Apmēram 30 pārstāvju no Bauskas novada iedzīvotāju konsultatīvajām padomēm ieradās uz pašvaldības rīkoto pasākumu «Sadarbības tilts» Iecavas Mūzikas un mākslas skolā.

Jau septembrī pašvaldības vadība rīkoja tikšanos ar iedzīvotāju konsultatīvo padomju vadītājiem ar mērķi vienoties par sadarbības jautājumiem budžeta veidošanas procesā un saziņu. Pasākums Iecavā 11. oktobrī bija veltīts plašākai informācijai par iedzīvotāju padomju darbu.

Ar pozitīvu ievirzi sanākušos uzrunāja Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Mačeks: «Mums ir svarīgi uzzināt jūsu viedokli. Esam sapratuši, ka bija problēma ar komunikāciju, nesapratni vienam pret otru, un ir jāatrod pareizais ceļš, pareizais veids, kā mēs sasniedzam viens otru ar informācijas apriti un nododam to vēstījumu, ko vajag uz vietas. Tas ir svarīgākais, lai lielā novada nedalāmība būtu visiem saprotama, lai jūs zinātu, kur un kas notiek, kas varētu būt prioritāte. Šādus pasākumus rīkosim ne tikai reizi gadā, noteikti tiem jābūt biežāk. Dažādās sanāksmēs pie dažādiem mentoriem esam sapratuši, kas nav nostrādājis, ka ir radusies aizvainojamības sajūta. Ja ir problēma, nākam kopā un runājam, kā iesaistīties novada dzīvē. Tas ir gana smagnēji arī mūsu darbiniekiem. Mums ir jābūt kā vienai sastāvdaļai mūsu lielā novada virzībā. Mēģinām uzklausīt jūsu priekšlikumus, bet tie ir tūkstoši. Katra iedzīvotāju padome ir pastrādājusi, un mums ir arī savi plāni. Sauksim kopā tos, kas ir ierosinājuši, kas vēlas kaut ko mainīt.»

Abu pušu atbildība

Par plānoto sadarbību ar novada domi budžeta projekta gatavošanā informēja Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietniece Linda Abu Meri. «Gribu iezīmēt optimālo ceļu, ko mēs pašlaik redzam. Iedzīvotāju padomju darbam ir jābūt jēgpilnam, iedzīvotājiem ir jābūt sadzirdētiem, un iedzīvotāji labāk zina, kas tiešām ir aktuāls vai degoši nepieciešams. Pašvaldības atbildības jomā ir apvienību pārvaldes un pagastu nodaļas, kuru vadītāji informē padomes par gaidāmo budžetu. Iedzīvotāju padomju atbildība ir vajadzību kartēšana, anketēšana, diskusijas par to, kas ir svarīgs, kas trūkst un kas ir jāuzlabo,» pauda L. Abu Meri.

Viņa norādīja, ka nepieciešami dati no visām padomēm, lai veidotu teritoriāli pamatotu un izsvērtu budžetu, un jābūt atgriezeniskajai saitei – informācijai iedzīvotāju padomēm, kas no priekšlikumiem ņemts vērā, kas nē un kāpēc. Tā varot būt tikšanās klātienē vai rakstisks kopsavilkums. Savukārt iedzīvotāju padomēm atgādināja, ka prioritāšu sarakstam ir jābūt nelielam.

Varēja būt divreiz vairāk

Iecavas iedzīvotāju padomes priekšsēdētājas vietnieks Matīss Ruša pateicās visiem par ierašanos un pauda, ka nepieciešams mazināt birokrātisko procesu, kā notiek ievēlēšana padomē vai locekļu sastāva izmaiņas. «Mēs varētu būt daudz kuplākā skaitā, ja šis process būtu atvieglots. Mēs to visi kopīgi varam sakārtot un pulcināt divreiz vairāk viesu,» tā M. Ruša. Bauskas pilsētas iedzīvotāju konsultatīvās padomes vadītājs Dāvis Eimuss prezentācijā «Lai tiktu tuvāk, ir jāiet klāt, nevis jāgaida šurpnākam» pastāstīja par baušķenieku pieredzi komunikācijā. Lai noskaidrotu iedzīvotāju viedokļus, rīkotas tikšanās pasākumos teltī, izmantojot pilsētas kartes un attēlus, lai uzzinātu par problēmām vai iniciatīvām. Sagatavoto materiālu vērtēja, iesniedza domei un atzīmēja, kuras nepieciešamās pārmaiņas Bauskas iedzīvotāju konsultatīvā padome virza kā prioritātes. Reizē atzīmētas arī tādas problēmas vai iniciatīvas, kuras var atrisināt ātri ar palīdzību vai ar mazu finansējuma vai darba ieguldījumu.

