Vakarā mēness izlien no pils parka kokiem, dienvidrietumu pamale deg sārtās un oranžās ugunīs, rādīdama saules ceļu uz tālām zemēm un jūrām.
Vakarā mēness izlien no pils parka kokiem, dienvidrietumu pamale deg sārtās un oranžās ugunīs, rādīdama saules ceļu uz tālām zemēm un jūrām. Tam pāri klājas tumši zilās un augstās līdzenuma debesis – bezgalīgas un domu pilnas.
“Vai mēs esam tie, kas mēs esam?” Ko gan A. Buiķis domāja, likdams šādu nosaukumu savai grāmatai? Bet Saeimā Tautas partija aptur likuma pieņemšanu, kas ierobežotu spēļu elles. Kurš ir dzirdējis, ka kāds tā sauktajās “laimētavās” būtu stāvus bagāts tapis vai vedis mājās ķerru zelta smilšu, vai arī būtu nopircis Brazīlijā plašas ainavas vai džungļus ar indiāņiem un žņaudzējčūskām? Ir dzirdēts – kāds esot pulka vinnējis. Vairāk zināmi tādi, kas nospēlējušies galīgi pliki. Viens te no pierobežas tādējādi zaudēja kūti ar visām cūkām un sivēniem, bet, gribēdams atspēlēties, arī sievu ar visiem bērneļiem. Tad nu rodas jautājums, kas tā tāda par tautas partiju un kā var noteikt lojalitāti? Kāds deputāts esot konstatējis, ka “Atskaņu hronikā” tāda vārda nemaz nav. Kā var prasīt no cilvēka to, kā nav?
Ja es gribētu uzzināt tepat pagastā, ko domā Antonaitis vai Žanis, tad Andrejs man to pastāstītu uz 12 mašīnraksta loksnēm un tad vēl pateiktu, kādas krāsas podiņos viņi pa nakti čurā. Nekādu problēmu. Māsa savā gleznā attēlojusi kalnu ainavu uz tumši violeta fona, bet priekšplānā tādi īpatnēji augi, tādi kā skuju koku krūmi, un zaru galos balti ziedi.
– Kas tie tādi?
– Tie ir Itālijas Alpi, bet tie te – ēdelveisi.
Biju domājis, ka ēdelveisi ir tādas mazas puķītes uz sniega robežas, bet varbūt šī ir kāda ēdelveisu mutācija.
Taču ar māksliniekiem es nekad neielaižos diskusijā, jo viņiem vienmēr ir savs īpašs redzējums vai gandrīz dievišķuma apjausma. Ja nu viņi dažkārt sajauc Ievu ar Ādamu, tad tikai tādēļ, ka viņiem priekšā ir aizlikta vīģes lapa.
Otrā pagasta pusē, kā man stāstīja, viens īpatnis būvējot makten lielu laivu, kurā varēšot sasēsties ne tikai visa famīlija, bet arī visi mājdzīvnieki un citas dzīvas radībiņas. Kāpēc?
Gar viņa māju nekādi ūdeņi garām netek, pat kārtīgs dīķis nav rakts. Ja nu tas ir saistīts ar globālo sasilšanu? Iespējams, sāksies lielie plūdi, un kārtīga laiva būs ļoti ģeldīga.
Bet varbūt ir tā, kā sacīja Zenta Mauriņa: “Nekas pasaulē nav tik maldīgs un nepastāvīgs, tik aplams un nedibināts kā ļaužu valodas.”
Ar cieņu – HARIJS
Rundālē
