Ar starptautisku konferenci beidzās PHARE 2002 sadarbības programmas Baltijas jūras reģionā gaitā īstenotais projekts «Industriālais un loģistikas parks Bauskas pilsētā, 1. fāze».
Ar starptautisku konferenci beidzās PHARE 2002 sadarbības programmas Baltijas jūras reģionā gaitā īstenotais projekts “Industriālais un loģistikas parks (ILP) Bauskas pilsētā, 1. fāze”.
Konference notika Bauskas tautas namā ceturtdien, 24. novembrī. Šī projekta īstenošana tika skatīta gan valsts un pašvaldības, gan arī uzņēmējdarbības griezumā. Piedalījās partneri no Somijas Hemes reģiona.
Viesnīca biznesam
“Bauskas Dzīve” jau vairākkārt ir skaidrojusi jēdzienu “industriālais parks”. Šoreiz piedāvājam Latvijas Tehnoloģisko parku, centru un biznesa inkubatoru asociācijas (LTCIA) valdes locekles Elitas Moisejas skaidrojumu. “Būtībā tā ir biznesa viesnīca. Izmantojot tās piedāvātos pakalpojumus, uzņēmējiem tiek ietaupīts gan laiks, gan nauda. Pašlaik uzņēmējam, lai atrastu piemērotu vietu, izstrādātu projektu, veiktu būvniecību, ir nepieciešams ilgs laiks. Turpretī industriālais parks sniedz iespēju ātrāk sākt uzņēmējdarbību, vienkārši maksājot noteikto nomas naudu,” stāsta E. Moiseja.
Latvijā industriālo un loģistikas parku attīstīšana ir jauna nozare. Kā atklāja E. Moiseja, patlaban mūsu valstī ir 13 parku septiņās Latvijas pilsētās. No tiem tikai divi izveidoti pilnīgi jaunās teritorijās, bet pārējie ir rekonstruēti projekti. Līdz 2007. gada beigām Latvijā plānots izveidot 16 jaunus industriālos parkus. Rīgā iecerēts izveidot četrus parkus, Rīgas rajonā – trīs, divus parkus – Latgalē, vienu – Vidzemē, trīs – Kurzemē un tikpat Zemgalē.
Šovasar LTCIA veiktajā pētījumā par jauniem parku projektiem atklājās, ka palielinās pašvaldību interese industriālo parku veidošanā. Tāpat pastiprināta interese vērojama arī no investoru puses.
Attīstību kavē likumdošana
E. Moiseja uzskata, ka jaunu industriālo parku veidošanos ievērojami kavē privatizācijas pabeigšanas likums, kas stājās spēkā šī gada 1. septembrī.
“Šis likums, kurā iekļauts punkts par pašvaldību zemes iznomāšanu privātiem investoriem tikai uz divpadsmit gadiem, ievērojami samazinās privāto investoru interesi ieguldīt līdzekļus industriālo parku celtniecībā uz vietvaras zemes. Ņemot vērā, ka viena industriālā parka celtniecība jau prasa vairākus miljonus eiro investīcijas, bet uzcelto vai rekonstruēto ēku fiziskais nolietojums ir 25 – 30 gadu, privātie uzņēmēji nevēlēsies uzņemties risku, lai attīstītu industriālos parkus uz pašvaldības zemes, ja viņiem nebūs garantijas par ilgtermiņa nomu vai zemes privatizāciju. Investors nevēlēsies ieguldīt naudu, lai tikai to atpelnītu, viņš gribēs peļņu. Liela problēma privātajiem investoriem var būt ilgtermiņa aizdevumu saņemšana bankās.”
E. Moiseja pieļauj alternatīvu – sadarbības veicināšanu starp pašvaldībām un privātajiem investoriem, kopīgi veidojot privātās partnerības projektus. Šajā partnerības modelī vietvaras garantē savu zemi, iespējams, sakārto un modernizē infrastruktūru. Savukārt privātais investors veic nepieciešamos celtniecības un vēlāk apsaimniekošanas darbus, kā arī piesaista nomniekus. Šāds variants tiek piedāvāts arī Bauskas pašvaldībai, par ko deputātiem būs jālemj turpmāk, attīstot Bauskas industriālo un loģistikas parku (ILP).
Nākamā problēma: darbaspēks
Jau tagad mūsu rajonā izteikti iezīmējas darbaspēka trūkums. Līdz ar Bauskas ILP izveidošanu plānots radīt papildu 150 – 250 jaunu darba vietu. Pieprasīts būšot galvenokārt augstas kvalifikācijas inženiertehniskais, tehniskais un apkalpes jomas personāls. Bauskas pilsētas Domes priekšsēdētājas vietniece Māra Bite uzskata, ka tieši darbaspēka trūkums ir viens no iespējamiem riskiem ILP izveidošanā.