Neatnāca neviens

Par Codes pagasta iedzīvotāju konsultatīvās padomes pieredzi stāstījumā «Saņemts jauns ziņojums» vēstīja Anta Niedra.

«Esam viena no pirmajām padomēm, un uzreiz sapratām, ka problēma ir iedzīvotājus dabūt pie sevis. Uz sapulci atnāca četri cilvēki. Tad taisījām plakātus, vedām pa ciemiem, likām pie ziņojuma dēļa, un uz nākamo sapulci neieradās neviens iedzīvotājs no malas. Ir sava pastkastīte – nav neviena ziņojuma. Pagājušā gada oktobrī «Sadarbības tilta» pasākumā iedvesmoja Kursīšu pagasta pārstāvji, kas stāstīja par sadarbību ar «Whatsapp» grupas palīdzību. Izdomājām, ka vajag vienu tikšanos ar pagasta darbiniekiem – kultūras, sporta un jaunatnes lietu organizatoriem. Kopā izplānojām, un bija viena grupa, kas jau bija uztaisīta. Pārsaucām, aicinājām cilvēkus, likām klāt, ko pazīstam, aicinājām dalīties ar saiti vietējiem Codes iedzīvotājiem. Pašlaik ir apmēram 200 cilvēku – no 1000 pagasta iedzīvotājiem tas ir gana daudz. Noņēmām komentēšanas iespējas, lai nav haoss grupā. Liekam informāciju par vietējām aktivitātēm – teātris, koncerts, sporta pasākumi. Daudzreiz nebija komandas uz sacensībām no pagastiem, un tagad izdodas atrast spēlētājus. Apziņojam arī tad, ja aizdomīgas mašīnas braukā pa apkārtni. Meklējam noklīdušos mājdzīvniekus. Pieaudzis pasākumu apmeklējums. Pati pārvietojos ar auto, reti kad pieeju pie ziņojumu dēļa, mani tā reklāma neuzrunā, un šis informatīvais veids labāk palīdz,» stāstīja A. Niedra.

Kapliča, estrāde un citi

Sava taktika bija Ingai Dilēvičai, Valles pagasta iedzīvotāju konsultatīvās padomes priekšsēdētājai, kas par to stāstīja prezentācijā «Atliek tikai darīt jeb īsais ceļvedis, kā tapa trīs gadu plāns.» Iedzīvotājus apzināja ļoti dažādi – informatīvais buklets, pastkaste, sociālie tīkli, e-pasts, tālrunis. Piesaistīja arī Taurkalni, kur ir pastkastīte. Rīkoja aptauju. Savāca visu informāciju – bija daudz viedokļu, ierosinājumu.

Visus ierosinājumus salika kopā, rīkoja aptauju «Google» platformā un drukātā formātā. Saņēma 70 ierosinājumus, un no tiem 55 iekļāva balsošanā. Kopā piedalījās 105 respondenti. Vallē ir 700–800 iedzīvotāju. Rezultātus apkopoja tabulā un deleģēja iedzīvotāju padomes locekļiem pienākumus, kam konkrētus jautājumus risināt tālāk. Visvairāk balsu saņēma ierosinājumi par kapličas būvi kapos, estrādes izveidi, pakomātu.

«Mūsu komunikācijas ceļi ir sociālā tīkla lapa, vakar tapa «Whatsapp» kopienas grupa. Ļoti uzrunāja Bauskas pilsētas viedoklis par telti,» noslēdza I. Dilēviča.

