Homēra stāstā par Odiseja klejojumiem viņa sieva – skaistās Trojas Helēnas māsīca Pēnelope – attēlota kā gandrīz vai neiespējami uzticīga sieva.
Homēra stāstā par Odiseja klejojumiem viņa sieva – skaistās Trojas Helēnas māsīca Pēnelope – attēlota kā gandrīz vai neiespējami uzticīga sieva. Viņas dzīves stāsts kalpojis par piemēru paaudžu paaudzēm. Ko par to domājusi Pēnelope pati, mēģinājusi izprast kanādiešu rakstniece Mārgareta Atvuda grāmatā “Pēnelopiāde” (Jāņa Rozes apgāds, 2005. g.). Viņas vēstījumā ir gan traģika, gan satīra un humors, asprātība un filosofiskas atziņas.
Kad Odisejs devās Trojas karā, sievu viņš atstāja Itakā. Pēnelopei izdevās divdesmit gadu gan pārvaldīt valsti un izaudzināt dēlu, gan atvairīt vairāk nekā simt precinieku uzmanību, kuri uzskatīja, ka Odisejs ir kritis, neatgriezīsies un Pēnelope ir ļoti bagāta atraitne. Apsolījusi savam vīratēvam noaust līķautu, Pēnelope sēdās stellēs un teica – kad audums būs gatavs, viņa izvēlēsies kādu no preciniekiem. Taču, ko viņa pa dienu noaudusi, to pa nakti kopā ar savām 12 kalponēm izārdījusi, lai nebūtu jāpilda solījums.
Pa to laiku Odisejs cīnās kaujās, pieveic briesmoņus, pārguļ ar dievietēm, plītē un uzdzīvo. Nebūdams īsti pārliecināts par Pēnelopes uzticību, viņš pēc 20 gadiem ierodas mājās ubaga izskatā. Neviena nepazīts, Odisejs izpēta, kas notiek, un nokauj visus preciniekus, savādā kārtā arī sievas divpadsmit kalpones. Mārgareta Atvuda piešķīrusi senajam stāstam jaunu spožumu, ļaujot notikumus izklāstīt Pēnelopei un divpadsmit pakārtajām kalponēm.
Smeļoties iedvesmu asprātībā un degsmē, kas tik raksturīga autores daiļradei, rakstniece dāvā Pēnelopei jaunu dzīvi un meklē atbildi senas mistērijas noslēpumiem.
