Reklāmraksts
Ziema var būt dažāda — sniegota un ledaina, svinīga un drūma, auksta un siltuma pilna pēc sajūtām. Viss atkarīgs ne tikai no laikapstākļiem, bet arī no tā, kā mēs šo laiku izdzīvojam. Tumšajam gadalaikam nav obligāti jābūt nomācošam. To var pārvērst par periodu, kad palēninām tempu, rūpējamies par sevi un veidojam jaunus paradumus, kas paliek arī tad, kad sniegs jau nokusis.
Tas nav par lielām pārmaiņām, bet par sīkumiem: kā jūs vakarā ieslēdzat gaismu, ko izjūtat klusumā aiz loga, kāda smarža sagaida virtuvē. Māju sajūta pati par sevi nerodas — tā jāveido, un ziema dod retu iespēju apstāties un pārdomāt ikdienu.
Gaisma, kas atgriež siltumu
Ziemā mēs saņemam par maz gaismas un organisms to jūt: samazinās enerģija, krītas noskaņojums. Kāds ir vienkāršākais veids, kā to līdzsvarot? Pievienot vairāk mākslīgās gaismas! Ne jau spilgtu, birojam līdzīgu augšējo apgaismojumu, bet gan mīkstu, siltu, fonu veidojošu.
Tas var būt toršers stūrī, svece uz galda vai neliels apgaismojums pie gultas. Vai arī vesela kompozīcija, piemēram, ziemassvētku virtenes, kas izkārtotas gar sienu vai spoguli. Gaisma, kas ,,elpo”, palīdz justies droši. Pat tad, ja ārā ir slapjš sniegs un satumst jau četros pēcpusdienā.
Ķermenis zina, kā sasilt
Kad salst — kustieties. Kad kļūst vēsi — ietinieties. Tas šķiet pašsaprotami, taču ziemā mēs bieži ignorējam ķermeņa signālus un turpinām sēdēt vēsā telpā vai staigāt plānās zeķēs.
Te vairāk palīdz nevis piepūle, bet ieradumi. Karsta vanna ar eļļu. Siltums no vilnas pleda. Rīta vingrošana ar uzsvaru uz stiepšanos. Un silts ēdiens — ne vienmēr sarežģīts, bet sātīgs un aromātisks.
Sasildīt sevi nozīmē ne tikai fizisku darbību, bet arī psiholoģisku noskaņošanos. Ķermenim nav jācieš aukstums — tam ir jāsaņem siltums vēl pirms tas pieprasa. Tā ir rūpes par sevi, kas sākas ar mazām lietām.
Ziemas rituāli, kas strādā
Lai ziema neliktos kā tukšs posms starp diviem svētkiem, to var piepildīt ar dažādām lietām. Labāk nevis ar darbiem, bet ar atkārtojošiem rituāliem, kas rada paredzamību un mājīgumu.
Dažas idejas:
- krūze kakao vai tējas katru vakaru vienā un tajā pašā vietā;
- mūzika, kas asociējas tikai ar ziemu;
- sveces, aromātiskie kociņi vai ēteriskās eļļas ar siltām notīm;
- grāmata, ko lasi lēnām, bez steigas;
- viegli LED aizkari pie loga, kas ieslēdzas automātiski, vakaram sākoties.
Rituāla būtība ir atkārtošanās. Tas dod balstu, un smadzenes to uztver kā normu. Tas mazina trauksmi un padara ikdienu maigāku.
Kad iekšpusē ir gaišs
Patiesās ziemas sajūtas nenāk ar kalendāru, bet ar iekšējo stāvokli. Kad nebaidies no aukstuma, jo zini, kā to mazināt. Kad tumsa aiz loga vairs nebaida, jo mājās ir savs, radīts siltums. Kad pat parasts vakars pārvēršas mazajos svētkos.
Tā arī ir ziemas maģija. Ne eglēs, ne salūtos, bet spējā pielāgot telpu sev. Padarīt tumsu par maigumu, aukstumu — mājīgumu, bet ziemu — par laiku, kurā ir patīkami dzīvot.
