Vairāk nekā 20 mozaīkas tehnikā tapušu kaķu atraduši mājvietu uz Bauskas vecpilsētas ēku sienām.
Lai minčus sastaptu, jādodas pastaigā pa mazajām ieliņām un jābūt vērīgam. Par to, kā dzima šī pilsētvides uzlabošanas ideja un kā tā īstenota, «Bauskas Dzīvei» vēl pirms svinīgās atklāšanas pastāstīja māksliniece Laura Matilde Ikerte.
Satiekam Lauru Baznīcas un Rūpniecības ielas stūrī. Raibs mozaīkas kaķis jau gozējas uz mājas stūra, taču autorei vēl jāpietonē apkārtējā siena, jānospodrina mozaīkas flīžu gabaliņi.
Kaut šis kaķis izvietots viens no pēdējiem, tieši šo vietu var dēvēt par Lauras un biedrības «Četras stihijas» projekta «Pastaiga» pirmsākumu. Braucot lejā pa Baznīcas ielu, māksliniece bija pamanījusi vecajā namā gauži neiederīgu un neglītu cementa lāpījumu. Tas viņu ļoti apbēdinājis, jo cements ne tikai estētiski māju neuzlabo, bet arī neatbilst vecās ēkas būvsubstancei, tāpēc ilgtermiņā tai tikai kaitēLaura nodomājusi, ka viņa ātri vien varētu šo caurumu aizlāpīt ar iederīgāku materiālu – kaļķa javu, taču tikai aizmūrēt defektu šķitis par maz. Tā dzimusi ideja par tēliem uz namu fasādēm. Nevis «Straume», kā daudz varētu padomāt, bet gan Rātslaukuma rudie simboli kā personāžu iedvesmojuši izvēlēties kaķi. Turklāt šie dzīvnieki, kā zināms, staigā, kur grib, bet vēl viens projekta mērķis bijis ievilināt gan vietējos iedzīvotājus, gan pilsētas viesus pastaigā pa mazajām vecpilsētas ieliņām, kuras parasti paliek ārpus ierastajiem apskates maršrutiem.
Tomēr kuplajā kaķu bariņā, kurš, kā atklāj Laura, pārsniedz pat 20, iekļauts arī pilsētai mazāk raksturīgs zvēriņš. Gar Rūpniecības ielas 22. nama pelēcīgo sienu tagad lavās ruda lapsa. Izrādās, Baznīcas iela esot šo bezbailīgo dzīvnieku iemīļots maršruts, dodoties uz Bauskas katoļu baznīcu lūkot tur strādājošās pudeļpīles. Laura zina stāstīt, ka rīta skrējienā aizelsusies lapsa uz Baznīcas ielas pārsteigusi arī citus pilsētniekus.
Izmantoti bērnu zīmējumi
Mozaīku veidošana sākās ar kaķu zīmējumiem. Daudzi no tiem tapuši bērnudārzā «Pasaulīte», tāpēc tagad mazie autori var vecpilsētā meklēt savus darbus materializējušos uz namu sienām. Laura zīmējumus paglabāja līdz projektam, kurš ir viena no konkursa «Iedzīvotāji veido savu vidi» iniciatīvām, tika dots starts.
Īpašās meistarklasēs pēc zīmējumiem dalībnieki veidoja mozaīkas. Uz džutas auduma, kas speciāli izvēlēts, lai būtu draudzīgāks vecajām ēkām, tika līmētas mozaīkas, galvenokārt izmantojot flīzes kā izejmateriālu. Pēc tam mozaīkas bija jāstiprina pie māju sienām, izmantojot tikai ēkām atbilstošus materiālus kā kaļķa javu un kaļķa krāsas. Šajā procesā, kas bijis visai tehnisks, Laurai bija daudz palīgu, galvenokārt pieaugušie. Vietām nācās pielabot arī pašu sienu, uz kuras kaķis izvietots.
Amizants atgadījums bijis ar vienu no kaķiem, kas mājo uz veikala «Kvēle» sāna sienas. Ģimene, kas palīdzējusi šo mozaīku piestiprināt, vēlāk braukusi garām ar auto, un ielu šķērsojis līdzīgas krāsas kaķis. Ģimenes mazāka atvase pamatīgi satraukusies, domājot, ka mincis sienu pametis un devies savās gaitās.
Namsaimnieku reakcija – nu kaut desmit
Process no mozaīku radīšanas līdz pilsētvides dekoriem aizņēmis vairāk laika nekā sākotnēji domāts: mozaīkas tapušas četrās meistarklasēs; to izvietošanai pilsētā – pielīmēšanai, šuvju aizpildīšanai, pietonēšanai, spodrināšanai, vides sakopšanai – veltīta vismaz nedēļa. Te gan jāpiebilst, ka arī kaķu skaits projekta gaidā pieaudzis, jo sākumā bija plānoti 15 pilsētvides objekti. Toties rezultāts, pēc Lauras vārdiem, arī būs ilglaicīgs.
