Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija otrdien atbalstīja komisijas priekšsēdētāja Raimonda Bergmaņa (AS) priekšlikumu grozījumiem Ieroču aprites likumā, kas paredz ļaut pašaizsardzībai izmantot pistoles, kuru kalibrs nav lielāks par 11,43 milimetriem.
Pašlaik likums nosaka, ka pašaizsardzībai var tikt paredzēti B kategorijas pusautomātiskie, atkārtotas darbības vai viena šāviena īsstobra šaujamieroči (pistoles un revolveri), kuru kalibrs nav lielāks par deviņiem milimetriem, un to rūpnieciski ražotā munīcija, izņemot minētās kategorijas traumatiskos šaujamieročus un to munīciju.
Kā sēdē norādīja Valsts policijas pārstāvis Andris Melkers, policijā bijušas aktīvas diskusijas par šo priekšlikumu, un esot panākta vienošanās, ka tā priekšlikumu atbalsta.
Kā vēstīts, Saeimas deputāti jūnijā pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Ieroču aprites likumā, kas paredz kontrolšāvienu prasības atcelšanu vītņstobra ieročiem, jo secināts, ka tā nav kļuvusi par praksē efektīvu kriminālistikas instrumentu noziegumu atklāšanā.
Likumprojekta anotācijā teikts, ka grozījumu mērķis ir samazināt administratīvo slogu valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī privātpersonām.
Veicot šī brīža situācijas analīzi Latvijā, konstatēts, ka kontrolšāvienu veikšana Valsts policijā ar nolūku no dienesta lietojuma un civilā lietojuma vītņstobra šaujamieročiem iegūt čaulu un ložu paraugus ar to turpmāku uzglabāšanu nesasniedz izvirzīto mērķi.
Secināts, ka vītņstobra ložu un čaulu kolekcija nav kļuvusi par praksē efektīvu kriminālistikas instrumentu noziedzīgo nodarījumu atklāšanā, kas bija saistīts ar dienesta lietojuma vai civilo lietojumu vītņstobra šaujamieroča prettiesisku pielietošanu vai izmantošanu. Pēdējo 20 gadu laikā nav bijis neviens tāds gadījums, kad ložu un čaulu kolekcija būtu bijusi izmantojama šādiem mērķiem.
Gandrīz visās Eiropas Savienības dalībvalstīs neuztur vītņstobra šaujamieroču ložu un čaulu kolekciju nedz dienesta lietojuma, nedz civilā lietojuma šaujamieročiem. Vienīgā valsts ar analogu sistēmu Latvijai ir Rumānija, argumentējusi Iekšlietu ministrija.
Turklāt Latvijā valsts nodeva par kontrolšāvienu veikšanu šobrīd ir 73,50 eiro un ir jāiesniedz trīs patronas, kuru cena var būt pat līdz četriem eiro gabalā.
Ministrija norāda, kad patlaban Ieroču aprites likuma normās iekļautais pienākums kļuvis par būtisku administratīvo slogu valsts un pašvaldību institūcijām, kas savā darbā izmanto un pielieto dienesta šaujamieročus.
Turklāt šī prasība par kontrolšāvienu aizkavē iegādāto vītņstobra šaujamieroču operatīvu izsniegšanu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonām. Tāpat tā Latvijas tirgū palielinājusi vītņstobra šaujamieroču cenu, padarot Latvijas ieroču komersantus mazāk konkurētspējīgus ne tikai ieroču realizācijā fiziskām personām Latvijā, bet arī tiesībaizsardzības iestāžu ieroču iepirkumos.
