Svētdien, 7. septembrī, grenctālieši pulcējās uz Liepu ielas svētkiem. Tradīcijai, kas reiz sākās ar ilgi gaidītās, pārbūvētās Liepu ielas atklāšanu, šis ir jau trešais gads.
Pēc diviem lietainiem brīvdienu rītiem, nedēļas pēdējā pēcpusdienā Grenctālē saule sildīja ļoti enerģiski. Kultūras nama vadītāja Jurgita Červinska jokoja, ka lietu aizbaidījusi, piedraudot tam – līsti vai nē, tāpat svētki notiks!
Kamēr mākslinieki gatavojās koncertprogrammai, sanākušie, liels un mazs, dzesējās ar karstam laikam piemērotāko našķi – saldējumu. Veldzējošo aitu piena gardumu uz svētkiem bija atvedusi «Piena aitas» saimniece Iluta Straģe no Brunavas puses. Viņa jau otro reizi piedaloties šajos svētkos un labprāt atbalsta vietējos pasākumus.
Saldu enerģijas devu varēja uzņemt arī ar grenctālietes Silvas Miļūnes kārdinošajiem gardumiem. Svinētājiem viņa bija sacepusi groziņus ar putukrējumu un ogām (arī no pašas dārza), kā arī vafeļu konusus ar zefīru. Silvai šie bija jau trešie Liepu ielas svētki.
Jautāta, kā Liepu iela kalpo Grenctāles ļaudīm, Silva Miļūne teic tikai atzinīgus vārdus. Tas bijis ļoti ilgi gaidīts notikums. Turklāt tagad pat vakaros, kad ielā iedegas laternas, var droši doties izbraukumā.
Neparastāku cienastu – cidoniju čipsus un vietējos valriekstus, kā arī pašdarinātas rotas bija atvedis Mežgaļu mazpulks.
Izdzied liepu un tēva sētas skaistumu
Kultūras nama vadītāja Jurgita Červinska, svētku režisore un vadītāja Evita Novicka sadarbībā ar vietējo amatierkolektīvu vadītājiem un dalībniekiem bija sagatavojuši lielisku koncertprogrammu – ar daudzveidīgu, tematiski niansētu repertuāru un mājīgu noskaņu. Mīlīgas, bet tajā pašā laikā arī nedaudz filozofiskas dziesmiņas par apcerīgu cilvēciņu, lietutiņu, mušu Kušu un citiem personāžiem izpildīja bērnu vokālais ansamblis. Izrādījās, mazajiem dziedātājiem šī bija pirmā uzstāšanās jaunajos svinīgi gaisīgajos skatuves tērpos.
Līdzi dziedamas melodijas izskanēja sieviešu vokālā ansambļa «Grenctāle» izpildījumā. Neizpalika nedz veltījums spēcīgajiem kokiem – liepām un ozoliem, nedz skaistajai tēva sētai.
Savukārt vidējās paaudzes deju kolektīvs «Dzirnavnieki» izdejoja gan vēja rakstus, gan ņiprus polkas soļus, gan simbolisko un horeogrāfiski spilgto veltījumu maizei.
Izskanot koncertprogrammai, pasākuma vadītāja Evita Novicka atzīmēja: «Ielas stāsts veidojas katru dienu ar kaimiņu sveicieniem, ar kopīgiem darbiem un svētku mirkļiem. Šīs stiprās ielas vienmēr pastāvēs, neatkarīgi no tā, kādi vēji pūš un kādi karogi plīvo.»
Dodas gājienā pa Liepu ielu
Pēc koncerta stundas garumā ikviens varēja līdzdarboties sarūpētajās aktivitātēs. Piedaloties tajās, varēja sakrāt īpašos zīmogus, kas svētku noslēgumā deva iespēju griezt laimes ratu un pretendēt uz kādu no svētku balvām.
Āra klasītes bija sagatavojusi Brunavas pagasta nodaļas sporta pasākumu organizatore Dace Kalniņa. Leca bērni un arī tā tie, kam sen kā jau pašiem bērni. Arī pieaugušajiem vismaz līdz 10. klasei aizlekt bija izdevies.
Atmiņu un prāta asumu pārbaudīt varēja biedrības «Laiks jauniešiem» spēlēs, piemēram, atklājot līdzīgus attēlus vai uz ātrumu izkārtojot krāsu gredzenus pa toņiem.
Bija sagatavotas arī īpašas puzles ar attēliem no Liepu ielas atklāšanas pasākuma. Saliekot bildi, iespējams, kāds tajā pamanīja arī sevi svētkos 2023. gada oktobrī.
Jaunatnes lietu speciāliste Karīna Kondore filmēja vietējo iedzīvotāju atmiņu stāstus par ielu, kurus vispirms varēs redzēt sociālajos tīklos, bet samontētas filmiņas formātā – Liepu ielas svētkos pēc gada. Jurgita Červisnka uzskata, ka šī tradīcija noteikti ir jāturpina, jo vietējiem iedzīvotājiem svētki ir svarīgs un gaidīts notikums. Šogad svētkus organizēja biedrība «Dzīvotprieks» sadarbībā ar Brunavas pagasta nodaļu un biedrību «Laiks jauniešiem».
Svētku kulminācija bija kopīgs gājiens pa Liepu ielu līdz pat tiltam pāri Ceraukstei. Pa ceļam bija trīs pieturvietas, kurās varēja ne tikai padejot un paspēlēties, bet arī gremdēties atmiņās: pie bijušā bērnudārza, kur tagad cieminieki iepērkas, pie bijušās pasta nodaļas un kantorēkas, kurā šobrīd iekārtoti dzīvokļi, un pie bijušās ēdnīcas, kur kādreiz esot pasniegtas gardas maltītes.
Kad tiltiņš bija sasniegts, visiem, kuriem bija kāds nemotorizēts braucamais uz diviem, trim vai četriem riteņiem, tika dots starts goda aplim pa Liepu ielu, lai pēc tam kopīgi atgrieztos kultūras namā uz svētkiem tik piestāvošo kliņģeri un laimes rata griešanu.
Ielai vēl ziedošas liepas un laimīgus iedzīvotājus
Liepu iela ir Grenctāles vienīgā iela un tās centrālā artērija. Pasākuma vadītāja Evita Novicka bija saskaitījusi – ielu ieskauj vismaz 100 liepas.
Kopējais pārbūvētais ielas garums ir aptuveni 1800 metru, tai skaitā 20 metru garais tilts pār Cerauksti.
Svētkos sastaptais bijušais kolhoza vadītājs Aivars Spalis, kuru liktenis uz Grenctāli atveda 1982. gadā, labi atminas, kā tolaik atklāts lielākais un nozīmīgākais Liepu ielas nams – kultūras nams. Ar daļu smeldzes viņam nākas atzīt, ka iela šobrīd gan ir pilnībā atjaunota un labiekārtota, taču aktivitāte uz tās vairs neesot liela. Iedzīvotāju skaits sarucis. Tie, kas strādā, dodas uz Bausku vai citviet, uz vietas pārsvarā tikai pensionāri.
Uz simboliskām liepu lapām svētku dalībnieki varēja uzrakstīt ielai kādu vēlējumu vai atmiņu stāstu. Grenctālieši vispirms jau liepām novēlēja skaistu un smaržīgu ziedējumu, ielai – ilgu kalpošanu, bet visiem tiem, kas dzīvo abpus gaviļniecei – laimi, prieku un veselību.