Bauskas novada Uzņēmējdarbības un mārketinga departamenta vadītāja Laura Ārente informēja, ka izveidota iedzīvotāju padomju sarunu grupa, kur vadītāji var pievienot padomju locekļus. «Aicinu tīkloties arī savā starpā – tas bija priekšlikums no iepriekšējā pasākuma,» tā L. Ārente.

Izmantoja iespēju saīsināt

Šī gada pieredzes stāsts bija no Rēzeknes novada Viļānu pilsētas iedzīvotāju konsultatīvās padomes priekšsēdētājas Vijas Pizičas. «Viļānu pilsētas iedzīvotāju padomes darbībā esam izmantojuši to iespēju, ko likums ļauj un to «konsultatīvo» saīsinājuši,» sāka V. Piziča.

«Esmu absolūtais iedzīvotāju padomju fans. Iedzīvotāju padomju cilvēki ir tie dedzīgie darītāji, kuriem grib būt klāt arī citi. Darīt kaut ko otra labā nozīmē darīt arī savā labā, jo tu esi integrēts un tur visā iekšā. Vienojāmies, ka divas, trīs stundas nedēļa veltīsim sabiedriskajam darbam un mērķtiecīgi runāsim ar cilvēkiem. Viļānu pilsētas iedzīvotāju padomes mērķi ir aizstāvēt viļāniešu intereses, veicināt viļāniešu savstarpējo sadarbību, saskaņotu rīcību kopējā labuma vairošanai un celt viļāniešu pašapziņu,» norādīja aktīviste.

Padomi Rēzeknes novadā uzklausa – uz sanāksmēm vienmēr ierodas apvienību vadītāji un vienreiz ceturksnī arī novada domes vadība. Sāktas tematiskās sēdes – aicina uz sarunu cilvēkus, kas atbild par kultūru, uzņēmējdarbību, vidi utt. Ir ierastas atskaites par paveikto un plānoto. Notiek regulāras tikšanās ar Saeimas deputātiem, kas ievēlēti no Latgales reģiona. Uz iedzīvotāju padomes sapulcēm kultūras namā var ierasties pat līdz 300 cilvēkiem.

Primitīva kultūra debilizē

Viļānu iedzīvotāju padome nebaidās runāt par sāpīgām tēmām. «Ja iedzīvotāju padomes priekšstatā kultūras pasākumi nevis ceļ viļāniešu pašapziņu, bet gan gremdē, par to ir jārunā. Ir idejas kultūras dzīvei. Primitīva kultūras dzīve debilizē – taisām cieņpilni, skaisti. Pašapziņas celšana ir ļoti svarīga. Ir pētījumi, ka visvairāk cilvēku ietekmē nevis ģenētika, bet vide. Lai bērni uzsūc skaistumu – iemācīties redzēt labas lietas var, bet to katarsi vairs nevar dabūt. Vides sakārtošana, sakopšana un skaistuma elementi – pilsētā caur padomi tam pievērš lielāku uzmanību. Ir mākslas plenēru tradīcija,» pauda V. Piziča.

Izdevies gūt acīmredzamus panākumus – pasargāt pasta nodaļu, pie statusa, kad iestāde ir slēgta, atjaunot Nodarbinātības valsts aģentūras biroju.

«Pie pasta nodaļas un skolas saglabāšanas akcijas visa Viļānu kopiena bija klāt. Ja lēmuma pieņēmēji nejūt, ka iedzīvotājs lēmumu pieskata vai neizsaka savu gribu, loģiski, ka pieņem tā, kā grib. Īpaši negatīvus lēmumus nedrīkst pieņemt bez amatpersonu klātbūtnes, pat ja tas ir ministrs. Cenšamies šo kultūru piekopt,» norādīja aktīviste.

Iedzīvotāju padome iesaistās ļoti daudzās aktivitātēs – rosina konkursus, kur paši piedalās vērtēšanā, iesaistās līdzdalības budžeta aktivitātēs, rīko talkas, labdarības koncertus cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un vientuļajiem senioriem, iesaistot vietējo sabiedrību.

