FM: Pāreja uz jaunajām kadastrālajām vērtībām būtu jāveic no 2026.gada

Lai veidotu ilgtermiņā stabilu un paredzamu sistēmu, nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupā atbalstīts viedoklis, ka pāreja uz jaunajām kadastrālajām vērtībām būtu jāveic no 2026.gada, teikts Finanšu ministrijas (FM) izstrādātajā nekustamā īpašuma objektu aplikšanas ar nodokļiem izvērtējumā.

Tāpat ir nepieciešams pārskatīt nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likmes un noteikt turpmāku pieauguma ikgadēju ierobežojumu ar mērķi nodrošināt ilgtermiņā funkcionējošu nekustamā īpašuma nodokļa sistēmu, orientējoties uz NĪN ieņēmumu apmēra stabilizēšanu.

Savukārt attiecībā uz iespēju izmantot NĪN pieauguma ierobežojumu FM norāda, ka šāds risinājums Latvijā jau ir ticis izmantots un tam ir gan savas priekšrocības, gan arī trūkumi.

“Jāatzīmē, ka ikreiz šāds likumā noteiktais NĪN pieauguma ierobežojums bijis saistīts ar nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības aktualizāciju,” teikts izvērtējumā.

Taču FM atzīmē, ka turpmāk lietderīgāk būtu šādu NĪN pieauguma ierobežojumu noteikt kā vispārējo normu, tādējādi veidojot ilgtermiņā stabilu un paredzamu NĪN sistēmu.

NĪN apmēra ierobežojuma pieaugums var tikt īstenots no tehniskā viedokļa dažādos veidos, tostarp nosakot ierobežojumu tieši aprēķinātā nodokļa apmēram, kā arī ieviešot tā saukto speciālo vērtību, no kuras aprēķina NĪN un kas nozīmē, ka tiek noteikts ierobežojums pašam nodokļa bāzes apmēram.

FM izstrādātajā izvērtējumā teikts, ka šobrīd pašvaldībām attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokļa politiku ir dotas samērā plašas tiesības noteikt nodokļa likmes robežas un piemērot nodokļa atvieglojumus, kā arī tiesības noteikt nodokļa maksātāju situācijas, kurās nodokļa apmēru uzkrāj līdz nekustamā īpašuma atsavināšanas brīdim.

Lai nodrošinātu nekustamā īpašuma izmantošanu, atjaunošanu, apdzīvošanu un attīstīšanu atbilstoši pašvaldības teritorijas attīstības plānos noteiktajam un valsts vai pašvaldību plānošanas dokumentos noteiktajam, pašvaldības jau šobrīd var īstenot politiku, kas atkarībā no īpašuma uzturēšanas vai izmantošanas var ar minētajiem instrumentiem piemērot lielāku vai mazāku nekustamā īpašuma apmēru.

FM norāda, ka, pārejot uz jaunajām kadastrālajām vērtībām vienlaicīgi ar likmju izmaiņām, jāvērtē iespēja paplašināt pašvaldību tiesības piemērot papildlikmes lielākā apmērā un plašāk piemērot atvieglojumus, vienlaicīgi nodrošinot, ka komersantiem piešķirtie atvieglojumi tiek kvalificēti un uzskaitīti atbilstoši valsts atbalsta regulējumam.

FM izvērtējumā arī teikts, ka 2024.gadā NĪN ieņēmumi tiek plānoti 237,4 miljonu eiro apmērā, 2025.gadā – 239,7 miljoni eiro un 2026.gadā – 242,1 miljons eiro.

Latvijā būtu nepieciešams nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) ieņēmumus saglabāt 0,6% no iekšzemes kopprodukta (IKP) līmenī, lai nodrošinātu pašvaldībām pieejamā finansējuma stabilitāti, teikts FM izvērtējumā.

Šāds NĪN ieņēmumu līmenis atbilst arī Eiropas Savienības vidējam rādītājam.

Lai nodrošinātu vienmērīgu un stabilu ieņēmumu attiecību pret IKP 0,6% apmērā, NĪN ieņēmumiem 2026.gadā būtu jāpieaug par 40 miljoniem eiro salīdzinājumā ar plānoto.

Arī ilgtermiņā pie augoša IKP rādītāja NĪN ieņēmumu noturēšana 0,6% apmērā nozīmētu regulāru nodokļa piemērošanas pārskatīšanu, teikts izvērtējumā.

Starp Baltijas valstīm Latvijā nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi ir augstākie – Latvijā 2022.gadā tie veidoja 0,6% no IKP, savukārt Lietuvā un Igaunijā attiecīgi 0,3% un 0,2% no IKP.

NĪN mērķis ir nodrošināt ieņēmumus pašvaldībai, lai tā varētu sniegt tās administratīvajā teritorijā dzīvojošajiem iedzīvotajiem kvalitatīvus un piemērotus pakalpojumus infrastruktūras, drošības, sociālās vides, izglītības un kultūras jomā, kā arī nodrošināt efektīvu un ilgtspējīgu nekustamā īpašuma izmantošanu.

FM veidotais materiāls ir izstrādāts kā pamats nodokļu politikas uzstādījumiem, kas tiks ietverti valsts nodokļu politikas pamatnostādnēs 2024.-2027.gadam, un tā izstrādē ir ņemti vērā Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktie viedokļi un priekšlikumi.