Latvijas Republikas vēstnieks ES E.Stiprais ar kundzi – Latvijas Republikas pārstāvniecības NATO darbinieci Z.Grauzi – 28. decembrī Vecumnieku pagasta muzejā tikās ar Vecumnieku vidusskolas kluba «Eiropieši» jauniešiem un pedagogiem.
Latvijas Republikas vēstnieks Eiropas Savienībā (ES) Eduards Stiprais ar kundzi – Latvijas Republikas pārstāvniecības NATO darbinieci Zandu Grauzi – 28. decembrī Vecumnieku pagasta muzejā tikās ar Vecumnieku vidusskolas kluba “Eiropieši” jauniešiem un pedagogiem.
Pirmā darba vieta ārzemēs – Čehijā
Diskusijas sākumā Zanda Grauze atcerējās skolas gadus Vecumniekos, iepazīstināja ar savām diplomātes gaitām.
“1992. gadā sāka veidoties Ārlietu ministrija (ĀM) un daudzi mani augstskolas pasniedzēji (Zanda beigusi Latvijas Universitātes Vēstures un filosofijas fakultāti – Ž. Z.) tur sāka strādāt, “velkot” līdzi arī savus bijušos studentus. Tā sākās mana karjera – ar vecākās referentes amatu Višegradas valstu jautājumos. Tagad manā sirdī īpaša vieta atvēlēta Čehijai, Slovākijai, Ungārijai un Polijai. Mana pirmā darba vieta ārzemēs bija Čehija. Pašlaik strādāju Beļģijā, Briselē, Latvijas pārstāvniecībā NATO, nodarbojos ar NATO sammita koordinēšanu,” sacīja Z. Grauze.
“Aizkomandē” uz Briseli
Rīdzinieks Eduards Stiprais beidzis Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultāti, neilgi “paguvis” izbaudīt dienestu padomju armijā un pēc tam sācis strādāt toreizējās Ministru padomes Ārējo sakaru departamentā, vēlāk – Ārējās tirdzniecības ministrijā. “1993. gadā nokļuvu Ārlietu ministrijā. Biju vecākais referents jeb, kā toreiz sacīja, galvenais speciālists brīvās tirdzniecības un citos jautājumos. 1993. gada novembrī, kad izveidojās Eiropas Savienība, sāku strādāt nodaļā, kas nodarbojas ar ES jautājumiem. 1995. gadā mani nosūtīja darbā uz Briseli. 1998. gadā atgriezos Latvijā,” sacīja E. Stiprais.
2003. gada aprīlī viņu “aizkomandēja” uz Briseli par LR pārstāvniecības vadītāja vietnieku. Pašlaik Eduards Stiprais ir LR vēstnieks Eiropas Savienībā.
Uzved “Skroderdienas Silmačos”
Skolotāja Lidija Drevinska interesējās, kā tautiešiem Briselē sokas ar latviskuma un kultūras tradīciju saglabāšanu.
Zanda dzied Briseles latviešu korī un katru pirmdienu, kad notiek mēģinājumi, gaida ar nepacietību. Diriģente no beļģu mazpilsētas mēro 100 kilometru, lai ap 40 interesentu mācītu klasiskās latviešu kora dziesmas, kā arī vadītu bērnu ansamblīti.
“Spēlējam arī teātri. Pašlaik iestudējam R. Blaumaņa “Skroderdienas Silmačos”. Mūsu datorspeciālists Uģis Skuja pēc izglītības ir režisors. Labu laiku viņš “dīdījās”, ka vajagot teātri spēlēt, izziņoja tautiešiem pa epastu, baidoties, ka ideja negūs atbalstu, bet uz vienu aktiera vietu “Skroderdienās” pieteicās seši cilvēki,” atklāja Z. Grauze. “Mūsos ir šī misijas apziņa – kopt latviešu tautas kultūru un garīgās tradīcijas. Mūsu pienākums ir svešumā uzturēt latvisko dzīvesveidu.”
Draudzība nerodas vienā dienā
Jauniešu kluba “Eiropieši” pārstāvji rosināja viesus paust savas domas par biežo valstsvīru maiņu Latvijā, kā arī izteica bažas, vai aizsardzības ministra Einara Repšes atkāpšanās neietekmēs NATO sammita organizēšanu Latvijā.
“Strādājot Latvijas pārstāvniecībā ES vai NATO, valdības pārstāvjus izjūtam kā savus draugus un biedrus, ar kuriem veiksmīgi jāsadarbojas. Kā zināms, draudzība nerodas vienā dienā un ir jāpaiet laikam, līdz sastrādāšanās iegūst pozitīvu virzienu un ir panākta uzticēšanās. Ja partneris mainās – atkal vajadzīgs laiks, lai viņu iepazītu…,” skaidroja Z. Grauze. “Aizsardzības ministra maiņa neradīs sarežģījumus NATO sammita organizēšanā Latvijā, jo, šķiet, jaunās ministres Lindas Mūrnieces personiskās īpašības ļaus diplomātiem veiksmīgāk sadarboties ar Aizsardzības ministriju,” piebilda E. Stiprais.
Mājas saistās ar Latviju
Ciemiņi interesentiem skaidroja Latvijas Republikas pārstāvniecības Eiropas Savienībā pienākumus, uzsverot, ka galvenais uzdevums ir “vistiešākajā veidā piedalīties jaunas ES likumdošanas tapšanā”. “Mūsu valstij ir nozīmīgi, lai tiktu līdzsvarotas katras ES valsts specifiskās intereses un panākta Latvijai maksimāli labvēlīga situācija. Kas vajadzīgs – to formulē Rīgā, bet kur, ko un kā to panākt – tas Briseles diplomātu ziņā,” sacīja vēstnieks.
“Man mājas saistās ar Latviju, ar tuviem cilvēkiem,” sacīja Z. Grauze. “Tur jau ir diplomātiskā darba jēga – neļaut cilvēkam ilgāk par četriem gadiem “dienēt” ārpus savas valsts. Ja kāda zeme diplomāta sirdij kļūst par daudz tuva un mīļa, zūd objektivitāte un cilvēks sāk sevi asociēt ar valsti, kurā dzīvo,” skaidroja E. Stiprais.