Tāpat laika un darba ietilpīga bijusi saskaņošana ar namu saimniekiem, vai viņi piekrīt vēl vienam iemītniekam, gan ne mājā, bet uz tās ārsienas. Lielākā daļa iniciatīvu apsveica ar atbildi – nu kaut desmit, tomēr bija arī daži, kas kategoriski atteicās.
Kad mozaīkas jau bija piestiprinātas, namsaimnieki salīdzinājuši, kuram nu smukāks mincis un vēlējušies vēl kādu arī uz citas sienas. Šogad mozaīkkaķu skaits pilsētā gan nepalielināsies, bet ļoti iespējams, ka nākamgad vēl kāds dzīvnieciņš izdaiļos namus.
Daļa projektam izvēlēto ēku tīri vizuāli prasīt prasās pēc uzlabojumiem. Laura cer, ka varbūt kādu iniciatīva pamudinās uzlabošanas darbus turpināt, tā kopīgi uzspodrinot Bausku, lai pašiem un arī pilsētas viesiem patīk.
Satikt arī Bauskas mazos uzņēmumus
Plānojot kaķu apskates maršrutu, Laura ņēmusi vērā vēl vienu aspektu. Viņasprāt, Bauskā mazajam biznesam nav viegla izdzīvošana, tāpēc kaķi vienlaikus izvadā pa mazajām ieliņām, kur pat baušķenieki iegriežas visai reti, kā arī ļauj pamanīt dažādus Bauskas uzņēmumus.
Maršruta sākumā Baznīcas un Rūpniecības ielas krustojumā atrodas restorāns «Harvest House», tālāk ceļš ved uz Bauskas Kultūras centra pusi, kur krustojumā ar Strautnieku ielu kaķu aplūkošanai būs jāpagrozās par visiem 360 grādiem. Murrātājs piesēdis arī uz auto darbnīcas ēkas Strautnieku ielā. Paejot garām puķu veikalam «Rozīte», jāšķērso Kalna iela. Tur, kur «Cieres» lielplakāts, satikušies vēl divi minkas. Kaķu vērotājam jānogriežas virzienā uz sporta klubu «Mogo», kam kaimiņos suši bārs «Rice Hill», jo arī te trīs murrātāji turpmāk sagaidīs ikvienu garāmgājēju. Pa Kalēju ielu kaķi aizved līdz Saules ielas lielajām kāpnēm, tad mudina nogriezties virzienā uz Plūdoņa ielu. Pēc uzkavēšanās pie bērnudārza «Pasaulīte», kur desmit lecoši, sēdoši un pat lidojoši kaķi atdzīvinājuši monotonās ēkas sienas, ekskursija noslēdzas pie Latvijā radītu preču veikala «Spulga».
Autobraucēji maršrutu var sākt, novietojot mašīnu vai nu Baznīcas ielas stāvlaukumā, vai pie veikala «Kvēle».
Uzlabot ēku un pilsētvidi
Sadarbībā ar Bauskas Tūrisma un informācijas centru plānots sagatavot speciālu materiālu – pastaigas maršrutu, lai neviens no kaķiem nepaliktu bez ievērības.
Laura teic, ka projektu var uzskatīt par izdevušos arī tāpēc, ka cilvēki pat pirms tā atklāšanas kaķus jau pamanījuši un dalījušies ar to bildēm sociālajos tīklos. Tāpat viņa priecātos, ja kaķus baušķenieki iemīļotu tiktāl, ka dotu tiem vārdus un attiektos pret tiem tikpat saudzīgi kā pret rozēm Rīgas ielā. Arī to autore ir Laura, un tās iemantojušas teju vēl vienas Bauskas vizītkartes statusu. Pēc Lauras domām, tur pozitīva loma bijusi vietējās kopienas iesaistīšanai dekoru izgatavošanā, kas, visticamākais, atturējis resgaļus no posta darbiem.
«Tas nav stāsts tikai par to, ka rozes vai kaķus uzliek uz ēku sienām, tas ir stāsts arī par ēku sakārtošanu kopējā pilsētvidē. Vēlos, lai mājas izdzīvo, lai ir skaista vide, lai uzlabojam pilsētu paši, nevis gaidām to no citiem,» teic Laura, kad pabeidzam mozaīkkaķu pastaigu pie pēdējā minča, kurš ērti apsēdies uz Saules un Plūdoņa ielas stūra.
Atklāšanas pasākums
Piektdien, 12. septembrī, pulksten 18 Rūpniecības ielā 22 ikviens var pievienoties «Pastaigas» atklāšanas
pasākumam un kopā ar Lauru un citiem projekta īstenotājiem doties aplūkot jauno daudzskaitlīgo mozaīkkaķu saimi, neaizmirstot, protams, par rudasti lapsu.
