Reklāmraksts
Miljoniem cilvēku visā pasaulē pavasaris un vasara nozīmē ne tikai sauli un ziedošu dabu, bet arī sezonālo alerģiju sākumu. Šķaudīšana, acu nieze, aizlikts deguns un nogurums var būtiski ietekmēt ikdienas dzīvi, īpaši laikā, kad gaisā ir augsts putekšņu līmenis. Sezonālās alerģijas jeb alerģiskais rinīts ir viena no izplatītākajām alerģiskajām saslimšanām, kas skar gan pieaugušos, gan bērnus.
Lai gan sezonālās alerģijas parasti nav bīstamas, gļotādas iekaisums var ievērojami pasliktināt dzīves kvalitāti, traucēt miegu un apgrūtināt koncentrēšanos darbā vai skolā. Taču simptomus kontrolēt palīdz profilakses pasākumi un deguna kopšanas līdzekļi.
Alerģiskais rinīts un alerģiskā rinīta izraisītāji
Sezonālās alerģijas rodas, kad imūnsistēma pārmērīgi reaģē uz gaisā esošām vielām, piemēram, ziedputekšņiem. Kā pavasara alergēnus jāmin koku putekšņus, savukārt vasaras sākumā un vidū galvenie alergēni bieži ir zālaugu putekšņi. Rudenī daudzviet pasaulē izplatīts alergēns ir dažādu nezāļu, piemēram, ambrozijas, putekšņi.
Kad jutīgs cilvēks ieelpo ziedputekšņu piesātinātu gaisu, imūnsistēma tos kļūdaini uztver kā apdraudējumu un izdala histamīnu un citas vielas. Šī reakcija izraisa deguna gļotādas kairinājumu un iekaisumu, kas skar degunu, acis un elpceļus.
Biežākie sezonālo alerģiju izraisītāji:
· koku ziedputekšņi;
· zālaugu putekšņi;
· nezāļu putekšņi;
· pelējuma sporas;
· putekļi, ko izplata sezonālie vēji.
Simptomus ietekmē arī laikapstākļi. Silts, sauss un vējains laiks parasti palielina putekšņu koncentrāciju gaisā, savukārt lietus to uz laiku samazina. Arī mājas putekļu ērcītes var izraisīt rinītu.
Alerģiskā rinīta simptomi
Sezonālo alerģiju simptomi var būt no viegla diskomforta līdz izteiktām veselības problēmām, kas traucē ikdienas aktivitātēm. Dažos gadījumos alerģijas var pastiprināt arī astmas simptomus vai veicināt deguna blakusdobumu iekaisumu, uzsver interneta aptiekā Famisano.
Starp raksturīgākajiem simptomiem ir:
· bieža šķaudīšana;
· tekošs vai aizlikts deguns;
· acu nieze un asarošana;
· kņudēšana kaklā;
· klepus;
· nogurums un miega traucējumi;
· galvassāpes vai spiediena sajūta deguna blakusdobumos.
Daudzi cilvēki sākotnēji sajauc alerģisko rinītu ar saaukstēšanos, jo simptomu izpausmes var būt līdzīgas. Tomēr alerģija parasti ilgst ilgāk, neizraisa paaugstinātu temperatūru un bieži atkārtojas vienā un tajā pašā sezonā katru gadu.
Bērniem alerģijas var apgrūtināt koncentrēšanos skolā slikta miega un diskomforta dēļ, savukārt pieaugušie nereti sūdzas par samazinātām darba spējām un enerģijas trūkumu alerģiju sezonas laikā.
Alergēni un kā mazināt saskari ar tiem
Lai gan pilnībā izvairīties no ziedputekšņiem un citiem sezonālajiem alergēniem nav iespējams, ikdienas paradumu maiņa var palīdzēt būtiski samazināt simptomus.
Speciālisti iesaka sekot līdzi putekšņu prognozēm un ierobežot ilgstošu uzturēšanos ārā dienās, kad putekšņu koncentrācija ir īpaši augsta, īpaši rīta stundās.
Noderīgi profilakses pasākumi:
· turēt logus aizvērtus augsta putekšņu līmeņa laikā;
· izmantot gaisa attīrītājus telpās;
· pēc uzturēšanās ārā izmazgāt matus un nomainīt apģērbu;
· valkāt saulesbrilles, lai aizsargātu acis;
· regulāri veikt uzkopšanu ar putekļsūcēju, kam ir HEPA filtrs;
· žāvēt veļu telpās, nevis ārā.
Cilvēkiem, kuri daudz laika pavada ārpus telpām darba vai sporta dēļ, simptomi var būt izteiktāki, tāpēc viņiem bieži nepieciešami papildu aizsardzības pasākumi.
Ārstēšanas iespējas un kad vērsties pie ārsta
Alerģisku rinītu bieži iespējams kontrolēt ar piemērotu terapiju: bezrecepšu medikamentiem un dzīvesveida izmaiņām. Antihistamīni palīdz mazināt šķaudīšanu, niezi un iesnas, savukārt deguna aerosoli var samazināt iekaisumu un aizlikuma sajūtu.
Dažiem cilvēkiem simptomi kļūst tik izteikti, ka traucē gulēt, elpot vai pilnvērtīgi veikt ikdienas pienākumus. Šādos gadījumos svarīgi konsultēties ar ārstu.
Ārsti var rekomendēt:
· antihistamīna tabletes;
· kortikosteroīdu deguna aerosolus;
· acu pilienus;
· deguna skalošanu ar sāls šķīdumu;
· recepšu medikamentus;
· alerģiju testus;
· imūnterapiju jeb alerģiju vakcīnas.
Imūnterapija var būt īpaši noderīga cilvēkiem ar ilgstošām vai smagām alerģijām, jo tā pakāpeniski palīdz samazināt organisma jutību pret alergēniem.
Sezonālās alerģijas daudzviet pasaulē kļūst arvien izplatītākas, ko daļēji ietekmē klimata pārmaiņas un garākas putekšņu sezonas. Lai gan simptomi var būt nepatīkami, savlaicīga diagnostika un piemērota ārstēšana var būtiski uzlabot pašsajūtu un dzīves kvalitāti alerģiju sezonā.