Zaudēta identitāte

Pēc stāstītā var just, ka Viļānos ir līdzīgas sajūtas, kā Bauskas novada apdzīvotajās vietās. «Viļāniešiem ir nodarīts pāri – ir zaudēta identitāte, uz kuru ir jāatgriežas. Ir mainījušies ģerboņi un daudz kas cits. Var just, ka tāda sajūta, ka tie paši Viļāni pazaudēti,» pauda V. Piziča.

«Es jūtos atbildīga par to, kas notiek apkārt. Es jūtos atbildīga par to, kas notiek Latvijā. Ir mērķis sapulcināt visas iedzīvotāju padomes vienā kongresā un padarīt iedzīvotāju balsi vienlīdz spēcīgu. Ir svarīgi, lai ar mums, iedzīvotājiem, valsts runā visos iespējamajos formātos, uzklausot arī iedzīvotāju padomi. Lēmumi būtu kvalitatīvāki, ja tur skanētu iedzīvotāju balss, bet tā neskan. No katra no mums ir atkarīgs, kādā valstī mēs dzīvosim,» noslēdza aktīviste.

Vaicāta par komunikācijas veidošanu, viņa pastāstīja, ka ir dažādi veidi. «Informāciju liekam daudzdzīvokļu namu kāpņu telpās un skolās. Vēl aizvien esam meklējumos, lai pašvaldība vairāk ar mums veidotu dialogu. Bija pārdomas par telti, un pēc šodienas saprotu, ka ir jāpasūta, jāuztaisa un jāsāk īstenot dzīvē, un redzēs, kā tas notiks. Būs «Whatsapp» grupa, jo ir ļoti daudzi, kas nelieto sociālos tīklus,» atbildēja V. Piziča.

L. Ārente informēja, ka 24. janvārī Rundāles apvienībā plānots sabiedrisko organizāciju pasākums «Vairāk jaudas». Savukārt A. Mačeks aicināja padomāt, vai šādas tikšanās var rīkot darbdienās, jo tad ir vieglāk piesaistīt dažādu jomu speciālistus.

Jautājumi un atbildes par ceļiem

Mēģināt taupīt ir ļoti dārgi

Kamēr tikšanās reizē notika sarunas un pieredzes apmaiņa, kopumā viss bija ļoti labi – bija solījumi un dažādas vienošanās, lai arī gandrīz visas sarunas atdūrās pret argumentu, ka pašvaldībām nav naudas. Iedzīvotāju naivais vērtējums, ka būvdarbiem vai citām aktivitātēm var izmantot kādus 20–30 procentus budžeta atdūrās pret realitāti – labi ja 2,5 miljoni eiro uz visu novadu, kas ir mazāk par 3% no budžeta.

Tomēr brīdī, kad iedzīvotāju konsultatīvās padomes aicināja pašvaldību ne tik daudz uz izdevumiem, cik uz darbību, izrādījās, ka ir daudz iemeslu, kāpēc nedarīt. Kopumā diskusiju sadaļā bija divas tēmas. Pirmajā gadījumā jautājums bija par iespējamu shēmu, kā bez pašvaldības iestādes kontroles uzņēmēji iedzīvojas uz mazturīgo iedzīvotāju rēķina. No pašvaldības pārstāvjiem burtiski saņēma atbildi – iedzīvotāji paši vainīgi, ka ļaujas sevi apkrāpt. Savukārt pašvaldības iestāde strādājot labi un ne sanākušajiem būs to apšaubīt!

