Diezin vai Bārbeles parka estrāde jebkad iepriekš oktobra pievakarē piedzīvojusi tik kuplu apmeklētāju skaitu. Vairāk nekā simts bārbeliešu un apkārtnes ļaužu 3. oktobrī tur sagaidīja Latvijas Televīzijas raidījuma «Tas notika šeit» komandu, lai noklausītos vēsturnieku izpētītos Bārbeles pagātnes stāstus un lemtu, kurš no tiem ir aizraujošākais.
Vietējo interese bija patiesi liela: atnākušo vidū dažādu paaudžu bārbelieši. Līdzi paņemti ne tikai bērni, bet arī ne viens vien četrkājainais draugs. Uz raidījuma fināla filmēšanu bija viens pats ieradies arī kāds kaimiņmājas kaķis, kurš Rīgas viesiem par prieku izmeta goda apli pa skatuvi.
Par tik kuplu apmeklētāju pulku pozitīvi pārsteigti bija arī raidījuma veidotāji, jo, kā sarunā «Bauskas Dzīvei» norādīja režisore Lote Gediņa, pa dienu Bārbelē cilvēkus gandrīz nemana, bet te piektdienas vakarā visas sēdvietas (un arī stāvvietas) estrādē aizņemtas.
Filmētājus un sanākušos sagaidīja Bārbeles, Stelpes un Valles pagasta nodaļas vadītāja Santa Bračka, atklājot, ka jau vasarā kāda dāma no raidījuma ar ļoti labi nostādītu balsi izrādījusi interesi par Bārbeles pagastu. Izrādījās, ka arī tālu prom no Bārbeles zināmi šejienes notikumi, kuri tūrisma bukletos netiek ierakstīti.
Lai parādītu viesiem, ka Bārbelei ne tikai raiba vēsture, bet arī šobrīd kūsā aktīva kultūras dzīve, pa priekšnesumam bija sagatavojuši vietējie amatiermākslas kolektīvi: dejoja jauniešu kolektīvs «Rakari», oktobrim pavisam neraksturīgo zaļumballes noskaņu radīja kapela «Savējie», bet noslēgumā ar savām skanīgajām balsīm un aso mēli ciemiņus izaicināja folkloras kopa «Tīrums» – sak, ko te sveši sabraukuši gudri parunāt!
Tiem, kas televizoru neskatās, atgādināsim, ka raidījums «Tas notika šeit» ir vēstures detektīvs, kur kādā Latvijas apdzīvotā vietā trīs vēsturnieki trīs dienu laikā mēģina šķetināt pagātnes notikumus. Finālā vietējiem iedzīvotājiem jāizvēlas interesantākais stāsts un tā nosaukums tiek piešķirts kādai pagastam nozīmīgai vietai.
Raidījuma vadītājs Dāvids Ernštreits «Tīruma» provokācijai nepadevās, bet slavēja vietējos, ka viņus tā interesē dzimtās vietas vēsture. Lai varētu piektdienas pievakarē gudri parunāt, vēsturnieki trīs dienas esot čakli strādājuši un pat līdz pēdējam brīdim bažījušies, vai tiešām spēs ko televīzijas skatītājiem un Bārbeles ļaudīm pastāstīt. Sākums bijis optimistisks: krustceles, sena baznīca ar tikpat senām apbedījuma vietām, simtgadīgs tautas nams – šādā vietā noteikti ir daudz kas noticis, taču vēstures mistēriju šķetināšana nemaz tik viegli nav padevusies.
Lai vai kā vēsturniekiem gāja izpētes laikā, stāsti bārbeliešiem bija sagatavoti. Jāsaka, ka visi trīs ar lielāku vai mazāku devu traģisma.
Dāvids Ernštreits pastāstīja, ka labākā, intriģējošākā un nozīmīgākā stāsta nosaukums Bārbelē tiks piešķirts parkam, kurš šobrīd vēl nav iestādīts, bet tā plānotā atrašanās vieta ir pļaviņā līdzās estrādei un to ieskaujošajiem simtgadīgajiem kokiem.
