Mūsu rajonā šajā gadā vairāk nekā 100 saimniecībās veiktas augu aizsardzības līdzekļu glabāšanas un lietošanas pārbaudes.
Mūsu rajonā šajā gadā vairāk nekā 100 saimniecībās veiktas augu aizsardzības līdzekļu glabāšanas un lietošanas pārbaudes.
Latvijā prasības šajā jomā reglamentē Augu aizsardzības likums un Ministru kabineta noteikumi Nr. 463 “Augu aizsardzības līdzekļu izplatīšanas, glabāšanas un lietošanas noteikumi”. Tā informē Biruta Vēza, Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) vecākā inspektore.
“Bauskas Dzīve” aicināja viņu sniegt komentāru par nosacījumiem, kas jāievēro gan lieliem, gan maziem lauku saimniekiem.
– Visur vēl nav nodrošināta jauno paaugstināto prasību izpilde. Nereti augu aizsardzības līdzekļus novieto kopā ar rezerves daļām, eļļām un citiem materiāliem, turklāt parasti šīs telpas nav aizslēdzamas. Atgādināšu, ka preparāti jāglabā atsevišķā aizslēdzamā telpā vai, ja to daudzums ir neliels, slēgtā skapī. Nekādā ziņā nedrīkst pārliet preparātus citos iepakojumos, tiem jābūt oriģinālā iesaiņojumā. Arī tukšā tara līdz iznīcināšanai jāglabā kopā ar augu aizsardzības līdzekļiem.
Nedaudz labāka situācija ir ar individuālo aizsardzības līdzekļu – briļļu, cimdu, respiratoru, speciāla apģērba – lietošanu. Vairākumā saimniecību, domājot par darbos iesaistīto personu veselību, tos tomēr lieto.
Kā tiek ievērota uzskaite, jo līdz ar iestāšanos ES ir jābūt precīzam šo ziņu pārskatam?
– Iepriekš minētie noteikumi paredz veikt iegādāto un izlietoto augu aizsardzības līdzekļu uzskaiti. Ir jānorāda apstrādātā kultūra, platība, izmantotais preparāts, lietotā deva un apstrādes datums. Šajā ziņā ir vēl daudz nepilnību, tādēļ būtu vēlams ieviest lauku vēstures žurnālu. Tas zemniekiem ļautu labāk orientēties augu aizsardzības lokālajā sistēmā, kas saistīta ar viņu darbu. Papildus ieteicams fiksēt arī augsnes apstrādes veidus un laikus, tāpat – minerālmēslu devas un to izmantošanas periodu.
Jābūt taču arī zināšanām, lai, nekaitējot sev un videi, izmantotu augu aizsardzības līdzekļus, kuru klāsts paplašinās.
– Zemnieki, kuri lauksaimniecības produkciju ražo pārdošanai, lieto otrās reģistrācijas klases augu aizsardzības līdzekļus. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 463 to var darīt personas, kas ir apguvušas augu aizsardzības zināšanu minimumu. Tādēļ ir paredzēta vienas dienas mācību programma tiem, kuri jau agrāk ieguvuši apliecību, bet tai beidzies derīguma termiņš, kas ir pieci gadi. Trīs dienu ilgas mācības ir tiem, kuri apliecību vēlas iegūt pirmo reizi. Pēc programmas apguves jākārto eksāmens. Tikai tad var saņemt apliecību, kas dod tiesības iegādāties un lietot otrās klases augu aizsardzības līdzekļus. Savukārt tirgotāji nedrīkst pārdot ķimikālijas, nepārliecinoties, vai pircējam ir derīga apliecība.
Saskaņā ar VAAD Zemgales reģiona nodaļas datiem Bauskas rajonā no 2003. līdz 2005. gadam ir mācījušies un apliecības saņēmuši 541 otrās klases preparātu izmantotājs. Baušķenieki nav bijuši kūtri, jo Jelgavas un Dobeles rajonā kopā izsniegts 620 apliecību.
Ziemas mēneši ir aktīvs mācību periods. vai tuvākajā laikā mūsu rajonā paredzētas nodarbības, kurās varēs apgūt zināšanas, lai iegūtu apliecību?
– 21. decembrī Bērzkalnos organizējam mācību dienu. Tā šajā gadā būs pēdējā, par nodarbībām nevajadzēs maksāt. Kā zināms, par daudz ko ir noteikta samaksa. Ar jauno gadu apliecības iegūšana arī būs maksas pakalpojums.
