Bauskas Rātslaukumā sestdien, 20. septembrī, noritēja digitālo risinājumu un tūrisma objektu prezentācijas pasākums «Atklāj Bauskas novadu no jauna!».

Sarīkojumā bija orientēšanās aktivitātes, ekskursija pa Bauskas vecpilsētu gida, vēsturnieka Raita Ābelnieka vadībā, vietējo tūrisma pakalpojumu sniedzēju aleja, mūziķa Igo uzstāšanās un dāvanu izlozes aktīviem un zinātkāriem apmeklētājiem, kā arī auto un pastaigas orientēšanās spēļu uzvarētāju apbalvošana.

Pašvaldībai piedaloties Latvijas–Lietuvas pārrobežu sadarbības projektā «Digitāli pieejami un pievilcīgi zudušā kultūras mantojuma tūrisma galamērķi Zemgalē un Ziemeļlietuvā», novadā izveidota papildinātās realitātes lietotne «Bauska AR». To lejuplādējot telefonā, ir iespēja aplūkot četrus vēsturiskus objektus, kas dabā vairs nav saglabājušies. Iecavas parkā atdzīvojusies Iecavas muižas pils, Bauskas pilskalna parkā ar skatu uz pili redzams hercogs Gothards Ketlers, no Bauskas Rātslaukuma ieraugāma vēsturiskā sinagogas ēka, bet pie Bārbeles sēravota atdzimusi vannu māja, skaidro novada Tūrisma informācijas centra (TIC) vadītāja Inese Turkupole-Zilpure.

Visi četri objekti nu ir aplūkojami 3D vizualizācijās, detalizēti apskatāmi no dažādiem rakursiem.

Lietotni «Bauska AR» atklāja Rātslaukumā sestdien īpašā sarīkojumā, kas iezīmēja vasaras beigas un rudens sākumu tūrisma sezonai.

Piepilda vēlēšanās kā džins

Jauno paplašinātās realitātes risinājumu izstrādātāja ir SIA «Jinns». Saskaņā ar Iepirkumu uzraudzības biroja publiskoto informāciju pašvaldības iepirkumā par paplašinātās realitātes 3D objektu izveidi, digitālo spēļu izstrādi un digitālā stenda piegādi un uzstādīšanu Bauskas TIC ar «Jinns» noslēgts līgums par 28 300 eiro.

Koknesē reģistrētā uzņēmuma īpašnieki ir Agris, Renārs, Rinalds un Rolands Lipenīši. Četru brāļu pozitīvo attieksmi pret darbu, precizitāti, ieinteresētību un aizrautību uzteica gan pašvaldības projektu vadītāja Antra Bagone, gan Bauskas TIC vadītāja Turkupole-Zilpure. Viņi izstrādājuši unikālu objektu, kuram var apiet apkārt paplašinātajā realitātē, kā tas ir, piemēram, ar Iecavas pili.

Bauskā sarīkojumā piedalījās «Jinns» valdes loceklis Renārs Lipenītis. Viņš atzina, ka visgrūtākais šajā darbā esot informācijas un vizuālā materiāla sameklēšana, apkopošana, izpēte: «To vēstures materiālu kļūst aizvien mazāk. Par Bārbeles sēravota vannu māju vispār tikai divi attēli, ar ko varēja strādāt. Optimāli, lai no visām pusēm objektu attēlotu, būtu nepieciešamas piecas sešas bildes.»

Renārs laikraksta lasītājiem paskaidro, ka 3D objektus var apskatīt, ja ielādē telefonā lietotni «Bauska AR». Tur viss ir labi paskaidrots, kas un kā tālāk jādara. Tikai noteikti rūpīgi jāizlasa! Lasītāji interesējas, ko nozīmē AR. Tas ir saīsinājums no angļu valodas – «Augmented Reality», kas latviski nozīmē «paplašinātā realitāte». Izrādās, uzņēmuma nosaukums «Jinns» arī ir no angļu valodas un nozīme «Džins». Kā «Bauskas Dzīvei» skaidro Renārs, kad gudrojuši firmai nosaukumu, doma bijusi tāda – viņi būs kā no pudeles izlaistais džins, kas spēj piepildīt visas cilvēku vēlēšanās. «Jebkuras klientu vēlmes mūsu nozarē spēsim piepildīt,» tieši tik ambiciozi ir četru brāļu Lipenīšu plāni.

