Baiba Ložajeva, dzimusi 1982. gadā, pēc horoskopa Vērsis.
Baiba Ložajeva, dzimusi 1982. gadā, pēc horoskopa Vērsis.
Beigusi Bauskas pamatskolu un 1. vidusskolu, mācījusies Rīgas komercskolas tālmācībā, studējusi Latvijas Universitātes Ekonomikas vadības fakultātē.
Kopš 2001. gada decembra Latvijas Ūdensmotosporta federācijas ģenerālsekretāre, ātrumlaivu Formula-2000 pasaules čempionāta Rīgas posmu organizatore 2004. un 2005. gadā, kopš šīs vasaras veic konkrētus uzdevumus arī čempionāta citos posmos.
Jaunos gados cilvēks iedrošinās darīt to, kas iepriekš viņam bijis nezināms. Šķiet, ar tevi noticis tieši tā. Atceries to epizodi, kā kļuvi par federācijas ģenerālsekretāri. Šis amata apzīmējums izklausās respektabli.
– 2001. gadā bija sarīkots federācijas kongress. Jau pirms tam iepriekšējais šī amata izpildītājs bija paziņojis par aiziešanu. No liepājnieku pulciņa kāds sportists ieminējās: “Varbūt vēlēsim Baibiņu.” Braukādama līdzi brālim Ērikam uz sacensībām, biju iejutusies jaunajā vidē, un tā man patika. Ievēlēšanas brīdī es nezināju, kas tas par darbu. Tagad varu sacīt kā manas autoritātes – brāļi Agris un Modris Kalnciemi, federācijas līderi – ūdensmotosports ir “slimība”, kuru nav iespējams izārstēt.
Sportistu sabiedrība nemēdz būt tāds sastindzis dīķītis, kurā reizumis viena līdaka ir valdniece.
– To atskārtu ātri un joprojām jūtu arī pret sevi vērstu kritiku, un uztveru to personīgi. Darbojoties ūdensmotosportā, vēlējos izveidot noteiktu informatīvu telpu. Ir tapusi mājaslapa, kuras adrese . Cenšos izklāstīt dažādas aktualitātes – par sacīkstēm, federācijas lēmumiem, par sportistu dzīvē interesantiem notikumiem. Ir daudz foto un informācijas. Taču vienmēr atrodas kāds neapmierinātais. Tādās reizēs noder Agra Kalnciema padoms, proti, visu vajag uztvert mierīgi, nestresot.
Vai tiešām vienmēr izdodas sevi tā noskaņot?
– Cenšos, jo iekšējs miers ir labāks palīgs nekā paša uzkurināta trauksme. Šajā gadā ne tikai man, arī mūsu federācijai un visiem, kuri iesaistīti ātrumlaivu Formula-2000 pasaules čempionāta Rīgas posma sagatavošanā, bija jāparāda, ko patiešām spējam. Lielo darbu vajadzēja paveikt 28 dienās un agrāk, nekā bija iepriekš paredzēts, jo tika atcelts Spānijā iecerētais atklāšanas posms. Tad nu gan bija saspringtas nedēļas, jo divas reizes un pat vēl īsākā laikā nekā parasti vajadzēja saskaņot visas lietas, kas saistītas ar maču norisi. Sarežģījumu pietika, jo tūrisma sezona bija sākusies. Pamēģiniet tādā laikā rezervēt viesnīcas, nodrošināt prāmju biļetes. Atceros, vēl nedēļu pirms sacensībām no Spānijas ieradās Hosē Luiss del Palasio, Formula-2000 pasaules čempionāta promoters jeb vadītājs. Viņš vēl nespēja noticēt, ka viss izdosies, un mēs viņu mierinājām. Ļoti daudzus darbus uzņēmos pati, fiziski tas bija smagāk, savukārt psiholoģiski vieglāk. Pēc sacensībām biju dažus kilogramus zaudējusi, bet tie jau ir atgūti.
Tev taču jau bija pieredze sacensību organizēšanā.
– Kad sāku strādāt federācijā, man bija sapnis sarīkot Latvijas kausa izcīņas sacensības Alūksnē, kur tās nebija notikušas ilgāku laiku. Pilsētas Dome bija tik atsaucīga un pretimnākoša. Man tikai vajadzēja koordinēt domubiedru un darītāju grupu. Pirmā pieredze bija pozitīva.
Protams, mums Latvijā ir izveidojusies laba starptautisku maču organizatoru komanda. Tajā ir politiķi, kas gādā, lai būtu sponsori, tie ir praktiskā darba veicēji. Man īpašs prieks, ka daudz jauniešu sacīkšu laikā darbojās viņiem uzticētās vietās. Sezonas gada noslēgumā, kad man pasniedza Viktora Kuņiča piemiņas balvu, tiku nodēvēta par mammu. Tas izklausās pat dīvaini, jo esmu viena no jaunākajām organizatoru grupiņā. Bet arī tā mani uztver.