“Mūsu rajonā, kopš 1995. gada, novērojams straujš iedzīvotāju skaita samazinājums. Šī gada sākumā Bauskā reģistrēti 10 178 iedzīvotāji. No tiem 45% vīrieši, 55% sievietes. Tāpēc svarīgi apzināties, kāds būs darba piedāvājums, ja mūspusē ir sieviešu darbaroku pārsvars. Pieprasīti tieši profesionāli kvalificēti strādnieki, taču arī pašlaik viņi akūti nepieciešami,” uzsver M. Bite.
Viņasprāt, viens no risinājumiem ir sadarboties ar profesionālās izglītības iestādēm. Spilgtu piemēru minēja Jēkabpils pilsētas Domes attīstības un investīciju nodaļas projektu administratore Līga Kļaviņa. Realizējot Jēkabpils industriālā parka projektu, īstenota sadarbība ar profesionālajām un augstākās izglītības iestādēm. “Balstoties uz vajadzībām, tika izstrādātas meža nozares augstākās un profesionālās izglītības programmas. Tika īstenoti arī dažādi pasākumi, lai veicinātu meža nozares prestiža celšanu,” stāsta L. Kļaviņa.
Viņa atklāja, ka patlaban tiek izstrādāta Jēkabpils tehnoloģiskā parka biznesa stratēģijas attīstība. “Prieks, ka ikviens kvadrātmetrs ir iznomāts uzņēmumiem, kas ražo produktus ar augstu pievienoto vērtību. Tāpat esam gandarīti, ka Jēkabpilī pieci hektāri, kas iepriekš izskatījās kā Holivudas šausmu filmā, palīdz pilsētai attīstīties,” teic L. Kļaviņa.
Bauskā – divi varianti
Kā stāstīja Bauskas ILP mārketinga stratēģijas un koncepcijas izstrādātājas SIA “Ravenshill Consulting” valdes priekšsēdētājs Georgs Lansmanis, paredzēts, ka turpmākā projekta realizācija varētu notikt pēc diviem scenārijiem. Pirmajā variantā – Bauskas pašvaldība kā zemes īpašniece veic svarīgāko, nepieciešamo komunikāciju ievilkšanu šajā teritorijā un izbūvē galvenos piebraukšanas un iebraukšanas ceļus. Savukārt zemesgabali tiek nodoti ilgtermiņa nomā, ražošanas, loģistikas vai citām vajadzībām. Otra iespēja būtu – Bauskas ILP izveidotāja (Bauskas pašvaldība) kopā ar ieinteresētajām pusēm, Latvijas un ārvalstu investīciju kompānijām, potenciālajiem parka operatoriem – apsaimniekotājiem – nodrošina pilnīgu ILP projekta realizāciju, piedāvājot potenciālajiem parka nomniekiem labiekārtotu uzņēmējdarbības vidi.
Bauskas vietvarai tagad būs jālemj, kā šo teritoriju attīstīt tālāk. G. Lansmanis pieļāva, ka vispirms varētu tikt izbūvēta parka 1. kārta, kas izmaksātu aptuveni 30 miljonus latu. Pēc tam sekotu pārējās teritorijas apgūšana tuvākajos divdesmit gados.
Konferencē piedalījās arī Ekonomikas un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas pārstāvji. Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāvis Toms Bītfelds norādīja, ka pašreizējās atbalsta programmas nesniedza iespēju piešķirt naudas līdzekļus industriālajiem parkiem. Taču EM jau kopš pagājušā gada ir strādājusi pie grozījumiem vienā no struktūrfondu programmām. Šīs izmaiņas saskaņotas ar Eiropas Komisiju, un tās varētu stāties spēkā nākamā gada sākumā.
***
uzziņai
– Bauskas ILP kopējais budžets ir 362 357 eiro (254 666 lati), 75,87% jeb 274 920 eiro (193 214 latu) no šiem līdzekļiem saņemti kā PHARE 2002 programmas finansējums. Pašvaldības ieguldījums ir 87 437 eiro (61 451 lats).
– Projekta desmit mēnešos īstenotas visas plānotās aktivitātes:
eikta ILP teritorijas sākotnējā izpēte; attīstības un mārketinga stratēģijas izstrāde; izbūvēta elektrolīnija uz perspektīvo ILP teritoriju, augstsprieguma elektrokabelis un apakšstacija; izdarīta teritorijas topogrāfiskā uzmērīšana; izstrādāts teritorijas detālais plānojums; organizēts Bauskas pilsētas uzņēmēju un projekta vadības grupas dalībnieku pieredzes apmaiņas brauciens uz Hemes reģiona pašvaldību Somijā un izstrādāti informatīvie materiāli par projekta norises gaitu un paveikto.
