Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis pirms dažām dienām atgriezās no Parīzes.
Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis pirms dažām dienām atgriezās no Parīzes, bet 17. novembrī uz Francijas galvaspilsētu dosies atkal, lai 21. un 22. novembrī Luksemburgas pilī un Luvras skolā nolasītu divus referātus par Kurzemes hercoga Bīrona pilīm Latvijā.
Sniedz intervijas presei
Mākslas zinātnieks Imants Lancmanis un franču aktrise Dominika Blāna ir festivāla “Pārsteidzošā Latvija” patroni. Festivāls, kas tika atklāts 2. novembrī Parīzē, līdz mēneša beigām turpināsies arī citās šīs valsts pilsētās.
“Patrons ir simbolisks un “dekoratīvs” pienākums. Tas nenozīmē, ka man obligāti jāpiedalās kultūras festivāla visās norisēs. Arī Dominika Blāna, dzīvodama Lionā, to nemaz nevar izdarīt. Es Francijā ierados jau 18. oktobrī, lai palīdzētu festivāla sagatavošanā. Man bija norunātas arī svarīgas tikšanās ar Versaļas pils amatpersonām, lai apspriestu sadarbības iespējas.
Dominika Blāna un es 18. oktobrī piedalījāmies festivāla pirmajā preses konferencē. Žurnālisti uzdeva vispārīgus jautājumus par festivāla ievirzi un uzdevumiem. Pēc tam sniedzu vairākas intervijas presei, bet 3. novembrī uzstājos tiešajā ēterā radiokanālā “France Culture”. Cilvēki, kuri mani intervēja, bija labi informēti par muzeju lietām un Rundāles pili. Kad Latvijas valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga 5. novembrī ieradās valsts vizītē Francijā, pievienojos delegācijai,” Francijā pavadīto laiku raksturo Rundāles pils muzeja direktors.
Vedīs izstādi uz Versaļu
Mākslas zinātnieks nevar saprast, kādēļ mūsu plašsaziņas līdzekļi ļoti nepilnīgi atspoguļo festivālu “Pārsteidzošā Latvija”. Visi raksta tikai par “runājošo akmeņu” ekspozīciju Parīzes centrā, bet tā ir ekscentriska reklāma, lai pievērstu franču uzmanību, nevis festivāla galvenais notikums. Tā uzskata Imants Lancmanis.
Viņaprāt, festivālam ir ārkārtīgi liela nozīme Latvijas un Francijas sadarbības nostiprināšanā. “Ļoti plašā un daudzveidīgā mūzikas, mākslas un teātra programma piespiež frančus par Latviju kaut ko uzzināt. Festivāla mērķis – likt pamanīt mūsu valsti pārsātinātajā Rietumu sabiedrībā – ir sasniegts. To veicināja arī Vairas Vīķes-Freibergas valsts vizīte. Viņas runas bija spožas un emocionālas,” spriež festivāla patrons.
Rundāles pils muzeja un Versaļas pils kontakti, kas veidojas pakāpeniski, nākamgad kulminēs ar izstādi “Kurzemes hercogu pilis Latvijā”, ko rundālieši iekārtos Versaļas pilsētas mērijā. Šāds lēmums tika pieņemts, Imantam Lancmanim tiekoties ar Versaļas mēru Etjēnu Pintu, Versaļas pils ansambļa pārvaldes prezidenti Kristīnu Albanelu un vienu no šīs pils direktorēm Beatrisi Soli.
Imants Lancmanis piedalījās arī Latvijas vēsturei veltītas izstādes atklāšanā Normandijas pilsētā Kānā, bet Parīzē tika aicināts uz diskusiju par Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) projektu un Francijas Nacionālās bibliotēkas pieredzi.
Dalās iespaidos
Diskusijā Latviju pārstāvēja projekta autors Gunārs Birkerts, arhitekti Jānis Dripe un Sergejs Ņikiforovs, LNB Atbalsta fonda vadītāja Kārina Pētersone, kā arī Valsts prezidente. Domu apmaiņas norisi atspoguļo Imants Lancmanis: “Diskutējām par Nacionālās bibliotēkas vizuālo tēlu un funkcionalitāti. Franči nespēja pieņemt ēkas simbolisko ideju – Stikla kalnu, jo viņi caurcaurēm ir modernisti, kam tēlainība ir sveša. Mani aicināja dalīties iespaidos kā ilggadēju bibliotēkas lasītāju ar 46 gadu stāžu.”
Sensacionāli atradumi
Pieņemšanā Francijas kultūras ministrijā Rundāles pils muzeja direktors nejauši saticis Bīronu pēcnācēju Beatrisi d’Andiu un uzzinājis, ka 26. novembrī Parīzes izsoļu namā “Christies” tiks pārdota lielākā daļa viņas mirušā tēva mākslas priekšmetu kolekcijas. Imants Lancmanis, pirmo reizi šo kolekciju redzējis kādā Parīzes pilī 1991. gadā, nekavējoties nopircis izsoles katalogu un atradis sensacionālus retumus – Kurzemes hercogienes Elizabetes Magdalēnas 17. gadsimta sākumā gleznotu portretu, hercogienes Dorotejas bistes oriģinālu (Rundālē eksponēta kopija), vairākas gravīras.
“Ja izdosies no Kultūras ministrijas dabūt naudu, piedalīsimies izsolē, bet Elizabetes Magdalēnas portrets jau atrodas Rundālē. Gleznu nopirka un mūsu muzejam uzdāvināja Kalamazū (ASV) dzīvojošs latviešu ārsts Māris Zuika un viņa sieva Maija. Šis mākslas darbs ir absolūti unikāls, jo nevienā Latvijas muzejā, pilī vai muižā nav bijis hercogienes portretu,” faktu komentē Imants Lancmanis.
