Piedāvājot plašu informāciju un labu atpūtu, Jūrmalas Dome 8. un 9. novembrī ciemos bija aicinājusi Latvijas rajonu žurnālistus.
Piedāvājot plašu informāciju un labu atpūtu, Jūrmalas Dome 8. un 9. novembrī ciemos bija aicinājusi Latvijas rajonu žurnālistus. Tas bija atgādinājums, ka jūras malā var baudīt atpūtu arī ziemā.
Nodevu nelikvidēs
Iebraucot Jūrmalā, jāsamaksā nodeva – viens lats. Caurlaižu sistēmu Jūrmalas Dome neplāno likvidēt. Tā ir ieviesta 1989. gadā ar Augstākās Padomes lēmumu un nav palielināta kopš 1996. gada, liecina Jūrmalas Domes informācija.
Domes priekšsēdētāja Inese Aizstrauta skaidro, ka šādi Jūrmalā tiek regulēts iebraucošā transporta daudzums. Lai vasarās atvieglotu automašīnu plūsmu Jūrmalā, Dome plāno projektēt jaunu tiltu pār Lielupi no Jūrmalas apvedceļa līdz Dubultiem.
Ik gadu Jūrmalas Domes budžetā no caurlaižu realizācijas ienāk aptuveni viens miljons latu. Šī nauda sedz mazu daļu no pilsētas un pludmales labiekārtošanas un attīstības darbu izmaksām, informē Domes sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Edmunds Imša.
Caurbraucamā sēta
Līdzekļi, kas iegūti, pārdodot iebraukšanas caurlaides, tiek izmantoti bezmaksas autostāvvietu uzturēšanai. Plānots, ka arī turpmāk caurlaide maksās vienu latu.
Klausoties šo informāciju, prātā ienāca doma, ka caurlaižu sistēmu vajadzētu arī Bauskai, jo pilsētas galvenā iela ir kļuvusi par lielceļu smagsvara tranzītam. Tas apgrūtina dzīvi gājējiem, braucējiem, iedzīvotājiem, kuriem jādzīvo Kalna un Zaļās ielas malā. Smagie kravvedēji deldē un bojā par Eiropas Savienības līdzekļiem rekonstruētās ielas un Mēmeles tilta segumu. Pārdodot caurlaides pie pilsētas robežas, tiktu iegūti līdzekļi brauktuvju un ielu uzturēšanai un remontam. Ja reiz esam ļāvuši padarīt savu pilsētu par caurbraucamo sētu, lai maksā. Ja nepatīk, lai izvēlas citus maršrutus līdz robežpunktam.
Kontrasti saglabāsies
Kopš Latvijas brīvvalsts laikiem Jūrmalā ir bijušas gan zvejnieku mājas, gan bagāto Rīgas iedzīvotāju vasarnīcas. Tagad zemi un ēkas tur pērk Latvijas un citu valstu turīgie cilvēki, kuru īpašumos slejas pilīm līdzīgas būves, kas bieži vien liecina par saimnieku gaumes trūkumu. Ekskursijā pa Jūrmalu redzēju privātnamu, kurš tiek pārdots par trim miljoniem latu, un lūkotāji jau bijuši.
Gluži citādi nekā Lielupē, Dzintaros, Majoros un Dubultos dzīvo cilvēki Kauguros. Tur ir daudz iedzīvotāju bez regulāriem ieņēmumiem, viņi zaudējuši darbu pēc Slokas papīrfabrikas likvidēšanas 90. gados. Un tā ir gandrīz puse no Jūrmalas pamatiedzīvotājiem. Lai attīstītu Kaugurus, pašvaldība investē šīs teritorijas uzlabošanā, tur tiek novirzīti arī no turīgo privātīpašnieku nodokļiem iegūti līdzekļi.
Šovasar Kauguros atklāta sociālā māja ar 100 dzīvokļiem, tās rekonstrukcijā Dome investēja 1,1 miljonu latu. Par cilvēku ērtībām gādāts, saglabājot publiskās pirtis Ķemeros un Priedainē. Neko nemaksājot, var mazgāties dušā nakts patversmē Dīķu ielā. Uz pirti vietējie iedzīvotāji var iet arī sanatorijās “Jantarnij Bereg” un “Belorusija”. vislētākais baseins ir sociālās aprūpes centrā “Saulstari” Jaundubultos, informē Domes sabiedrisko attiecību daļas speciāliste Veronika Ramāne.
Pietiek ar septiņiem
Pamanīju, ka lielveikali, kas kā monstri iepletušies mazajā Bauskā, piejūras pilsētā neatrodas apdzīvoto centru viducī. Jūrmalā ir astoņi lielveikali. Kauguru tuvumā to visvairāk – “Rimi”, “Saulīte”, “Mego” un “Maksima”. “Rimi” un “Saulīte” ir arī Lielupē, “Mego” Slokā, bet Dubultos ir “Elvi”.
Diemžēl lielajās tirgotavās velti meklēt, piemēram, Jūrmalā žāvētas zivis vai ceptu maizi. Tie jālūko mazās bodītēs vai ceļmalas kioskos.
Atceroties nerimstošās diskusijas par degvielas uzpildes staciju (DUS) būves plāniem Bauskas centrā, vaicāju Domes priekšsēdētājai Inesei Aizstrautai, cik DUS ir Jūrmalā. Izrādās, 33 km garajā pilsētā iedzīvotājiem un kūrorta viesiem pilnīgi pietiek ar septiņiem benzīntankiem.
Ja Bauskā realizēs pašreizējās DUS celtniecības ieceres, tad mazpilsēta Jūrmalu pārspēs uzpildīšanās iespēju blīvuma ziņā. Tiešām vareni, ņemot vērā, ka Jūrmalu apmeklē daudz vairāk cilvēku nekā Bausku.
Savējo atbalsts
Apskaužama ir Jūrmalas Domes sadarbība ar uzņēmējiem, skolām, kultūras iestādēm. Jau trešo gadu lielāko egli Ziemsvētkos sagādā, uzstāda un visu svētku laiku apgaismojumu finansē vietējie uzņēmēji.
Laiks no Adventes līdz pareizticīgo Ziemsvētkiem ir aizpildīts ar dažādiem jaukiem notikumiem, labdarības pasākumiem. Par to liecina Domes kultūras un sporta nodaļas sagatavotais plāns.
Jauku dāvanu Jūrmalas iedzīvotājiem sagādājis Līvu akvaparks. Ģimenes egli tur iedegs 3. decembrī, sākot koncertu un izklaides pasākumu virkni. Ar Jūrmalas Domes gādību vietējiem iedzīvotājiem būs iespēja 3., 10. un 17. decembrī visus ūdensparka labumus baudīt bez maksas. No Kauguriem uz Lielupi kursēs īpaši autobusi. Šogad ūdenspriekus bez maksas baudījuši 1100 Latvijas bērnunamu audzēkņu, stāsta mārketinga direktore Daina Balčina.
***
Fakti
– Jūrmalas platība – 100 km².
– Iedzīvotāju skaits – 55 400.
– Pludmales garums – 32,8 km.
– Attālums līdz Rīgas centram – 25 km.
