Jāņa un Brigitas Latviešu ģimenes māja «Lāstekas» atrodas Iecavas novadā. Viņi šeit izaudzinājuši meitu Aldu un dēlu Juri.
Jāņa un Brigitas Latviešu ģimenes māja “Lāstekas” atrodas Iecavas novadā. Viņi šeit izaudzinājuši meitu Aldu un dēlu Juri.
Bijušais Imanta Sudmaļa vārdā nosauktais kolhozs mājokli uzcēla 1970. gadā, precizē B. Latviete. Ģimene ēkas vērtību saimniecībai atmaksājusi 15 gadu. J. Latvietis visu darba mūžu sēdējis pie stūres, 26 gadus sezonas laikā strādājis par kombainieri. Viņa sieva Brigita bijusi pavāre vietējā ēdnīcā.
Maina logus
Mājokļa nosaukumu Latvieši izdomājuši paši. “Šurp dzīvot atnācām martā. Toreiz sala un pie būves jumta vēl nebija pierīkotas notekas. Tādēļ visapkārt ap seguma malu bija daudz lāsteku. Tā arī nosaukums radās,” atceras saimnieks. Vārda izvēli ietekmējis arī tas, ka divu vienādu nosaukumu nedrīkst būt.
Latvieši nebaidījās, ka “Lāstekās” būs auksti. “Ievilkām centrālo apkuri, līdz šim kurinājām ar gāzi. Taču, ņemot vērā maksas celšanos, tagad pārgājām uz malku un oglēm,” teic Jānis. Turklāt šogad ielikuši paketlogus. Agrākie bija gatavoti no tikko mežā nocirsta koka. Tādēļ logu rāmji, žūstot un veidojot spraugas, sarāvušies.
“Lāstekas” atrodas diezgan zemā vietā. Tādēļ dzīve kļuvusi ērtāka, kad ceļš asfaltēts un labiekārtota mājas apkārtne.
Satikšana ir laba
“Meitas Aldas ģimene dzīvo netālu no mums,” piebilst B. Latviete. Jānim un Brigitai ir trīs mazmeitas. Savukārt vienai no tām, kas dzīvo Rīgā, pirms četriem mēnešiem piedzima meitiņa Sindija. “Bauskas Dzīve” ieminējās, ka Latviešiem noteikti ir laba dzīvošana tik tuvu meitas ģimenei. “Briesmas ir ar mazbērniem. Tad atnāk un pēc brīža atkal. To vai citu viņām vajag,” joko vectēvs. Taču sadzīvošana ir laba, naidu viens uz otru netur.
Dzīvošanai “Lāstekās” nav nekādas vainas, teic īpašnieks. Agrāk turējuši lopus, tagad vairs smagais darbs neatmaksājas.
“Bauskas Dzīve” saimniekam jautāja, vai viņš ir noskaidrojis, kā cēlies viņa uzvārds. “Nezinu. Savulaik nebija, kam paprasīt. Kad augu, vectēva vairs nebija, bet tēvs tūlīt pēc kara palika Omskā. Mums Latvijas brīvvalsts laikā bija liela saimniecība. Tādēļ viņš bija jāaizved un jāmāca, kā dzīvot,” ar humoru stāsta Jānis Latvietis.
