Pirms pieciem gadiem toreizējais premjerministrs toreizējam Latvijas TV ģenerāldirektoram Rolandam Tjarvem vaicājis: kāpēc mums (politiķiem) jums (sabiedriskajai televīzijai) ir jādod nauda, ja jūs par mums neko labu nerādāt?
Pirms pieciem gadiem toreizējais premjerministrs toreizējam Latvijas TV ģenerāldirektoram Rolandam Tjarvem vaicājis: kāpēc mums (politiķiem) jums (sabiedriskajai televīzijai) ir jādod nauda, ja jūs par mums neko labu nerādāt?
Ar šādu piemēru Latvijas Universitātes (LU) pasniedzējs R. Tjarve diskusijā par Latvijas TV likumdošanu, politiku un neatkarību ilustrēja, kāda izpratne Latvijas politiķiem ir par sabiedriskās televīzijas lomu valstī un par tās neatkarību.
Pētīta TV 20 Eiropas valstīs
Patiesībā pagājušajā nedēļā notikušai diskusijai bija plašāks – Eiropas – konteksts. Tika prezentēts pētījums “Televīzija Eiropā: likumdošana, politika un neatkarība”, kurā analīzi par Latviju veicis informācijas un komunikācijas zinātņu doktors Sergejs Kruks.
Eiropas Savienības Monitoringa un interešu aizstāvības programma (EUMAP) ir pabeigusi monitoringu “Televīzija Eiropā: likumdošana, politika un neatkarība”, īpašu uzsvaru liekot uz sabiedrisko televīziju un radio lomu. Monitorings ietver 20 Eiropas valstis, tai skaitā ES dalībvalstis, kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis. Jau ir izdots pētījumu apkopojums, uzsverot galvenos secinājumus un rekomendācijas katrai zemei.
EUMAP ir Atvērtās sabiedrības institūta programma, kas monitorē cilvēktiesību un tiesiskuma jautājumus Eiropā un kuras mērķis ir dot savu ieguldījumu politikas maiņai tur, kur tas ir nepieciešams.
Publisko debašu organizētāja
Vienotas raidorganizāciju politikas trūkums, neatrisināta sabiedriskās televīzijas neatkarība, diskriminējoši ierobežojumi programmām krievu valodā, vispārpieņemtu žurnālistikas standartu trūkums – šīs ir galvenās problēmas Latvijas Televīzijas sektorā, kas konstatētas pētījumā “Televīzija Eiropā: likumdošana, politika un neatkarība”.
Sabiedriskās raidorganizācijas finansējums, Nacionālās radio un televīzijas padomes (NRTP) vai citas uzraudzības institūcijas iecelšanas procedūra un programmu veidošana minoritātēm ir atzītas par vissteidzamāk risināmām problēmām, kuru novēršanai pētījums sniedz rekomendācijas.
NRTP īstenotā mediju uzraudzība pētījumā atzīta par neefektīvu, kam galvenie iemesli – šauru politisko interešu pārstāvība, pilnvaru trūkums un saistība ar privāto raidorganizāciju interesēm.
S. Kruks akcentēja, ka tieši sabiedriskā televīzija ir publisko diskusiju organizētāja un sabiedrībai šādas debates ļoti nepieciešamas. Latvijas Televīzijā (raksturīgi daudzās Austrumeiropas valstīs) trūkst sistēmiskuma, metodiskuma un konsekvences debašu rīkošanā. Pētnieks uzsvēra, ka sabiedriskā televīzija ļoti ierobežo krievu valodu, bet visi uztraucas, kāpēc tik daudzi izmanto Krievijas plašsaziņas līdzekļus. Tieši tādēļ, ka Latvijā informatīvā telpa ierobežota.
Pievadķēde politiskajai elitei
Situāciju neuzlabos jaunie radio un TV likumi, kas nenodrošina uzraugošās institūcijas neatkarību no valdības ietekmes un pārstāv līdz šim īstenoto izpratni par medijiem kā informācijas konveijeriem no elites “uz leju” masām.
Pētījuma recenzente Anda Rožukalne, LU Sociālo zinātņu fakultātes komunikācijas studiju nodaļas lektore, norādīja uz pētījuma vērtībām. Tas liek pārdomāt sabiedrisko raidorganizāciju turpmāko pastāvēšanu, lomu, misiju un funkcijas, jo patlaban Latvijā televīzija ir iestrēgusi shēmā, kura nespēj veicināt attīstību. Nav patiesas izpratnes par sabiedriskās apraides jēgu, kāpēc sabiedriskā TV un radio ir sabiedrībai izdevīga un svarīga. Izveidojies apburtais loks starp likumdošanu, finansēm un satura kvalitāti. Problēma ir tā, ka Latvijas TV ir politiskajai elitei domāta pievadķēde, nevis demokrātisku debašu arēna un sabiedrības grupu integrēšanas resurss.
Noteikt finansēšanas sistēmu
Pētījumā konstatēts, ka Latvijas Televīzijas kā sabiedrisko pakalpojumu sniedzējas misiju apdraud komercializēšanās. tāpēc rekomendēts noteikt skaidru LTV finansēšanas sistēmu, apsverot abonentmaksu ieviešanu. Diskusijā izskanēja piedāvājums likumā ierakstīt, ka ik gadu no valsts budžeta Latvijas TV jāatvēl konkrēts procents naudas summas (tāpat kā, piemēram, valsts aizsardzībai paredz divus procentus gadā no budžeta).
Diemžēl diskusijas gaitā bija jāsecina, ka valsts visu laiku atrodas kaut kur ārpusē un neredz, kā dzīvo un attīstās sabiedrība. “Paldies politiķiem par piedalīšanos šajā diskusijā par likumdošanu, politiku un neatkarību!” zālē sēdošo auditoriju, kuras vidū nebija neviena politiķa, uzrunāja Latvijas TV ģenerāldirektora vietnieks Edgars Kots. Viņš vērsa visu uzmanību uz raidorganizāciju finansējumu Eiropā, kur tabulā labi redzams, ka mazāks gada budžets nekā Latvijas TV ir tikai Albānijā.
Izmantots ziņojums “Televīzija Eiropā: likumdošana, politika un neatkarība”.
