Šoreiz stāsts ir par Ziemassvētku brīnumu, kas tika piepildīts pašā svētku vakarā. Tas sniedza gan pārsteigumu, gan pozitīvas emocijas.
Šoreiz stāsts ir par Ziemassvētku brīnumu, kas tika piepildīts pašā svētku vakarā. Tas sniedza gan pārsteigumu, gan pozitīvas emocijas.
Pazudis mobilais telefons
Neilgi pirms svētkiem, kad mājās virmoja piparkūku smarža un bērni pušķoja eglīti, es pārrados mājās. Ikdienas rūpes un raizes atstādama aizdurvē, pievienojos mazo jautrībai.
Kad visi posās uz mājām, atvadījos un ar dēlēnu gatavojos doties pie miera. Pārlūkoju virtuves galdu, kur, kā man šķita, esmu nolikusi mobilo telefonu, bet tur tas nestāvēja. Nebija jēgas zvanīt, jo skaņu tālrunim biju izslēgusi. Atlika vienīgā cerība – tumsā pēc mirgojošas gaismiņas to uzmeklēt. Vēlreiz aizgāju uz mašīnu, lai to pārmeklētu, bet nekā. Izskatījos arī uz taciņas no ceļa līdz mājai, tāpat arī mēteļa un bikšu kabatās, pat zābakus priekšnamā izkratīju.
Rīts gudrāks par vakaru
Nākamajā dienā tika pārjauktas bērnu mantu kastes, atvilktas gultas, izlūkots pat atkritumu spainis. Meklējām ne tikai telpās, bet arī ārā. Iedomājos, ka varbūt suns to kaut kur aiznesis. Mājas tuvumā uzrakņājām sniegu, bet telefons nekur nebija atrodams. Pārdomāju dažādas iespējas – tālrunis vēl jauns, melnā ietērpā, izbīdāms, biznesa klases, varbūt pirkt jaunu? Tomēr biju pārliecināta, ka tam kaut kur tepat jābūt. Nolēmu pagaidām palikt par neaizsniedzamu personu.
Bija pagājušas divas dienas, bet no mobilā ne vēsts. Iedomājos palīdzību lūgt telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējai – SIA “Latvijas Mobilais telefons”. Jautāju, vai nevar sniegt ziņas par aparāta atrašanās vietu, bet saņēmu noraidošu atbildi. Man tika piedāvāts vien bloķēt tālruni, taču to es neizvēlējos.
Negaidīts pavērsiens
Pienāca Ziemassvētku rīts. Virtuvē sparīgi tika gatavota svētku maltīte. Es vēlreiz apvaicājos, vai mans telefons nav atradies. Tad piecgadīgais māsasdēls iesaucās, ka tas esot viņa jakas kabatā. Devāmies uz krustdēla mājām, un patiešām – mans glītais, melnais telefons bija viņa kabatā.
Vakarā, kad man pazuda tālrunis, viņš, ejot uz mājām, bija to paņēmis līdzi. Kā attaisnojumu māsasdēls paziņoja, ka viņš gribējis bērnudārzā “pazīmēties” draugiem ar tik izcilu telefonu. Trīs dienas mazais gājis uz bērnudārzu ar manu mobilo tālruni kabatā, bet vecāki pat nepamanīja šo faktu. Iespējams, arī audzinātājas nodomāja, ka tā ir spēļlietiņa.
