Sākot ar 2027.gadu, no izdienas pensiju saņēmēju loka varētu izslēgt visas profesijas, kuras nav saistītas ar regulāru veselības un dzīvības apdraudējumu, vienlaikus neskarot šobrīd izdienas profesijās nodarbinātos, kuriem gan būs jārēķinās ar augstākām prasībām darba stāžam un potenciāli arī koriģētu izdienas pensijas apjomu, paredz otrdien valdībā konceptuāli atbalstītais Valsts kancelejas informatīvais ziņojums par izdienas pensiju sistēmas reformu.
Vienlaikus par Valsts kancelejas rosinātajām izmaiņām vēl paredzētas tālākas diskusijas arī Saeimā un gala lēmumu pieņems parlamentārieši. Tostarp Kultūras ministrijai tiek paredzēta iespēja izstrādāt alternatīvu piedāvājumu attiecībā uz atsevišķām mākslinieku profesijām.
Valsts kanceleja piedāvā no izdienas pensiju profesiju loka izslēgt prokurorus, tiesnešus (paredzot speciālo pensiju), diplomātus, baleta māksliniekus, leļļu teātra aktierus, cirka māksliniekus, kora māksliniekus, orķestra māksliniekus, solistus vokālistus, teātra aktierus (paredzot atbalstu pārkvalifikācijai citā profesijā), kā arī visus amatus un profesijas, kurās personas darba (dienesta) pienākumu izpilde nav saistīta ar regulāru veselības un dzīvības apdraudējumu, tai skaitā atbalsta funkciju veicējus. Tas būtu saistoši tikai tām personām, kuras konkrētajā profesijā sāks strādāt pēc 2026.gada beigām.
Tai pat laikā Valsts kancelejas izstrādātais piedāvājums paredz izdienas profesijās nodarbinātajām personām, kuras 2027.gada 1.janvārī jau atrodas dienestā vai darba attiecībās (izņemot personas, kuras 2027.gada 1.janvārī būs ieguvušas tiesības uz izdienas pensiju), pakāpeniski palielināt izdienas pensijas saņemšanai nepieciešamo minimālo vecumu un darba stāžu. Gan darba stāžu, gan vecumu plānots celt par sešiem mēnešiem ik gadu, līdz tas palielināsies par pieciem gadiem vispārējā gadījumā, bet par desmit gadiem – prokuroriem.
Vienlaikus pret minimālā pensionēšanās vecuma palielināšanu šādā veidā iebilda Iekšlietu ministrija (IeM), kas rosināja noteikt, ka jebkāds jaunais regulējums, tai skaitā gan par izdienas pensijas piešķiršanas vecumu, gan par pensijas apmēra aprēķinu neattiecās uz tām amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, kuras 2027.gada 1.janvārī atrodas dienestā, bet nav ieguvušas tiesības uz izdienas pensiju un kurām ir uzkrāts vismaz 10 gadu izdienas stāžs.
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV) sēdē skaidroja, ka daudziem iekšlietu sistēmā strādājošajiem izdienas pensijai nepieciešamais darba stāžs sakrājas jau agri – ļoti bieži pirms minimālā vecuma sasniegšanas izdienas pensijas saņemšanai. Ministrs kā piemēru minēja darbiniekus, kuriem 2027.gadā būtu palicis neilgs laiks līdz izdienas pensijas vecuma sasniegšanai, bet nepieciešamais stāžs jau sen būtu sasniegts. Attiecīgi līdz ar vecuma sliekšņa palielināšanu šāda persona izdienas pensijā būtu tiesīga doties vēlāk.
Līdzīgu viedokli pauda arī tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV) – konkrēti attiecībā uz tieslietu nozarē strādājošajiem.
Vienlaikus Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) sēdē vaicāja, ko tas nozīmēs citām izdienas profesijām, uzsverot, ka par šo jautājumu ir jāvienojas.
Kā rāda Valsts kancelejas dati, izdienas pensijas pieprasīšanas vecums Latvijā ir robežās no 38 līdz 65 gadiem. Zemākais vidējais pensionēšanās vecums ir raksturīgs militārpersonām.
Tāpat dati rāda, ka vidējais stāžs vecuma pensijas saņemšanai ir 39 gadi, kamēr prognozētais pensijas saņemšanas periods 16,5 gadi. Turpretī izdienas pensijas saņemšanai vidējais stāžs ir salīdzinoši īsāks – 26,3 gadi, bet prognozētais pensijas saņemšanas periods krietni ilgāks 28,6 gadi.