Ekskursija, izloze un spēles

Sestdien svētkos Rātslaukumā sevi interesentiem izrādīja 24 Bauskas novada tūrisma pakalpojumu sniedzēji. Viņi ne tikai stāstīja par sevi, bet arī apmeklētājiem bija sagatavojuši īpašus uzdevumus, par kuru izpildi uz kartītēm bija jāsavāc vismaz astoņi zīmodziņi. Pēc tam kartītes varēja iemest kastē, un dienas gaitā Tūrisma informācijas centrs rīkoja četras izlozes. Balvas sarūpējuši bija uzņēmēji, muzeji. Kā informē Bauskas novada TIC, iesniegtas 120 apzīmogotas anketas un balvas izlozējuši 28 apmeklētāji.

Ekskursijā pa Bausku Raita Ābelnieka vadībā sestdien devās 25 interesentu grupa. Tajā bija gan vietējie, gan iebraucēji. Baušķeniece Ilze Kinta laikrakstam atzina, ka papildināt un atsvaidzināt zināšanas par pilsētu, kurā dzīvo, vienmēr ir interesanti, jo daudz kas gadu gaitā arī piemirstas vai palaists garām. Gida stāstījums bijis noderīgs un aizraujošs, turpat divu stundu garumā, grupas dalībniekiem bijuši arī jautājumi, uz kuriem vēsturnieks sniedzis izsmeļošas atbildes.

Savukārt orientēšanās spēlēs – gan ar auto pa novadu, gan pastaigā pa Bausku – katrā piedalījās pa 20 komandām. Godalgoto vietu izcīnītāji pēc Igo uzstāšanās saņēma balvas no vietējām kultūrvietām un uzņēmumiem.

Uzziņai

Četri paplašinātās realitātes objekti

Bauskas pilsētā interesentiem piedāvāti divi paplašinātās realitātes objekti. Bauskas sinagogas ēka, kas celta 1844. gadā un nodedzināta 1941. gadā, savā vēsturiskajā vietā skatāma no Bauskas Rātslaukuma. Orientieris ir piemiņas memoriāls «Sinagogas dārzs», kas izveidots kā vides objekts, un tā platība aizņem precīzi tādu pašu laukumu, kādā savulaik atradās Bauskas Lielā sinagoga. Ēka viedtālruņa ekrānā skatāma savā vēsturiskajā izmērā un vietā.

Lai aplūkotu otru Bauskas papildinātās realitātes objektu, jādodas uz Bauskas pilskalna parku. Šajā vietā atdzīvojas stāsts par Vairogmiestu un Kurzemes hercogu Gothardu Ketleru. Vairogmiests jeb Pilsmiests ir pirmā pilsētveida apmetne, kas izveidojās blakus Bauskas pilij 15.gadsimta otrajā pusē. Tā atradās aiz Bauskas pils starp Mūsu un Mēmeli. Tiek uzskatīts, ka tā ir vieta, kur meklējami Bauskas pilsētas aizsākumi. Pilsmiesta eksistences beigas iezīmē Kurzemes un Zemgales hercoga Gotharda Ketlera 1584. gada rīkojums pārcelt apbūvi uz tagadējo Bauskas vecpilsētas vietu. Projektā izveidotajā papildinātās realitātes risinājumā uz Bauskas pils fona ir redzams hercoga virtuālais tēls, attēlots pilnā augumā Vairogmiesta vēsturiskajā vietā. Ar rokas mājienu hercogs Vairogmiesta iedzīvotājiem norāda virzienu, kur veidot Bauskas pilsētu.

Iecavas parkā var meklēt Iecavas muižas pils vēsturisko atrašanās vietu. Iecavas pils tapusi laikā no 1801. līdz 1807. gadam. Pirmā pasaules kara laikā, 1915. gada jūlijā, krievu armijai atkāpjoties, pils nodedzināta un pēc tam vairs nav atjaunota. Senās pils telpu kontūru vietā šogad ir izveidots zaļais labirints.

Lai aplūkotu ceturto papildinātās realitātes objektu, būs jādodas Bārbeles virzienā uz Bārbeles sēravota vietu. Savulaik tik ļoti apmeklēto un nozīmīgo kūrvietu dēvē par pirmo kūrortu Latvijā. Pirmās rakstiskās liecības par šī avota izmantošanu dziedniecībā datējamas ap 1739. gadu, taču ir zināms, ka avots tika apzināts jau senāk. 18. gadsimta sākumā pēc hercoga Jēkaba pavēles sēravota tuvumā uzbūvēta vannu māja, dēvēta par mazo ūdensdziednīcu. Atrodoties pie sēravota, tā laika liecības iezīmējas vien pēdējās vannu mājas un pagraba ēkas pamatos, kur ar papildinātās realitātes palīdzību savā vēsturiskajā vietā atdzims Bārbeles sēravota vannu māja.

Virtuālie risinājumi ir papildināti arī ar skaņu efektiem, kas palīdz radīt vietai atbilstošu noskaņu.