Latvijā atklāta oficiālā peldsezona, šajās dienās jau daudz peldētāju arī Bauskā – Mūsā un Mēmelē. Aizvadītajā gadā peldsezonā (laika posmā no 15. maija līdz 15. septembrim) ugunsdzēsēji glābēji ūdenstilpēs izglāba 12 cilvēkus, bet traģiski atpūta pie ūdens noslēdzās 50 cilvēkiem, informē Viktorija Gribuste, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā inspektore Zemgales reģionā.
Analizējot ūdenstilpes, kurās cilvēki peldsezonā iet bojā, secināms, ka Rīgā un Pierīgā, Kurzemē un Zemgalē biežāk nelaimes notika upēs, Latgalē – ezeros. Savukārt Vidzemē nelaimes notikušas jūrā, upē un ezerā. Lielākā daļa no bojāgājušajiem, kurus ugunsdzēsēji glābēji izcēla no ūdenstilpēm, bija vīrieši.
Aizvadītajā gadā peldsezonā ugunsdzēsējiem glābējiem no Bauskas novada ūdenstilpēm nav nācies glābt cilvēkus vai izcelt bojāgājušos, «Bauskas Dzīvei» precizē V. Gribuste.
VUGD aicina ikvienu iedzīvotāju pārdomāt savas vasaras atpūtas ieceres un padarīt tās pēc iespējas drošākas. Sākot peldsezonu, jāatceras, ka tā iesākusies ar strauju laikapstākļu maiņu – vēl maija sākumā laiks bija vēss, turpretī pašlaik gaiss jau ir vasarīgi silts. Ugunsdzēsēji glābēji brīdina, ka ūdens temperatūra ūdenstilpju zemākos slāņos ir ļoti zema. Dodoties peldēt šādos apstākļos, jāievēro īpaša piesardzība – nedrīkst strauji ieiet vai lēkt ūdenī.
Izvērtējot negadījumu apstākļus, secināms, ka nelaimes gadījumi vasarā notiek, peldoties un izmantojot dažādus peldlīdzekļus – SUP dēļus, katamarānus, ūdensmotociklus, laivas. Biežākie nelaimes cēloņi – alkohola reibums, apstākļu neizvērtēšana, savu spēku pārvērtēšana, kā arī elementāru drošības prasību ignorēšana, piemēram, peldvestes neizmantošana. Pagājušā vasarā ugunsdzēsēji glābēji steidzās palīgā vairākiem cilvēkiem, kuru laivas bija apgāzušās, un viņi paši nokļuvuši ūdenī. Diemžēl nereti no pieteicējiem bija dzirdams, ka cilvēku kompānija atpūtusies pie ūdens, lietojusi alkoholiskos dzērienus, un kāds no viņiem devies peldēties, bet nav iznācis krastā.
Izvērtējot izsaukumus uz glābšanas darbiem ūdenī, var secināt, ka lielāko daļu no tiem varēja novērst, ja vien būtu ievēroti elementāri drošības pasākumi.
VUGD aicina vecākus apzināties, ka atrašanās ar bērnu pie ūdens nav atpūta, bet divkāršs darbs, jo bērni bez pārtraukuma ir jāuzmana visu laiku, – pat uz minūti novēršot uzmanību no atvases, viņš var iekrist ūdenī un var notikt nelaime. Piepūšamie peldlīdzekļi (riņķi, matracīši, bumbas u. c.) bērniem noder tikai rotaļām, turklāt seklumā un tikai pieaugušo uzraudzībā.
Pārrunājiet ar bērniem jautājumus, kas saistīti ar drošību pie ūdens un rīcību ārkārtas gadījumos, lai atpūta pie ūdens nepārvērstos traģēdijā. Vecākiem un citiem pieaugušajiem jāņem vērā, ka bērni mācās, skatoties, kā rīkojas viņu vecāki un citi pieaugušie. Ja pieaugušie būs neapdomīgi un pārkāps drošības noteikumus, tā rīkosies arī bērni, jo domās, ka tā ir pareizi. ◆
IETEIKUMI
PELDSEZONU sāciet apdomīgi! VUGD aicina sākt peldēšanas sezonu tikai tad, kad ūdens temperatūra ir sasniegusi vismaz +180 C. Peldēties ieteicams tikai oficiālās peldvietās. Nepārvērtējiet savus spēkus – ja esat varējis pārpeldēt šo upi pirms gada, tas nenozīmē, ka varat to arī šodien! Pat zināmās peldvietās, sākot peldsezonu, ir jāpārbauda gultne, izstaigājot to kājām, jo pa ziemu ūdenstilpes gultnē var būt sanesti koki, akmeņi un citi priekšmeti, kas var radīt traumas.
IZMANTOJIET glābšanas vestes! Nodarbojoties ar kādu no ūdens sporta veidiem, pārvietojoties ar ūdensmotociklu, burājot ar vējdēli, glābšanas vestei ir jābūt uzvilktai. Savukārt laivā glābšanas vestei obligāti ir jābūt uzvilktai bērniem līdz 12 gadu vecumam. Papildu drošībai arī pieaugušos VUGD aicina izmantot glābšanas vestes. Sauciet glābējus pa tālruni 112! VUGD atgādina, ka gadījumos, ja redzat, ka cilvēks slīkst, nekavējoties izsauciet ugunsdzēsējus glābējus pa tālruni 112, pēc iespējas precīzāk norādot nelaimes vietas koordinātes un piebraukšanas iespējas.
Foto:ntz.lv
jā, neviens…jo citādi nebūs gaidami trekni vēži, gudra stratēģija.