Lai tiktu pie zobārsta Bauskā, jāgaida vairāk nekā nedēļu, bieži vien arī ilgāk. Rajonā strādā 24 zobārsti, kas it kā nav maz.
Lai tiktu pie zobārsta Bauskā, jāgaida vairāk nekā nedēļu, bieži vien arī ilgāk. Rajonā strādā 24 zobārsti, kas it kā nav maz. Bet atbilstīgi rajona iedzīvotāju skaitam, vienam dakterim jāapkalpo 2166 cilvēki. Šis skaitlis rāda, ka stomatologu mums nepietiek.
Zobārsti noveco
Latvijas zobārstniecības jaunākajā gadagrāmatā minēts, ka viens stomatologs vajadzīgs uz 1523 iedzīvotājiem. Šis skaitlis Dānijā ir 1084, Lietuvā – 1113, Igaunijā – 1311. Pavisam Latvijā ir 1873 zobārsti, no tiem aktīvi praktizē 1522. Šos datus no gadagrāmatas sniedz Bauskas mutes veselības centra vadītāja Mirdza Lazda.
Vēl viņa piebilst, ka puse no mūsu 24 zobārstiem ir vecumā virs 55 un vairāk gadiem. Jaunie dakteri pēc augstskolas beigšanas vislabprātāk strādā Rīgā, kur pakalpojumiem ir gluži cita cena. “Mums ir tādi paši materiāli un aparatūra. Ja mēs ieviestu Rīgas cenas, tad rindu nebūtu, jo cilvēki nevarētu atļauties ārstēties,” tā Mirdza Lazda.
Nav izdevīgi
M. Lazdai visvairāk sāp sirds par bērnu zobārstniecību. to apmaksā valsts, bet vai tā ir pieejama lauku bērniem? Jaunie noteikumi paredz – lai sertificētu zobārstniecības kabinetu skolā vai pagastā, tajā jābūt rentgena aparatūrai. Ja tās nav, kabinets neatbilst noteikumiem, netiek sertificēts un tajā valsts nefinansē zobu aprūpi un labošanu bērniem līdz 18 gadiem.
Mirdza Lazda atzīst, ka lauku pašvaldību vadītāji ļoti atbalsta zobārstniecību, palīdz iekārtot un aprīkot kabinetus. Bet, ja ārsts brauc uz Vecsauli reizi vai divas nedēļā, nav rentabli iegādāties rentgena iekārtu. Arī bez tās var cīnīties ar parasto kariesu, kas ir izplatītākais zobu bojājums bērniem. Vecsaulē ir trīs skolas. Ja visiem šiem audzēkņiem būs jāārstējas Bauskā, cik garas tad būs rindas?
Reizi gadā
“Nu panākts, ka skolās un sociālās aprūpes iestāžu zobārsta kabinetos tomēr rentgenu nevajadzēs. Vainoju mūsu Zobārstniecības centru, kas veido noteikumus, neaizdomājoties, kāda situācija ir ārpus Rīgas un tālāk par rajonu centriem.
Par šo tēmu Rīgā mūsu asociācijā esmu runājusi vairākkārt. Daudzi ir nikni uz mani, bet šodienas bērni ir rītdienas pieaugušie. Ar sliktiem zobiem viņi ir zaudētāji darba tirgū, jo tas bojā viņu izskatu, pašapziņu. Nevar nošķirt izglītību, profilaksi no sanācijas (kad zināmā vecumā visi zobi ir veseli vai salaboti). Šim darbam līdzekļus Bauskas rajonā piešķir tikai pašvaldība. Darām, cik spējam, lai bērni ielāgotu, cik svarīgi, lai mutē ir kārtība,” tā Mirdza Lazda.
Mutes veselības centram ir izveidojusies sadarbība ar Bērsteles pamatskolu. Reizi gadā visus skolēnus uz Bausku pie zobārsta atved pašvaldības transports. Tad nu šajā laikā tieši viņu ārstēšanai tiek mobilizēti visi spēki.
Vairāk vērības
Bērnu dienas ir arī Iecavas daktera Egila Branta praksē. “Ceturtdienās priekšroka tiešām ir skolēniem un bērnudārzu audzēkņiem. Lai spētu nodrošināt plānveida sanāciju, citādi nevar, jo skolās zobārstniecības kabinetu nav jau gadus 15. Vismaz gadā reizi katrs ir bijis pie zobārsta, ja nepieciešams, nāk atkārtoti,” stāsta dakteris. Pavisam Iecavā strādā seši zobārsti, un līdzīga prakse ir visiem, vērtē Egils Brants.
Anitas Zineres un Anitas Lauvas zobārstu praksē Bauskā, Liepu ielā 1 pie stomatologa, iepriekš pierakstoties, var tikt nedēļas laikā, ja ļoti sāp, arī nekavējoties. Anita Zinere vērtē, ka pēdējo gadu laikā iedzīvotāji vairāk vērības veltī zobu veselībai, vecāki ved pie zobārsta bērnus gan uz labošanu, gan korekciju.
Uzņēmuma “Bauskas zobārstniecība” daktere Mudīte Memmēna savā profesijā strādā vairāk nekā 30 gadu. “Darba ir daudz, un par to varētu priecāties. Taču ir skaidri jūtams, ka cilvēku vēlēšanos labot zobus ierobežo līdzekļi. Tāpat kā veikalnieki jūtam, kad izmaksātas algas, pensijas, pabalsti un kad ir tukšais laiks.”