Pirmā pagātnes stāstu par kādu kapavietu Bārbeles mežā atklāja Liepājas muzeja vadošā vēsturniece Inna Gīle. Mežā atrodas piemineklis ar gravējumu, taču nav skaidrības, kas atdusas šajā kapavietā. Tāpēc vēsturniece mēģināja izzināt, kas noticis Otrā pasaules kara laikā un kā mirstīgās atliekas guldītas Bārbeles mežā. No vietējiem Inna Gīle dzirdējusi vienu versiju par iespējamo bojāgājušo, taču izmeklēšanas gaitā atklājas cits stāsts, kas minēto versiju noliedz. Vai vēsturniecei izdevās noskaidrot, kā mirstīgās atliekas glabā Bārbeles mežs, uzzināsiet raidījumā. Inna Gīle aicināja topošo parku nosaukt par Meža parku, godinot kara laikā notikušo.
Baisāku un asiņaināku stāstu sanākušajiem bija sagatavojis Vidzemes augstskolas vadošais pētnieks Gatis Krūmiņš. Tas rekonstruēja traģisku, bet diemžēl patiesu notikumu Bārbelē Spriņģu mājās pēc Otrā pasaules kara. Stāsta centrā neliela vairāku dzīvokļu māja, kurā 1946. gada 11. oktobrī norisinājās šaušalīgi notikumi. Raidījums atklās, kas tieši notika liktenīgajā oktobra vakarā, bet vēsturnieks sarunā «Bauskas Dzīvei» atzina, ka izvēlējies šo notikumu, jo viņš pēta tieši pēckara periodu. Izvēle esot bijusi nejauša, uzklausot kādu vietējo iedzīvotāju. Sākumā vēsturniekam šķitis, ka atgadījums ir pārspīlējums, bet izrādījies – patiesība bijusi vēl baisāka. Viņš ar nožēlu atzina, ka pēckara gados Bauskas pusē kā turīgā novadā šādu līdzīgu noziegumu nav bijis maz. Ļoti noderīgi izpētes darbā bijuši vietējo stāsti, tikai pēc tam viņš ķēries klāt dokumentiem, no kuriem gan ne visi ir saglabājušies līdz mūsdienām. Vēsturnieks aicināja parku nosaukt par «Atmiņu parku», lai šādi notikumi vairs nekad neatkārtotos.
Arī Raunas pamatskolas direktora Edgara Plētiena stāsts bija ar traģisku pieskaņu, bet izpētes gaitā gūtais secinājums vēsturnieku pārsteidzis. Viņš pētīja kādu leģendu par vietējo zemnieku Mārtiņu Odiņu, kuram 19. gadsimta vidū it kā traģiski beidzās cara Aleksandra II kronēšanas apmeklējums. Vai tiešām tas bija Mārtiņš un kā tā laika latviešu zemnieks vispār varēja nonākt pie cara?
Edgars Plētiens atzinās, ka vēl dažas stundas pirms pasākuma bijis tuvu izmisumam, jo atklāt tā laika notikumus bijis ļoti sarežģīti. Vēsturnieks piedāvāja vietējiem Odiņparka nosaukumu, ja viņa stāsts tiks atzīts par labāko.
Uzvarētāju nosaukt nevaram, šī intriga lai paliek līdz raidījuma ēteram, bet varam atklāt, ka par uzvarējušo stāstu balsis atdeva 99 pasākuma apmeklētāji. Otrās vietas stāsts izpelnījās līdzīgu atzinību, tāpēc nācās pārskaitīt balsotājus.
Bārbele bija trešā vieta Bauskas novadā, kur vēstures detektīvs viesojās. Raidījums bijis arī Kurmenē un Vecsaulē. «Tas notika šeit» pārstāve Lote Gediņa atklāja, ka vēl pirms vēsturnieku iesaistes izpētes komanda apzina vietas, sazinās ar pagastiem un veic nelielu priekšizpēti.
Bārbelē nofilmēts šīs, septītās, sezonas pēdējais 35. raidījums. To veido filmu studija «Mistrus Media» sadarbībā ar Latvijas Televīziju.
Foto: Ivars Bogdanovs
