«Ja man jautātu, cik veca es jūtos, atbildētu – tik, cik esmu, jo savos gados man ir pavisam labi,» atzīst SARMĪTE PENĒZE Rundāles pagasta Ziedoņos. Rīt, 17. decembrī, ir viņas 45. dzimšanas diena.
“Ja man jautātu, cik veca es jūtos, atbildētu – tik, cik esmu, jo savos gados man ir pavisam labi,” atzīst SARMĪTE PENĒZE Rundāles pagasta Ziedoņos. Rīt, 17. decembrī, ir viņas 45. dzimšanas diena.
Dzīvē saņemtie rūgtie brīži un pārdzīvojumi ir tie, kas likuši Sarmītei pārdomāt dzīvi un mainīt uzskatus. “Cilvēkus es cenšos pieņemt tādus, kādi viņi ir,” atzīst Sarmīte.
Dēla Toma slimošanas laiks ir atņēmis daudz spēka. Astma, kā arī citas kaites, neļāva zēnam regulāri apmeklēt skolu, tāpēc Sarmīte atklāj – mācījāmies kopā.
“Ir ļoti grūti dzīvot un rūpēties tikai par citiem. Ja visu pakārto vienīgi darbam, mājai un ģimenei, tas ar laiku nogurdina. Esmu sapratusi, ka jāmācās mīlēt un domāt arī par sevi.” Tāpēc Sarmīte pirms dažiem gadiem sāka dziedāt Rundāles un Viesturu pagasta apvienotā sieviešu korī, pašlaik – Mežotnes jauktajā korī. “Mēģinājumos un koncertos pa īstam ieeju dziesmu un mūzikas valstībā, tad problēmas uz laiku nolieku malā,” teic gaviļniece. Vairākas reizes nedēļā viņa apmeklē ārstnieciskās vingrošanas nodarbības.
Sarmīte darbojas arī Velsas biedrības Bauskas nodaļas atbalsta grupā bērniem ar īpašām vajadzībām. Tur vienkopus sanākot tie vecāki, kuru atvasēm ir dažādas problēmas ar veselību, ne tikai garīgas. Ir sarunas ar psiholoģi, bet būtu jaukāk, ja jebkura ģimene, kurā radušies sarežģījumi, nekautrētos un nāktu runāties, jo tā ir vieglāk.
Jubilāre ar dēlu, kurš mācās Bauskas pamatskolas 8. klasē, dzīvo Bauskā, jo tā abiem esot vienkāršāk. Darbs ir netālu, Sarmīte strādā tuberkulozes kabinetā par medmāsu. Nedēļas nogales un vasaras ir ļoti gaidītas, tad abi brauc uz laukiem Ziedoņos, kur saimnieko mamma.
“Mana autoritāte bija un ir vecmāmiņa, kas nu jau aizsaulē. Viņa prata mājās radīt svētkus, nekad nebija saīgusi, ar labestīgu attieksmi visus uzklausīja. Arī man darbā ir jādzird slimnieku dzīvesstāsti. Saskarsmē cenšos pielietot to labestīgo attieksmi, kāda bija manai vecmāmiņai,” tā gaviļniece. Viņa saka lielu paldies tiem cilvēkiem, kuri grūtos brīžos nav atteikuši palīdzību.
Sarmītei ir patīkami sajust savu bērnu mīlestības atdevi un uzmanību ikdienā. Meita Lāsma, kura strādā veikalā Rīgā, mēdz ar mīļām īsziņām no rītiem mammu pārsteigt. vienu no tām Sarmīte nolasīja: “Dzīvo pretī sapnim, kas tevī mīt. Neļauj tam tik ātri pagaist pelēkajā ikdienā, jo tajā viss izzūd. Saglabā sapni un uzplaucē brīnumu sirdī!”