Tu pieminēji Kuņiča balvu. Atceros 2004. gada vasaru, kad šo simbolisko laivas modeli vairākiem sportistiem pēc pasaules čempionāta Rīgas posma pasniedza pāragri mūžībā aizgājušā Viktora mamma. Tas patiešām bija līdz asarām aizkustinošs brīdis.
– Balva ir tik īpaša kā droši vien reti kāda cita. Viktora Kuņiča laivas modeli jeb kopiju veido paši sportisti. Bauskas mākslinieks Kārlis Sinka, piemēram, izgatavo tādas ļoti sīkas uzlīmītes. Par šīs dāvanas vērtību man ir īpašs stāsts. Aizpērn pēc sportistu apbalvošanas Rīgas posma sacensībās ievēroju, ka promoters Hosē Luiss del Palasio ir ļoti noskumis. Izrādījās, kamēr viņš runājies ar sportistiem, noklīdusi viņam dāvātā simboliskā Kuņiča laiva. Šāda reakcija šķita mulsinoša, jo promoters ir cilvēks, kuram nekā netrūkst. Vēlāk izrādījās, ka vienas delegācijas sportisti bija iekārojuši šo relikviju. Par Viktora Kuņiča balvu sacenšas arī jaunieši. Federācija izstrādājusi jaunatnes programmu, lai šajā sporta veidā būtu pēctecība.
Ziemas mēnešos droši vien jūties mierīgāk. Iepriekšējā sezona taču ir rezumēta, nākamā vēl tālu priekšā.
– Tā gluži nevarētu sacīt. Šonedēļ lidoju uz Spāniju, lai kopā ar Formula-2000 promoteru izrunātos par jauno sezonu. Iespējams, man būs atkal jauni pienākumi. Šogad Seulas posmā pirmo reizi biju šo prestižo sacensību sekretāre. Tas nozīmē, ka manā pārziņā bija dokumentāras lietas. Vajadzēja sagatavot apskatu par čempionāta norisi, sniegt informāciju starptautiskajai federācijai.
Aizvadīto gadu tehnisko sporta veidu pārstāvji raksturo kā izdzīvošanas gadu. Tas bija smags ne tikai ūdensmotosportā dažādu apsvērumu dēļ, arī finansiālu. Tādēļ smadzeņu darbs ir daudziem, nevis tāds klusuma periods.
Vērojot tevi no malas, izskatās, ka spēj iejusties jebkurā kolektīvā un tev nav sarežģīti komunicēt ar sabiedrībā plaši pazīstamām, novērtētām personām.
– Es taču daru savu darbu. Ja tas vajadzīgs, man nav problēmu uzrunāt kādu augstu amatpersonu. Varbūt šī iekšējas drošības sajūta veidojusies no bērnu dienām. Ģimenē man daudz kas bija atļauts, bet ar piebildi, ka šādi vai tādi izdarīto jutīšu pati uz savas ādas. Tas lika aizdomāties.
Vai šī dažādu veidu saskarsme nepārvēršas par apgrūtinājumu? Kamēr sarunājamies, vairākas reizes tev ir zvanīts pa mobilo telefonu.
– Arī Formulas-2000 piloti man šad un tad piezvana. Ir, piemēram, jauki uzklausīt, ka Rīgas posma sacensības izdevušās, ka nākamgad tajās satiksimies atkal. Nereti klausulē skan vienkāršs jautājums – kā tev klājas? Saņemu arī skumjas ziņas. Piemēram, amerikāņu pilots Džeiss Praiss viesuļvētras “Katrīna” laikā zaudēja visu… Formula kļuvusi par manas dzīves daļu ar visām tās problēmām.
Dzirdēts par tevi sakām, ka esi ambicioza. Kā tu uztver šādu vērtējumu?
– Iespējams, tā izpaužas mana pārliecība par to, ko es daru.
***
Viedokļi
– Agris Kalnciems, Latvijas Ūdensmotosporta federācijas prezidents: “Baiba, strādājot komandā, spēj dot citiem uzdevumus, māk panākt to izpildi. Latvijai jau bija pieredze plašu starptautisku sacensību rīkošanā. Jauni spēki, arī Baiba, šajās norisēs, ir iesaistījušies likumsakarīgi.”
– Jelgavnieks Uģis Gross, ūdensmotosportists un konsultants: “Es viens no pirmajiem Baibu aizvedu uz starptautiskām sacensībām. Viņa nav baidījusies uzņemties atbildību. Var pat teikt, ka baušķeniece ir labs atradums mūsu saimei.”
– Dzintra Ložajeva, Baibas mamma, Bauskas pamatskolas skolotāja: “Meita ir pilnīgi patstāvīga, kopš viņa pabeidza vidusskolu. Baibai patīk organizatorisks darbs. Lai tik cīnās, brauc un iepazīst pasauli, kamēr jauna.
