Nedēļas vidū Bauskas pilsētas Dome bija aicinājusi Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas pārstāvjus, deputātus, kā arī kaimiņpašvaldību vadītājus, lai spriestu par Bauskas novada veidošanu.
Nedēļas vidū Bauskas pilsētas Dome bija aicinājusi Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) pārstāvjus, deputātus, kā arī kaimiņpašvaldību vadītājus, lai spriestu par Bauskas novada veidošanu.
Tas darīts tādēļ, ka pašvaldībām līdz 20. decembrim RAPLM jāiesniedz novadu veidošanas modeļa priekšlikumi.
Neliela “šantāža”
Tikšanās laikā RAPLM valsts sekretāres vietnieks Arvīds Pīlēģis norādīja, ka ministrijai būtu patīkami, ja visas vietvaras vienotos atbilstoši likumam, iesniegtu priekšlikumus, aizsegtu baltos plankumus un izveidotu novadus. “Būtiski, lai novados tiktu iekļautas tās pašvaldības, kas nav sevišķi pievilcīgas, un lai mums ministrijā būtu jāpieņem pēc iespējas mazāk voluntāru lēmumu,” teic A. Pīlēģis.
Vienlaikus viņš atzina, ka steigšanās ar apvienošanos nav tik svarīga, jo lēmumu par apvienošanos var pieņemt līdz 2009. gada 31. janvārim. Taču, ja ir kopēja vienošanās, izstrādāts apvienošanās projekts, ir attīstības stratēģija, struktūra, protams, optimālais ir apvienoties pēc šī projekta, kad Ministru kabinets (MK) to ir apstiprinājis.
Neapšaubāmi ar mērķdotāciju – 100 tūkstošiem latu – neliela “šantāža” ir iestrādāta. Tātad, ja projektā ir trīs pašvaldības, kas veido novadu, viena no šīm vietvarām nepieņem lēmumu apvienoties, tad faktiski novads saņem tikai pusi – 50 tūkstošus latu – šīm divām pašvaldībām. Pārējo var saņemt, kad visas trīs apvienojas pirms vēlēšanām.
Vietvaru vadītāji arī izteica šaubas, vai likumā paredzētie 100 tūkstoši latu, kas tiek solīti katrai pašvaldībai, kura likumā noteiktajā laikā un kārtībā apvienosies novadā, beigu beigās tiks piešķirti. Valdības solījumi diemžēl nevieš pārliecību. Deputāts Pēteris Gabrilovičs norādīja, ka likums centīsies iekārdināt dažus. “Iepriekšējais likums pierādīja, ka tas nav spējīgs dzīvot. Es, strādādams Valsts zemes dienestā (VZD), zinu, kādu “rožainu” dzīvi mums deva apvienošanās Zemgales reģionālajā nodaļā. Tas radīja daudz vairāk zaudējumu nekā ieguvumu,” tā P. Gabrilovičs.
A. Pīlēģis uzskata, ka reģionalizācija ir atšķirīga no valsts pārvaldes institūciju darba. Valsts pārvaldē lēmumu pieņem viens cilvēks, bet reģionālajā attīstībā to dara simts deputātu.
Var palikt malā
A. Pīlēģis atzina, ka, protams, var jau arī vietvaras palikt malā. Taču likumā ir iestrādāti algoritmi, ka šis process virzās uz priekšu vai ar pašvaldību līdzdalību, vai arī palīdzību no malas. “Uzskatu, ka Bauskas un kaimiņu vietvaras atradīs optimālu risinājumu, lai mēs ministrijā ar mierīgu sirdi varam iezīmēt kartē Bauskas perspektīvo novadu,” tā A. Pīlēģis.
Ceraukstes pašvaldības vadītājs Jānis Feldmanis tikšanās laikā uzsvēra, ka tagad nav likuma nākamajām pašvaldību vēlēšanām. Viņu interesēja, vai nākamajā vēlēšanu likumā ir paredzēti paritātes principi pēc iedzīvotāju skaita katrā vietvarā.
A. Pīlēģis skaidroja, ka pašlaik politiķi ir pret domu, ka tiek mainīta vēlēšanu sistēma uz mažoritārajām vēlēšanām. “Mēs sagatavojām priekšlikumus, bet tie tika noraidīti, norādot, ka tādā gadījumā būtu jāmaina arī Saeimas vēlēšanu kārtība. Tāpēc, runājot par vēlēšanām, jānoskaņojas uz labo, jo ievēlēs taču labāko,” teic A. Pīlēģis. Tāpat jaunievēlētajai pašvaldībai būs jāpilda likumā noteiktās prasības attiecībā par izglītību, komunālajiem pakalpojumiem, kultūras pasākumiem utt. Ar likumu būs noteikts, kādi pakalpojumi būs vajadzīgi šajos administratīvajos centros. Novada dome atbildēs par visu savas teritorijas attīstību un labklājību.
Vai te jābūt Codei?
Deputāts Māris Freimanis norādīja, ka Bauskas teritorija vēsturiski ir iekārtojusies tā, ka viena liela daļa, kas nav pilsētas, ir Codes pašvaldības, bet vairākums iedzīvotāju uzskata to par Bausku. “Pēc pēdējās informācijas Codes pagasts negrib nākt pie Bauskas novada, bet iedzīvotāji vairāk vai mazāk sevi uzskata par baušķeniekiem, taču vietējai pašvaldībai nozīmīgas savas ambīcijas. Vai tādā gadījumā nepastāv iespēja mainīt novada robežas?” tā M. Freimanis.
Kā paskaidroja A. Pīlēģis, novada reforma neparedz šādus risinājumus. “Ar varu šīs robežas grozīt nevarēs. Zināmā mērā tās varēs mainīt, kad būs izveidoti novadi un VZD sāks šo novadu kartēšanu,” stāsta A. Pīlēģis.
Kā sacīja Bauskas Domes priekšsēdētāja Ārija Gaile, Bauskas pilsētas Dome par Bauskas novada veidošanu kopā ar Ceraukstes un Brunavas pagastu lems sēdē 15. decembrī. Pirms tam šis jautājums tiks apspriests arī komitejās. Ā. Gaile norādīja, ka pastāv arī iespēja “palikt atvērtiem”.
