Pusotra mēneša laikā otrā slepkavība notikusi Salātu ielas 4. mājā.
Pusotra mēneša laikā otrā slepkavība notikusi Salātu ielas 4. mājā. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Bauskas brigādes komandiera vietnieks Jānis Ķērpis stāsta, ka šoreiz nelaime notika 5. decembra naktī. Salātu ielas 4. mājas 8. dzīvoklī dedzis matracis, turpat atrasts arī miris vīrietis.
Bauskas rajona Policijas pārvaldes (RPP) priekšnieka palīdze Linda Janševska informē, ka bojāgājušais ir 1951. gadā dzimušais Vasīlijs. RPP Kriminālpolicijas priekšnieks Sergejs Pašukovs sniedz plašāku skaidrojumu par notikušo. Veicot mirušā apskati, policijas eksperti konstatēja, ka vīrietim ir lauztas vairākas ribas, ir arī nobrāzumi, kas varētu rasties no naža.
Veicot operatīvo darbu, policija tajā pašā naktī aizturēja divus Vasīlija kaimiņus, Salātu ielas 4. mājas iemītniekus – 1986. gadā dzimušo Edgaru un 1987. gadā dzimušo Kasparu. Sniedzot liecības, viņi atzina savu nodarījumu. Dzīvoklī pie Vasīlija vakarā notikusi iedzeršana, kurā kopā ar Edgaru un Kasparu piedalījies vēl viens vīrietis, bet viņš ātri aizgājis projām. Vasīlijs abus puišus esot apsaukājis par narkomāniem un zagļiem. Tas viņus saniknojis, un jaunieši no dusmām Vasīliju sākuši sist, nodarījuši arī miesas bojājumus ar nazi. Pēc tam, lai slēptu pēdas, viņi Vasīlija gultā izbēruši izsmēķus un pie galvas pielikuši degošu segu. Tādējādi radīts iespaids, it kā vīrietis būtu smēķējis gultā un pats nosmacis.
Uz aizdomu pamata par slepkavību un mēģinājumu slēpt noziedzīgo nodarījumu abas personas aizturētas. Salātu ielas 4. mājā šoruden jau notika viena nežēlīga nonāvēšana. Netālu no ēkas oktobrī tika atrasta noslepkavota 2000. gadā dzimusī meitenīte.
Šomēnes šis jau ir otrais cilvēks, kurš, dzīvodams viens, gājis bojā savā dzīvoklī. 5. decembrī mirušais Vasīlijs, līdzīgi kā 2. decembrī Rīgas ielas 24. mājā dūmos nosmaku šais Juris, dzīvoklī mitinājās viens. “Mani satrauc šo cilvēku bojāeja,” skaidro Bauskas Domes sociālās palīdzības dienesta vadītāja Inta Baltgal ve. Tomēr viņa atzīst, ka sociālais dienests nevar būt atbildīgs par visu. “Mūsu pienākums ir sociālās palīdzības sniegšana, mēs nevaram nedz izdzīvot citu cilvēku dzīvi, nedz viņus nosargāt,” tā I. Baltgalve.
