic brunavietis A. Žemaitis.
Karstais punkts – naftas vads
DAP darba grupa nolēma, ka turpmāk iebraukšana liegumā būs norobežota ar slēdzamām barjerām. Tās tiks izvietotas uz meža maģistrālajiem ceļiem. Atslēga būs pieejama pašvaldībai un operatīvajiem dienestiem.
Diskusijas sabiedriskā apspriešanā izvērtās arī par naftas produktu cauruļvadu trasi, kas šķērso liegumu. Brunavieši minēja, ka barjera ir vēlama, lai mazinātu amatieru piekļuvi naftas vadam, bet no profesionāļiem gan tā nepasargāšot, jo tiem jau zināma katra meža taka. Kā minēja J. Folkmanis, nesankcionētie pieslēgumi, kā arī iespējamās naftas produktu noplūdes nodara ievērojamus kaitējumus videi. SIA “LatRos-Trans” pārstāvji tika aicināti uz šo sanāksmi, taču neviens neieradās. Ar šo uzņēmumu dabas aizsardzības pārvalde un mežu īpašnieki paredzējuši gada laikā noslēgt līgumsaistības par uzraudzības un avārijas dienestu piekļūšanu naftas produktu cauruļvadu trasei lieguma teritorijā.
Sēņot, ogot un medīt varēs arī turpmāk
Dabas aizsardzības plāns pieļauj sēņošanu, ogošanu un medīšanu lieguma teritorijā. ierobežota būs vienīgi transportlīdzekļu satiksme. Tos iedzīvotājiem nāksies atstāt pie barjerām ierīkotā stāvlaukumā. Automašīnu ierobežojums paredzēts arī medniekiem. Turpmāk, lai medītu, varēs iebraukt vien ar trim automobiļiem. Taču šo jautājumu vēl apspriedīs ar medību kolektīviem, jo sestdien Brunavā neviens pārstāvis nebija ieradies. Šī plāna administrējošā institūcija ir Dabas aizsardzības pārvalde. Paredzētie sodi par noteikumu pārkāpšanu – sākot no 50 latiem.
