SIA «Iecavnieks» rapšu eļļas jaunās preses uzstādīšanas un palaišanas tehnisko risinājumu paredzēts pabeigt līdz šīs nedēļas beigām.
SIA “Iecavnieks” rapšu eļļas jaunās preses uzstādīšanas un palaišanas tehnisko risinājumu paredzēts pabeigt līdz šīs nedēļas beigām.
Tā informē uzņēmuma ražošanas direktore Iveta Grudovska. Auksti spiesto eļļas presi piegādājusi iekārtu rūpnīca “La Mecanique Moderne” no Ziemeļfrancijas pilsētas Arras. Ražotne Baltijas valstīs sadarbojas tikai ar “Iecavnieku”.
Iekārtas pērk kredītā
Nākamā gada sākumā piegādās vēl divas – mazāk jaudīgas – preses no cita ražotāja “Reinartz” Dienvidvācijā. “Tas tādēļ, lai salīdzinātu, kā tās strādā,” paskaidro “Iecavnieka” tehniskais direktors Normunds Vāvers. Uzņēmums iekārtu iegādei paņēmis apmēram pusmiljonu latu lielu ilgtermiņa kredītu “Hansabankā”.
Ņemot vērā starptautisko pieredzi, jauno iekārtu uz vietas montēt un “piestrādāt” (darbības procesa pārbaude – paskaidro I. Grudovska) 27. novembrī ieradās franču rūpnīcas meistars Moro di Filipo (Mauro di Filipo) un viņa palīgs Arno Lefevre (Arnaud Lefebvre). Atšķirībā no jaunākā kolēģa, M. di Filipo Latvijā ir otro reizi.
Ar ārzemniekiem franču valodā sazinās uzņēmuma ārējo sakaru menedžere Ilona Šūmane. Viņa stāstīja, ka meistari uz Latviju atbraukuši ar savu auto un darbdienas beigās dodas uz viesnīcu Jelgavā.
I. Grudovska uzteic profesionāļu mierīgumu, pieklājību, toleranci un gatavību atbildēt uz jautājumiem. Pēc franču aizbraukšanas spiedes darbu uzraudzīs sabiedrības vecākais meistars Jānis Gaurilka un inženieris Pēteris Antužāns.
Rapšu rauši – lopbarība
Ražas novākšanas laikā sabiedrība jau bija paredzējusi ražošanas paplašināšanos, tāpēc rapši noliktavās uzkrāti pietiekami.
Uzņēmuma darbinieki mēnesi iepriekš uzstādīja divas papildu tērauda tvertnes. Tajās glabās saražoto pārtikas eļļu. Blakus tvertnēm top vēl viena rapšu raušu novietne. Tie rodas kā papildprodukts pēc eļļas izspiešanas no auga sēkliņām. Rapšu rauši ir ļoti laba proteīniem bagāta lopbarība. “Sadarbojamies ar lopkopības saimniecībām no visas Latvijas. Šo augstvērtīgo lopbarību var dot visiem dzīvniekiem,” atklāj sabiedrības ražošanas direktore.
Mazs apjoms subsīdijām
Turklāt šogad “Iecavnieks” ar Zemkopības ministrijas (ZM) atbalstu sācis lielu projektu. Latvijas Lauksaimniecības universitātes biotehnoloģijas un veterinārmedicīnas zinātniskais institūts “Sigra” pēta, vai rapšu raušus var izmantot slaucamu govju ēdināšanā ziemas periodā, kad piena devējas neēd zāli. Projekts ilgs visu ziemu. Līdz šim “Iecavnieks” izzināšanā ieguldījis savus līdzekļus. I. Grudovska uzsver, ka pētījuma rezultāti ir svarīgi arī pārējiem rapšu eļļas ražotājiem Latvijā.
“Pozitīvi, ka ZM atvēlēja naudiņu rapšu raušu izpētei. Prieks arī, ka nacionālo subsīdiju investīciju programmu lauksaimniecībā papildināja, iekļaujot eļļas ražošanas iekārtas. Tomēr žēl, ka Zemgalei piešķirti tikai apmēram 100 tūkstoš latu. Tas ir pārāk maz. Jocīgi, ka subsīdijas dabūja tas, kurš rindā bija pirmais,” komentē I. Šūmane un I. Grudovska.
