Jau trīs dienas Dirdu slēpošanas trasē Īslīces pagastā aktīvi rit pēdējie darbi, lai svētdien, pirmajos Ziemassvētkos, nogāzes varētu atvērt apmeklētājiem.
Jau trīs dienas Dirdu slēpošanas trasē Īslīces pagastā aktīvi rit pēdējie darbi, lai svētdien, pirmajos Ziemassvētkos, nogāzes varētu atvērt apmeklētājiem.
Baltu sniega “salūtu” lielgabals Dirdu trasei dāvāja jau pirmdien, 19. decembrī. Laiks bija labvēlīgs, lai baušķeniekiem svētkos sagādātu jauku velti – iespēju slēpot un dēļot. Latvijā slēpošanas trases sākušas darbu agrāk. Dirdu trases tehniskais direktors Nikolajs Tions stāsta, ka Bauskā tika gaidīti pastāvīgi, ziemai raksturīgi laikapstākļi. Nav nozīmes audzēt mākslīgā sniega kārtu, ja pēc dažām dienām gaisa temperatūra strauji paaugstinās.
Gādā par snovotājiem
N. Tions norāda, ka gatavošanās jaunajai slēpošanas sezonai sākās jau vasarā un ir daudz paveikts, lai trases būtu interesantākas un drošākas slēpotājiem, atpūta uz kalna – patīkamāka. Šogad kalns ir palielināts par vairākiem metriem. Garākais nobrauciens ir 300 met ru, bet īsākais palicis tāds pats – 120 metru. Šajā sezonā uzstādīts jauns pacēlājs. Īpaša uzmanība būs veltīta snovotājiem. Viņiem izveidota trase ar slaidiem. Nākotnē šī vieta varētu kļūt par pievilcīgu snovborda parku, spriež SIA “Dirdu trase” izpilddirektos Sandijs Madrēvics.
Palīdzēs uzraugi
Šogad īpaši tiks domāts par apmeklētāju apkalpošanu. Pie pacēlājiem darbosies uzraugi, kas sniegs palīdzīgu roku tiem, kas neprot pareizi lietot pacēlāju. Viena no prioritātēm būs slēpotāju un snovotāju apmācīšana. “Gribam piesaistīt instruktorus, kuri demonstrētu slēpošanas tehniskās nianses un drošības pasākumus. Uz kalna pastiprināti domāsim arī par drošību. Būs aizliegti ātruma nobraucieni, kas var apdraudēt pārējos slēpotājus. Tāpat raudzīsim, lai uz kalna esošie slēpotāji un dēļotāji nebūtu alkohola reibumā. Ceram, ka ziemas prieku baudītāji šogad ir kļuvuši apdomīgāki un ievēros Dirdu trases noteikumus,” uzsver N. Tions.
Analizējot iepriekšējo sezonu, N. Tions teic, ka visvairāk apmeklētāju pērn bijis no Lietuvas, bet nav trūcis arī vietējo. Daži stājušies uz kalnu slēpēm pirmo reizi, uzņēmējs vairākus apņēmies apmācīt. Viņš nenoliedz, ka šis ziemas sporta veids ir dārgs prieks, kuru katra ģimene nevar atļauties. Taču baušķeniekiem ir sagādāta iespēja netērēt laiku un līdzekļus, lai veiktu pārbraucienus uz Žagarkalnu, Milzkalnu, Baiļiem vai kādu citu slēpošanas centru. Arī Īslīcē sniega vērpetes var šķelt ar dēli un slēpēm, ir iespēja iznomāt inventāru.
Vairākas ieceres
SIA “Dirdu trase” valdes loceklis Ģirts Karpovičs atklāj, ka šāds projekts saistīts ar milzīgām investīcijām. Turpmāk domāts piesaistīt Eiropas Savienības finansējumu, lai nogāzes dažādotu un pilnveidotu, iegādātos modernākus – tableša tipa – pacēlājus, kā arī trases uzturēšanai atbilstīgu inventāru. Blakus nomas punktam plānots atvērt kafejnīcu, kur slēpotāji varētu atpūtināt kājas un ieturēt siltu maltīti, stāsta Ģ. Karpovičs.
Baušķenieks Raimonds Kļaviņš pērn izmēģinājis nobraucienus Dirdu trasē. Kā iesācējam tā likusies pieņemama, vajadzējis vienīgi pamatīgu spēku, lai tiktu kalnā. Pacēlāja troses smērējušas apģērbu, taču Raimonds cer uz uzlabojumiem un gaida, kad, manevrējot uz kalna, varēs izvingrināt kājas.
