Eksperts: Latvijas demogrāfiskie rādītāji ar katru gadu paliek arvien sliktāki

Latvijas demogrāfiskie rādītāji ar katru gadu paliek arvien sliktāki, mirstība par 96% pārsniedz dzimstību, tāpēc valdībai steidzami ir jādomā risinājumi, kā uzlabot situāciju, šodien Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas Demogrāfijas, ģimeņu un bērnu lietu apakškomisijas sēdē sacīja “G4 stratēģijas un risinājumi” īpašnieks no Maķedonijas Vladomirs Gjorčevs.

Pēc Gjorčeva paustā, Latvijā palielinās to cilvēku skaits, kuri ir 40 un vairāk gadu vecumā jeb “pēcauglības vecumā”, savukārt samazinās reproduktīvā vecumā esošo cilvēku skaits. Vienlaikus Latvijā pieaug to cilvēku skaits, kas nevēlas bērnus vispār. Gjorčevs atzīmēja, ka tas ir katra cilvēka personīgs lēmums, taču kādreiz to skaits nepārsniedza 5-10%, bet šobrīd sasniedzot jau teju 30%.

Pērn Latvijā nomira 27 724 cilvēku un piedzima 14 121 bērns, un Gjorčevs uzskata, ka piedzimušo bērnu skaits nākotnē turpinās samazināties, ja nekas netiks darīts, lai to novērstu. Salīdzinoši 1989.gadā nomira 32 584 cilvēku, bet piedzima 38 922. Tas bija lielākais gada laikā piedzimušo bērnu skaits, jo pēc 2000.gada piedzimušo skaits sāka samazināties. Demogrāfiju negatīvi ietekmēja arī migrācija.

Eksperts vērsa uzmanību, ka 2016.gadā Latvijā piedzima 21 968 bērni, bet 2023.gadā – vien 14 121. Jaundzimušo skaits šajā laika posmā samazinājās par 36%. Savukārt kopš 2022.gada gada laikā dzimstība kritās par 11,5%.

Gjorčevs uzsvēra, ka valstij jābūt gatavai sadarboties, jo runa ir par valsts nākotni. Politika esot nesakārtota visās valstīs, bet, domājot par nākotni, ir jābūt stratēģijai, izpratnei un noteikumiem, kā uzlabot demogrāfijas situāciju.

Nacionālās apvienības deputāts Jānis Grasbergs, atzīmējot, ka ir piecu bērnu tēvs, sprieda, ka laika gaitā cilvēkos mainījusies vērtību sistēma, uzvarot materiālajām vērtībām. Ģimenes nolemj atlikt grūtniecību, jo baidās, ka trūks līdzekļu, un valdībai tas ir jāņem vērā. “Sabiedrība ir mainījusi vērtību skalu, mēs to neizmainīsim, bet mums ir jāiet tam līdzi,” atzina politiķis.

Runājot par iespējamiem risinājumiem, Gjorčevs atzina, ka nav iespējams dot vienu ātru atbildi, jo demogrāfija kopumā ir sarežģīts jautājums. Taču tas, ko var darīt, ir finansiāli atbalstīt vecākus, mudinot radīt trešo un ceturto bērnu. Pirmo bērnu parasti dzemdē, jo vecāki vēlas bērnu, otro – jo vēlas māsu vai brāli pirmajam vai arī tādēļ, ka vecāki vēlas atveidot savu bērnību, kad pašiem bijusi liela ģimene. Savukārt pie trešā bērna vecāki sāk domāt, vai pietiks finanses, vai nav par mazu mājoklis.

Tāpat viņa vērtējumā, valstī būtu nepieciešams veidot vairāk bērnudārzu ne tikai lielajās pilsētās, bet arī laukos. Iespējams, nevajadzētu būvēt jaunu bērnudārzu no pašiem pamatiem, jo tas aizņems ilgu laiku un lielus līdzekļus, bet var pārveidot atsevišķas skolas par bērnudārziem.

Gjorčevs arī aicina veidot pozitīvas kampaņas, kas vēsta, ka ir lieliski būt par mammu un tēti. Viņš uzvēra, ka svarīgi veidot tādu sabiedrību, kurā mātes un bērni ir atbalstīti, bet tēvi iesaistīti savas ģimenes dzīvē.