Savukārt, kā raksta lvportals.lv, šobrīd Latvijā izdienas pensijas saņem 208 mākslinieki (baletdejotāji, mūziķi, aktieri), veidojot vien 2% no visiem izdienas pensiju saņēmējiem. Vidējais māksliniekiem piešķirtais izdienas pensijas apmērs ir 761,03 eiro bruto. Valstī kopumā izdienas pensijas saņem 10 306 cilvēki, valsts budžetā šajā gadā tas izmaksās 114,76 miljonus eiro, no tā mākslinieku izdienas pensijām nepieciešams 1,8 miljoni eiro, kas ir 1,5% no kopējām izmaksām
Valsts kancelejas piedāvājums arī paredz no izdienas pensijas aprēķina izslēgt pēdējos divus mēnešus. Šāda kārtība patlaban noteikta, aprēķinot dažādus pabalstus.
Savukārt personām, kuras līdz 2027.gada 1.janvārim būs uzkrājušas izdienas stāžu, kas mazāks par desmit gadiem, papildus iepriekš minētajām izmaiņām plānots grozīt izdienas pensijas aprēķina formula, paredzot, ka izdienas pensija tiek aprēķināta, ievērojot saņemto darba samaksu 120 mēnešu periodā, kas beidzas divus mēnešus pirms darba atstāšanas, paredz VK piedāvājums.
Tāpat šīm personām izdienas pensijas minimālo un maksimālo apmēru plānots samazināt par 10 līdz 20 procentpunktiem, izlīdzinot starp dienestiem, tai skaitā par pieciem procentpunktiem, ja persona tiek atvaļināta vai atbrīvota no amata.
Vienlaikus tiem, kuri sāks strādāt pēc tam, kad izmaiņas būs stājušās spēkā, izdienas stāžā varēs iekļaut privātajā sektorā nostrādāto darba stāžu, bet ne vairāk kā 20% no kopējā izdienas stāža, paredz piedāvājums. Savukārt izdienas pensija tiks maksāta līdz vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanas brīdim, bet pēc tam izdienas pensijas izmaksa tiks izbeigta, un persona saņems vecuma pensiju, kas aprēķināta vispārējā kārtībā no personas sociālās apdrošināšanas iemaksām.
Kā norādīts informatīvajā ziņojumā, ņemot vērā, ka izmaiņas izdienas pensiju sistēmā skar valsts ilgtermiņa saistības, kuras valsts ir uzņēmusies pret izdienas profesijās nodarbinātajiem, Valsts kancelejas izstrādātais piedāvājums īpašu uzmanību pievērš personu tiesiskajai paļāvībai. Līdz ar to ir paredzēts, ka atsevišķas izmaiņas skars izdienas profesijās nodarbinātos pakāpeniski, paredzot pārejas periodus atkarībā no nodarbināto grupām, to uzkrātā izdienas stāža un piedāvātajiem risinājumiem.
Sākotnēji izdienas pensijas no valsts pamatbudžeta tika paredzētas tikai IeM sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm un militārpersonām. Tomēr pakāpeniski personu loks tika paplašināts, un šobrīd izdienas pensijas no valsts pamatbudžeta papildus iepriekš minētajām, tiek piešķirtas arī prokuroriem (no 2000.gada), Satversmes aizsardzības biroja (SAB) amatpersonām (no 2004.gada), valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka māksliniekiem (no 2005.gada), tiesnešiem (no 2006.gada), diplomātiem (no 2007.gada), Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) amatpersonām (no 2009.gada), Militārā izlūkošanas un drošības dienesta amatpersonām (no 2015.gada, t.sk. apvienojot vienā regulējumā visas drošības iestādes), kā arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā iesaistītajiem darbiniekiem (no 2016.gada).
Šobrīd katras jomas izdienas pensijas regulē kopumā deviņi atšķirīgi likumi.
Valdība uzdeva Valsts kancelejai un nozaru ministrijām sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā izskatīšanai izmaiņām nepieciešamos tiesību aktu projektus likumprojekta “Par valsts budžetu 2026.gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028.gadam” pavadošo likumprojektu paketē. Gala vārdu par izmaiņām teiks Saeima.
Ilustratīvs attēls no pixabay.com