Siles kā likumsakarība

Otrs jautājums skāra savulaik vēl neapvienotajā Bauskas novadā pārbūvētos lauku ceļus. Par situāciju stāstīja Mežotnes pagasta iedzīvotāju konsultatīvās padomes priekšsēdētājs Uldis Bundzinskis: «Ceļus greiderē trīs reizes gadā, tajā ziņā viss ir kārtībā. Uztrauc greiderēšanas kvalitāte un darbu izpildes pareizība. Dzīvoju grantētā ceļa malā, kur uzbēra jaunu grants kārtu pirms vairākiem gadiem. Ceļus uzbēra pareizi, ūdens no ceļa tecēja nost, peļķes neveidojās. Pagājuši daži gadi, ceļu greiderē un izveidojas kantes – ceļš kā sile. Mēs redzam, kāds tas ir – abās pusēs ir borti. Jautājums pašvaldībai – vai tiešām nav cilvēka, kas šos darbus kontrolē? To uzliek tā saucamajam pagasta vecim, kuram darbu jau tā daudz. Novadā ir atbildīgais cilvēks par ceļiem, būvinženieris. Vai tiešām nevar izbraukt un paskatīties, kā greiderē?! Es četras reizes esmu prasījis, kāpēc atstāj to bortu, un greiderētājs saka – tur zāle aug. Iedzīvotāji bļaušot, ka nepareizi greiderē. Mans ieteikums pašvaldībai būtu pieņemt kādu vismaz uz pusslodzi, lai pārbauda ceļus un kvalitāti. Pieņemt speciālistu, kas mācīts. Tas ietaupītu naudu, ko nākotnē tērēs ceļu remontam. Mūs izlutināja sausie ceļi, bet tagad tūlīt atkal būs lietus un izdauzītas bedres. Man sāpe par jaunajiem ceļiem. Vecie ceļi ir, kā ir, bet runājam par jaunajiem ceļiem, kam apmale ir no grants, kas nav zālēs ieaugusi.»

«Tāda inženiera mums pašvaldībā nav, mēs nevaram atļauties. Esam domājuši par iespēju piesaistīt ar līgumu konkrētām lietām uz stundu likmi. Tas ir budžeta jautājums, iepriekšējos četrus gadus neatradām. Mums maksimāli jāmeklē iespēja samazināt darbinieku skaitu, nevis pieņemt klāt,» atbildēja Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Mačeks.

Labais un sliktais

Stelpes pagasta iedzīvotāju konsultatīvās padomes priekšsēdētāja vietniece Maija Pelūde norādīja, ka ir informācija – ceļu remontā izmantotā grants frakcija esot šķīstoša, smalka, ātri pazūdot un pārvēršoties par putekļiem. «Saprotu, ka augstāka klase maksātu dārgāk, bet ilgtermiņā taču būtu izdevīgāk?» vaicāja M. Pelūde. «Grants ceļu ir maz, pārējie ir dolomīta šķembu ceļi. Tie, kas startē iepirkumā, vērtē, no kurienes atvedīs, un meklē lētāko cenu konkursā. Pēc tādas klases šķembām uz Viļņu nebrauks. Mums ir 1200 kilometri pašvaldības ceļu. Daudzi iedzīti zemē dziļāk par grāvi, tas viss ir jāpārbūvē, tas maksā naudu,» pauda A. Mačeks. Ruta Šteinberga no Ceraukstes iedzīvotāju konsultatīvās padomes norādīja, ka ceļa greiderēšanā atbildība par darbu ir jāuzņemas veicējam, kam ir jāzina, kā tas pareizi jādara. «Ir uzņēmējs, un mēs Bauskas apvienībā kontroli esam uzdevuši nodaļu vadītājiem, bet neesam būvinženieri. Apmaksāt speciālistu nozīmēs mazāk naudas ceļam. «Latvijas Valsts ceļu» speciālista pārbaudes atzinums ir tāds, ka Bauskas novada ceļi ir labā kvalitātē,» pauda Bauskas apvienības pārvaldes vadītāja Līga Vasiļauska.

Skaistkalnes iedzīvotāju konsultatīvās padomes vadītājs Lauris Emke interesējās, kāpēc nevar parunāt ar «Latvijas Valsts mežu» ceļu projektētājiem un uzturētājiem, reizē norādot, ka liela nozīme ir darba darītājiem. «Ir divi greideristi – ir viens labais un viens sliktais. Labais, kurš labi nogreidē, un sliktais, kurš visu sabojā,» tā L. Emke. «Mēs strādājam pēc «Latvijas Valsts ceļu» standartiem, pēc kuriem mēs būvējam ceļus,» atbildēja A. Mačeks.