Savu bēdu norakšu es zem akmens sirmā, zemes māte paņems to, nebūs jau tā pirmā.
Savu bēdu norakšu
es zem akmens sirmā,
Zemes māte paņems to,
nebūs jau tā pirmā.
Man ir tādi buramvārdi,
sargā brīžos sūros.
Varēšu tad droši iet
vistumšākajos stūros.
Savēršu tos virtenē,
glabāšu kā pērles.
Nespēs kaitēt man tad vairs
ļaunās ļaužu mēles.
Saule ceļu apspīdēs
atlikušo mūžu.
Savu laimi atradis
laikam beidzot būšu.
RAKSO
