Klimats kļūst arvien siltāks, ziemas mūs vairs nepārsteidz ar stindzinošu aukstumu. Taču daždien, kad sals tomēr iekniebj vaigu galos tā nežēlīgāk, dāmas un arī kungi labprāt ievīstītos siltā kažokā.
Klimats kļūst arvien siltāks, ziemas mūs vairs nepārsteidz ar stindzinošu aukstumu. Taču daždien, kad sals tomēr iekniebj vaigu galos tā nežēlīgāk, dāmas un arī kungi labprāt ievīstītos siltā kažokā.
Baušķeniece Danuta Panteleiko ir viena no retajām mūsu pusē, kura pieprot kažoku šūšanu.
Mugurā 18 lapsas
“Esmu kažokādu meistare. Šo arodu apguvu pie zinošiem Rīgas ebrejiem. Mani skolotāji bija patiesi talantīgi sava amata pratēji, tagad laikam jau visi izceļojuši uz Izraēlu,” atceras Danuta.
Virsdrēbju darināšana no kažokādām ir krietni citādāks darbs nekā auduma mēteļu šūšana. Ir jāpārzina kažokādas struktūra, jāielāgo, kā savietot gabaliņus, lai tie saderētu cits ar citu, iekļautos kopējā apģērba zīmējumā. Lai uzšūtu nercu kažoku, nepieciešams no 35 līdz 50 ādiņām.
Meistare stāsta, ka kažoku iespējams šūt no ļoti daudziem zvēriem. Kādai Bauskas dāmai tas meistarots no kaķu ādām. Pirms šūšanas to nācies krāsot, jo dabiskais spīdums neesot bijis piemērots. Visbiežāk izmanto lapsu, jenotu un trušu ādas. Lepnākais kažoks šūts no 18 lapsām. Tas bijis plats un garš, kundze tajā izskatījusies efektīgi.
Vajag kā draudzenei
Lai arī vairums kažoku tīkotāju ir sievietes, Danutas klienti bijuši arī kungi. Vīriešiem visbiežāk nācies šūt vestes no bebra vai aitas ādas, arī siltas cepures. Daudzi, īpaši mednieki, pie meistares sev pasūtinājuši speciālas zeķes, ko vilkt zābakos.
Katru dienu rūpīgi strādājot, kažoks var tapt gatavs nedēļā. Taču mēdz būt arī kaprīzas klientes, kuru iegribu izdabāšanai jātērē vairāk laika, jālieto arī kāds meistarstiķis vai viltībiņa.
“Reiz atnāk divas draudzenes. Viena vēlas, lai viņai uzšuj tiešu tādu cepuri kā otrai. Materiāls arī ir tāds pats sagādāts. Kad nu galvassega gatava, saimniece par to nemaz nepriecājas. Izrādās – kas piestāvējis un daiļu darījis draudzeni, pašai nu nemaz nav piemērots. To nu visām dāmām vajadzētu saprast – nevar uzšūt divus vienādus kažokus. Ir labi, ja klientes atnāk ar savām idejām, nereti ar slavenību fotogrāfijām un lūdz, lai viņas tieši tāpat ietērpj. Tad nu man nākas izvēli novērtēt un nereti arī pārliecināt, ka ne katrai viss piestāv,” sava darba specifiku skaidro meistare.
Pasaulē kļūst siltāks
D. Panteleiko atzīst, ka darbs ir ļoti interesants, jo ir jāstrādā ar cilvēkiem. Kažoku nekad nevarēs šūt kā kleitu vai mēteli. Meistare skaidro, ka, kažoku darinot, vieglāk kādu brāķi, kļūdiņu novērst. Ir tikai nepieciešama pacietība, nepareizā gabaliņa vietā jāiemeistaro cits, pielāgojot akota nokrāsu, spalvu gludumu un krišanas virzienu.
Kažokādu meistare atzīstas, ka pēdējā laikā klientu skaits sarūk. “Es vistiešāk izjūtu to, ko citi gudri sauc par globālo sasilšanu. Nav vairs mūsu pusē tik bargas un saliem bagātas ziemas kā agrāk,” skaidro D. Panteleiko. Daudzi nes pāršūt veco kažoku. Klientu skaita samazināšanos meistare skaidro arī ar naudas nepietiekamību. Viļņas tirgū pirkts mākslīgās ādas kažociņš ir krietni lētāks nekā salonā darināts. “Tomēr īsta dāma sērijveidā ražotā mākslīgās ādas kažokā nebūs tik cēla un eleganta, kā tērpusies manu roku darinājumā,” ne bez lepnuma atzīst cienījamā kažokādu meistare.
