Latvijas muzeju un novadpētniecības centru pārstāvju forumā Bauskas kopienas centrā «Pasta 5» bija sarīkota diskusija ar mērķi aktualizēt jautājumu par novadpētniecības krātuvēm.
Diskusiju «Atmiņa, identitāte, nākotne: novadpētniecības vērtība pašvaldībās» 1. oktobrī organizēja lauku partnerība «Lielupe». Video ierakstam biedrības youtube.com kanālā jau nākamās dienas rītā bija vairāk nekā 300 skatījumu. Savukārt sešas stundas ilgajā forumā ar plašu informāciju par novadpētniecības krātuvēm piedalījās vairāk nekā 50 dalībnieku.
Uz foruma sākumu ieradās arī Bauskas novada administrācijas pārstāvji, taču svarīgākajā noslēdzošajā diskusijas daļā neviens no pašvaldības vadības nepiedalījās.
Organizatori forumā aicināja piedalīties pašvaldību pārstāvjus, muzeju un novadpētniecības krātuvju speciālistus, kultūras darbiniekus, pētniekus un vietējo kopienu aktīvistus, kurus vieno interese par kultūras mantojuma saglabāšanu un lomu nākotnes attīstībā. No Bauskas novada domes deputātiem piedalījās Raitis Ābelnieks, kurš ir arī Bauskas muzeja speciālists. Savukārt no novadpētniecības krātuvju speciālistiem klāt bija Laima Indriķe no Skaistkalnes, Rita Kovala no Vecumniekiem, iecavnieki Kārlis Sinka un Andris Kopeika, Bauskas apkaimes pārstāvji Sanita Behmane-Baibakova, Andris Dūmiņš, Māra Kuļikauska, kā arī aktīvisti no Bauskas kopienas centra «Pasta 5».
Bauskas muzeja direktors Aigars Urtāns pastāstīja par novadpētniecības krātuvēm. Skaistkalnē ir daudz priekšmetu, telpas un apmaksāts darbinieks, bet nav izveidota ekspozīcija. Iecavā «Arhīvs» uztur krātuvi pašvaldības telpās, bet tas pašlaik arī viss. Vecumniekos ir daudz priekšmetu, bet turpina risināt telpu un personāla jautājumu.
Mīti un fikcija
Sarunas vadīja Bauskas muzeja Mākslas nodaļas vadītāja Ieva Bronko-Pastore. Sanākušos pirmā ar stāstījumu uzrunāja lektore Zane Grīnvalde, Latvijas Muzeju biedrības priekšsēdētāja un Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja direktore. Viņa informēja, ka Latvijā ir 107 muzeji, ar filiālēm – 162. Savukārt kultūras mantojuma objektu skaits nav precīzi nosakāms, jo tas visu laiku mainās.
Irina Zeibārte no Latvijas Nacionālā vēstures muzeja stāstīja par novadpētniecības muzeju vēsturi un pauda viedokli, ka novadpētniecības krātuves mēdz saturēt arī nezinātnisku informāciju. «Masveida vietējās nezinātniskās jaunrades ielaušanās zinātnes disciplīnās rada briesmas aizstāt zinātniskās zināšanas ar mītu radīšanu. Tāpēc daži eksperti ierosina nošķirt vietējo vēsturi kā žurnālistisku un pat fiktīvu praksi,» pauda I. Zeibārte.
Ar Augšdaugavas novada pieredzi iepazīstināja Evita Kusiņa-Koļesņika, Naujenes novadpētniecības muzeja vadītāja. Novadā ir četras senvietu krātuves, septiņas biedrības, kas nodarbojas ar novadpētniecības jautājumiem un pieci neakreditēti vai privāti muzeji. Ļoti liela nozīme ir biedrībām, kas ir saistītas gan ar muzeju ikdienu, gan sabiedriskām aktivitātēm. Viņa uzsvēra, ka ļoti liela vērtība novadpētniecības vēstures izpētē un attīstībā ir bibliotēkām.
Ar mērķi no bērnības
Ezeres kultūrvēstures un novadpētniecības materiālu krātuves «Muitas nams» krājumu glabātāja Antra Sipeniece uzsvēra, ka novadpētniecības krātuve efektīvi darbojas tad, ja ir sadarbība starp pašvaldību, muzejiem un vietējo kopienu.
Iespaidīgs bija Kalnciema muzeja vadītāja Dāvja Beitlera stāsts. Viņš jau no pusaudža gadiem aizrāvies ar novadpētniecību, tas deva iespēju izveidot muzeju un kļūt par tā vadītāju. 2019. gadā Dāvis par paveikto saņēmis balvu «Latvijas lepnums». Pētniecisko darbu par Kalnciema muižu, kas sāka tagadējo ceļu, muzeja vadītājs uzrakstīja 14 gadu vecumā. Muzeju izveidoja 2016. gadā un akreditēja 2022. gadā. Tas atrodas bijušās Kalnciema skolas ēkā un ir kļuvis par vietējās kopienas centru.
Viens no muzeja mērķiem ir apkopot informāciju par slavenām Kalnciema personībām, atklāja D. Beitlers. Uz Kalnciemu aicina pazīstamus pētniekus, kas var vairāk pastāstīt par vietējām personībām. Šo viesu vidū bijis arī bijušais Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis.
Veidot uzticēšanos
Foruma darba grupās meklēja priekšlikumus un risinājumus, kā attīstīt novadpētniecību, lai tā kļūtu par nozīmīgu resursu vietējām kopienām un pašvaldību darbā.
Diezgan asa bija diskusija par sadarbību ar pašvaldību. Novadpētnieki raksturoja problēmas saskarsmē ar pašvaldības amatpersonām un atklāja gadījumus, kad vietvaru vienaldzības dēļ sakrātās vēsturiskās un kultūras vērtības nokļūst miskastē vai tiek sadedzinātas. Kā problēmu uzsvēra vienas kontrolējošās personas trūkumu, kas var novērtēt novada vēstures krātuvju nozīmīgumu. No pašvaldībām sagaida izpratnes pieaugumu par krājumu nozīmi, finanses un sadarbību ar vietējām kopienām.
«No vienas puses ir kopiena, kas var atsaukties ierosmei. Tai jābūt simetrijai – ja kāds aktivizē kopienu, ir jābūt atgriezeniskajai saitei no tā, kas to dara. Ir jāiemanto kopienas uzticība, ja aicina piedalīties. Atslēgas vārds ir personība, kam ir vietējo uzticība. Ja aiziet mūžībā viena tantiņa, lai ir persona ar autoritāti, kam var viņas materiālus nodot,» pauda D. Beitlers, norādot, ka šī uzticības persona var būt arī pašvaldībā.
Savukārt A. Urtāns norādīja, ka ļoti liela nozīme ir izglītošanai – lai būtu izpratne krātuvju uzturētājiem par juridiskajiem dokumentiem, nemateriālā kultūras mantojuma glabāšanu, sistematizāciju u. c. «Bauskas Dzīvei» A. Urtāns pastāstīja, ka projektā ir paredzēts sakārtot Skaistkalnes novadpētniecības krātuvi.
