Ar sapņu buru domu laiva uz Dzimteni pie tevis trauc.
Ar sapņu buru domu laiva
Uz Dzimteni pie tevis trauc.
Un laivinieka lūpas smaida,
Tās klusi mīļo vārdu sauc.
Mirdz debess tālie zvaigžņu bari,
Plaukst mīļās dārza rozei zieds,
No tālēm lido gaismas stari,
Un sirdī prieka daudz ir liets.
Pie skaistā zieda noliekusies,
To skatiem glāsta meitene,
Bet domām līdzi aizsteigusies
Ir viņas sirds un dvēsele.
Tās tā kā baltas, baltas kaijas
Pār dzīves plašo jūru trauc,
Tās neapstājas katrās mājās,
Kur viņas labprāt līksmot sauc.
Miers būs tik tur, kur sapņi, domas
Ar sapņiem, domām satiksies,
Kur siržu klusās, sērās šalkas
Ar dzīves dziesmu vienosies.
