Mežu īpašnieki, kuri 2005. gadā ir kopuši mežaudzes, kas atjaunotas sējot vai stādot un atzītas par atjaunotām no 2000. līdz 2004. gadam (ieskaitot), varēs saņemt finansiālu valsts atbalstu.
Mežu īpašnieki, kuri 2005. gadā ir kopuši mežaudzes, kas atjaunotas sējot vai stādot un atzītas par atjaunotām no 2000. līdz 2004. gadam (ieskaitot), varēs saņemt finansiālu valsts atbalstu. Uz atbalstu varēs pretendēt tikai tie mežu saimnieki, kurus Valsts meža dienests (VMD) gada laikā pirms pieteikuma iesniegšanas nebūs sodījis par mežu apsaimniekošanas un vides aizsardzības regulējošo normatīvo aktu prasību pārkāpšanu.
Vajadzīgs atzinums
Kā stāstīja Bauskas virsmežniecības inženieris konsultants Vadims Vinogradovs, par hektāru jaunaudzes, kura iestādīta silā, mētrājā vai lānā, varēs saņemt līdz 30 latiem, bet pārējos meža augšanas apstākļu tipos – līdz 40 latiem. Kopējais atbalsta apjoms par vienu hektāru paredzēts proporcionāli saņemto iesniegumu skaitam. Jāmin, ka pretendents savā īpašumā esošos mežos attiecīgās mežniecības teritorijā varēs iegūt atbalstu par izkoptu mežaudžu platību ne vairāk kā par trim hektāriem. Kopējais finansējums šim projektam ir 100 tūkstoš latu, kas uz kopējā Latvijas fona nav liels, tāpēc meža īpašniekiem jāpacenšas, lai to saņemtu.
V. Vinogradovs norāda, ka svarīgi, lai mežaudzē nebūtu notikusi sugu maiņa, piemēram, skujkoku vietā konkrētā teritorijā aug lapkoki. Šādā gadījumā mežu īpašnieki uz valsts finansējumu pretendēt nevar.
Lai saņemtu atbalstu, līdz šī gada 17. novembrim meža īpašniekiem jāvēršas VMD ar iesniegumu, kurā lūgts jaunaudzi pārbaudīt. Pēc iesnieguma saņemšanas VMD speciālisti to apskatīs un uzrakstīs atzinumu. Tikai pēc tam fiziskās personas (mežu īpašnieki) līdz šī gada 1. decembrim varēs vērsties Lauku atbalsta dienestā un pretendēt uz šīs naudas saņemšanu.
Meža īpašnieki tiek aicināt izmantot šo iespēju un jau laikus vērsties mežniecībā, jo pieteikuma iesniegšanai paredzētais laiks ir ļoti īss. Viņš pieļāva, ka šī nosacījuma dēļ daudzi mežu īpašnieki šādu izdevību varētu palaist garām.
Ir vērts gaidīt
Bauskas virsmežniecības virsmežziņa vietnieks Kārlis Kivilands norāda, ka daudz jaunaudžu pašlaik aiziet bojā tikai tāpēc, ka atjaunotos izcirtumus laikus neizkopj. Protams, jaunais mežs pirmos ienākumus dos tikai 20 – 40 gadu pēc iestādīšanas, taču gaidīt ir tā vērts. Turklāt par atjaunojamām jaunaudžu platībām nav jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis,” atklāj K. Kivilands.
Valsts meža dienesta darbinieki, jaunaudzes pārbaudot, konstatējuši, ka daudzi meža īpašnieki nevērīgi izturas pret jaunaudžu kopšanu. Bieži vien vērtīgo koku sugu vietā aug nevērtīgākas, priežu jaunaudzītes parasti aizaudzē ar bērziem, bet egļu – ar baltalkšņiem vai apsēm. Likums paredz sodu ne tikai par cirsmu neapmežošanu, bet arī par jaunaudžu nekopšanu.
