1.oktobrī Bauskas novada iedzīvotāji saziņas vietnē “WhatsApp” saņēma neviena neparakstītu ziņu par it kā steidzamu brīvprātīgo aicinājumu evakuēto uzņemšanai Bauskas Valsts ģimnāzijā un Bauskas 2. vidusskolā. Skaidrojums publiskā vidē par šīs informācijas sūtīšanas mērķiem nav bijis.
Ziņa bija sekojoša: “Šodien, 1. oktobrī, “Namejs” mācībās pārbaudām pašvaldības sadarbības partneru reaģētspēju. Mācību situācija: Bauskas Valsts ģimnāzijas un Bauskas 2. vidusskolas telpās jāuzņem evakuētie cilvēki ar pārvietošanās grūtībām. 321 persona. Nepieciešams ir brīvprātīgo atbalsts cilvēku ar kustību traucējumiem pārvietošanai no transportlīdzekļiem uz skolu telpām, emocionālā atbalsta nodrošināšanai. Lūgums līdz plkst. 14.30 atsaukties un informēt (atbildot uz šo e-pastu), cik brīvprātīgie šādā situācijā būtu gatavi iesaistīties ar savu palīdzību.”
Iedzīvotāji norāda, ka nekāda e-pasta adreses klāt nebija un ziņa saņemta plkst. 14.39. “Kāda tai bija jēga? Kas ar šo haosu bija no pašvaldības puses domāts? Tās bija virtuālās mācības? Vai reāli cilvēkus evakuēja uz minētajām skolām? Pārsūtot no viena otram un trešajam, kamēr ziņa nonāk līdz septītajam, tā pārvērtās par murgu. Kam tas bija vajadzīgs?” interesējās iedzīvotāji.
Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietniece Linda Abu Meri: “Kā iepriekš plaši medijos ziņots, līdz 8. oktobrim kopš septembra sākuma dažādos veidos un formātos, tai skaitā pagājušajā nedēļā pašvaldību aktīvajā fāzē viens no vingrinājumiem bija apzināt nevalstiskās organizācijas, kas sevi norādījušas kā potenciālos sadarbības partnerus dažādās krīzes situācijās. Šos kontaktus arī izmantojām. Nekādus brīdinājumus pirms tam nesūtīja, jo mērķis bija saprast, cik operatīvi cilvēki spēj reaģēt, ja nu kaut kas notiek. Ne tikai potenciāls karš, bet arī stihija, orkāns vai kas cits. Mums ir ļoti ātri jāreaģē – pārbaudījām, redzējām. Esam ļoti pateicīgi tiem, kas atsaucās tiešām operatīvi. Vēlāk saņēmām ziņas no dažādu organizāciju pārstāvjiem, kas bija priecīgi, ka mēs viņus iesaistām, ļoti pozitīvi novērtēja. Šāds vingrinājums bija. Tās ir mācības.”
Bauskas novada Uzņēmējdarbības un mārketinga departamenta vadītāja Laura Ārente paskaidroja, ka visiem, kas saņēma šo ziņu, bija iespēja uzdot jautājumu un uz visiem jautājumiem sniedza atbildes. “Šādās kritiskās situācijās ir būtiski, ka informāciju dod atpakaļ kā atgriezenisko saiti. Skatīsimies un vērtēsim tālāk pie turpmākajām vadlīnijām,” norādīja L. Ārente.
Savukārt Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Guntis Kalniņš pavēstīja, ka notiks pašvaldības civilās komisijas sanāksme par rīcību, kā rīkoties scenārijos, kurus izspēlēja “uz papīra”.
Jāmi, ka šodien, 8. oktobrī, noslēdzas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) organizētās visaptverošas valsts aizsardzības mācības “Namejs 2025”, kurās piedalījās aptuveni 12 000 Latvijas un sabiedroto karavīru un zemessargu, informēja Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS).
Mācībās, kas sākās 2.septembrī, piedalījās karavīri un zemessargi no visām NBS vienībām, tostarp valsts aizsardzības dienesta karavīri, rezerves karavīri un sabiedroto bruņoto spēku karavīri.
Mācībās trenēja sadarbību ar Krīzes vadības centru un Civilās aizsardzības operacionālās vadības centru, tostarp Valsts kanceleju un nozaru ministrijām, to padotības iestādēm, valsts drošības iestādēm, vairākām pašvaldībām un komersantiem, sniedzot valsts aizsardzības vajadzībām nepieciešamo atbalstu, tādējādi stiprinot visaptverošu valsts aizsardzības sistēmu Latvijā.
Mācības organizētas sadarbībā ar NATO daudznacionālās divīzijas “Ziemeļi” štābu. Tajās būs iesaistīti sabiedroto karavīri no ASV, Igaunijas un Lietuvas, NATO daudznacionālās brigādes Latvijā štāba, NATO spēku integrācijas vienības Latvijā, Kanādas bruņoto spēku pavēlniecības Latvijā.
Mācībās NBS cieši sadarbojās ar Apvienotajiem reaģēšanas spēkiem (JEF), lai nodrošinātu savlaicīgu situācijas uzraudzību, veiktu atturēšanas pasākumus un stiprinātu kopējo reaģēšanas spēju Baltijas reģionā. Sadarbība apliecina JEF dalībvalstu vienotību un gatavību operatīvi rīkoties apdraudējuma gadījumā, kā arī veicina savstarpējo savietojamību un operacionālās procedūras pilnveidi, norāda NBS.
Visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas mērķis ir sekmēt valstiski svarīgu funkciju darbību plānošanas, koordinēšanas un partnerības sistēmas izveidošanu starp valsts institūcijām, kā arī privāto sektoru, nevalstiskajām organizācijām un iedzīvotājiem. Praktiskais visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas uzdevums ir katrai valsts institūcijai noteikt konkrētus uzdevumus un lomu valsts aizsardzībā, uzsver NBS.
Mācības “Namejs” ir iepriekš plānotas un visā Latvijā norisinās kopš 2014.gada.
