Vecumnieku iedzīvotāju Melgaiļu un Kalniņu ģimene uz purvu meklēt dzērvenes neiet. Viņi paši ogas audzē un ievāc ražu. Šogad tā bijusi prāva.
Vecumnieku iedzīvotāju Melgaiļu un Kalniņu ģimene uz purvu meklēt dzērvenes neiet. Viņi paši ogas audzē un ievāc ražu. Šogad tā bijusi prāva.
Pašiem un draugiem
Rihards Melgailis stāsta, ka viņš ieguvis īpašumā gabalu izstrādāta purva: “Nevienam to nevajadzēja, augsne skāba. Kopā ar ģimenes draugiem attīrījām no celmiem un nolēmām pamēģināt audzēt dzērvenes. Tas bija pirms gadiem sešiem. Toreiz veidojās Dzērveņu audzētāju asociācija, esam vieni no dibinātājiem. Braucām mācīties uz Alūksnes rajona “Lienamu”, kur ogas audzē lielās platībās. Tur pirkām stādus. Pirmajā gadā iestādījām, bet pavasaris bija auksts, vasara sausa, ražas nekādas.”
Nora Melgaile atceras, ka pirmā raža bijusi divi līdz trīs spaiņi, šogad katra ģimene novākusi ap 800 litru. “Nekāds lielais bizness tas mums nav. Pietiek pašiem, esam priecīgi iedot draugiem un radiem. Manējie mīl ābolu ievārījumu ar dzērvenēm, lieku ogas pie ābolu kompota, tam uzreiz cita garša un smarža. Ogas ēdam arī tāpat, uzlieku šķīvi uz galda, un pa saujiņai vien tas tukšojas,” stāsta N. Melgaile.
Rīko talku
Šogad ogas vajadzējis novākt pāris dienās, jo laika prognozes liecinājušas, ka ieilgušais skaistais rudens beigsies pēkšņi, un negribējies, lai dzērvenes apsalst. Rīkota talka. Vecumnieku pagasta padomes priekšsēdētāja palīdze Inita Sproģe atzīst, ka nekad iepriekš tādu ogu klājienu nav redzējusi – dzērvenes no vienas vietas! Locīties nav vērts – jāapsēžas un jālasa visapkārt, cik tālu roka sniedz.
Novākto sabēruši kartona kastītēs plānā kārtā, un dēlu guļamistaba bijusi pilna ar ogām. Nu jau to kļuvis mazāk – daļai dzērveņu atradušies pircēji, bet krietnu kasti Rihards Melgailis uzdāvinājis pansionātam “Atvasara” desmit gadu jubilejā. Lai iemītniekiem arī tiek vitamīni ziemā!
Būs mantojums
Melgaiļu un Kalniņu ģimene ir izstrādājusi projektu lielogu dzērveņu audzēšanai 15 hektāru platībā, paredzot dīķu veidošanu, meliorāciju, augsnes iestrādi. Tā realizācijai pagaidām trūkst gan laika, gan līdzekļu, taču, kas zina, varbūt bērniem šie plāni šķitīs īstenojami, spriež Rihards Melgailis. Amerikā lielogu dzērvenes audzē jau sen, un pētījumi liecina, ka reiz iestādīts lauks ražo pat līdz 100 gadu.
Dzērvenes gan ir ļoti jutīgas, pavasara salnas tās nokož jau tad, kad ir tikai mīnus 1,5 grādi. Pumpuri veidojas jau rudenī, ja ilgi ir pliksals, uz lielu ražu nevar cerēt. Šogad laika apstākļi bijuši ideāli – vēls un vēss pavasaris, silta vasara, garš, saulains rudens bez salnām, spriež Rihards.
Ziedēšanas un ogu laiks
“Man uz to purvu patīk reizēm aizbraukt vienkārši tāpat. Gaiss tur tāds, ka klusums kļūst skanīgs, dzirdama elpa, putni lidojumā, visas sīkās radības, vējš. Cik fantastisks skats, kad dzērvenes zied gaiši violetiem ziediem! Tas ir jūnijā, pirms Jāņiem.
Šis ogu lauks ir arī jāravē, jo ļoti centīgi tur sējas mazie bērziņi, tie jārauj laukā. Ogu laiks arī ir skaists, īpaši, ja raža ir laba, tad iepriekš veiktais – laistīšana, minerālmēslu iestrāde, augsnes skābuma regulēšana, mulčēšana – nav bijis veltīgs,” tā Rihards Melgailis, Vecumnieku pagasta padomes priekšsēdētājs.
***
uzziņai
– Dzērvenes ir pasaulē plaši pieprasītas, tirgū par tām labi maksā. Kā ienesīgu kultūru tās ASV īpašās audzētavās aprūpē jau kopš 1816. gada.
– Latvijā pētījumi par dzērveņu audzēšanu veikti gandrīz 30 gadu. Ir uzkrāta bagāta pieredze un atziņas par šīs kultūras audzēšanu mūsu apstākļos.
– Dzērvenes izsenis lieto urīnceļu slimību profilaksei un ārstēšanai. Šīs ogas pozitīvi ietekmē kuņģa un zarnu trakta darbību, mutes veselību, pasargā no nierakmeņu veidošanās, samazina sliktā (zema blīvuma), bet paaugstina labā (augsta blīvuma) holesterīna līmeni asinīs. Tās ir noderīgas, atveseļojoties no dažādām infekcijām, sirds un asinsvadu sistēmas kaitēm, samazina risku saslimt ar dažādiem audzējiem.
– Dzērvenēs ir maz kaloriju, bet daudz bioloģiski aktīvo vielu. Tās ir izcils organisko skābju dabiskais avots.
No interneta avotiem
