Latvijas Pašvaldību savienības valde Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumprojektu izskatīja 3. janvāra sēdē. Tā informē organizācijas padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Dace Zvirbule.
Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) valde Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumprojektu izskatīja 3. janvāra sēdē. Tā informē organizācijas padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Dace Zvirbule.
Par likuma projektu domas dalās, atzīst LPS valdes loceklis, Bauskas rajona Padomes (RP) priekšsēdētājs Aivars Okmanis. Projekts viņa vadītā LPS tehnisko problēmu komitejas sēdē skatīts pērn, 29. novembrī.
Nepieciešams pilnveidot
Valdes locekļi darba gaitā secināja, ka vajag konkretizēt vairākus nozīmīgus aspektus. Viens no tiem saistīts ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumprojekta 7. panta 2. daļu. Tajā pašvaldībām uzdots trīs mēnešu laikā norīkot māju pārvaldniekus, ja to nav veikuši dzīvojamo ēku īpašnieki. Turklāt, ja viņi māju nepārvalda un neapsaimnieko.
Vairāki LPS valdes locekļi izteica neizpratni – kāpēc vispār šis likumprojekts uzdod vietvarām iecelt pārvaldniekus dzīvojamām mājām, kurās dzīvokļi ir privātīpašums, atklāj D. Zvirbule. LPS valde atzina Rīgas pilsētas Domes priekšsēdētāja Aivara Aksenoka ierosināju mu – noteikt pašvaldībām pārvaldnieku iecelšanu kā tiesības un nevis obligātu pienākumu. Turklāt organizācija izvirzīja prasību izstrādāt speciālus Ministru kabineta noteikumus vai pat atsevišķu likumu, kas norādītu precīzas norīkotā pārvaldnieka funkcijas.
Negrib uzņemties atbildību
“Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums uzliks vietējai varai papildfunkcijas. Taču, ņemot vērā līdzšinējo pieredzi – dažbrīd dzīvokļu īpašnieku nespēju vienoties –, tas ieviestu lielāku kārtību. Man patika Aksenoka priekšlikums, ka pašvaldībām vajadzētu iecelt dzīvojamo māju pārvaldnieku un nevis tām tas jāveic obligāti. Tādā gadījumā lielu pilsētu pašvaldības darītu atbildīgas par īpašuma stāvokli, bet, kā mēs zinām, daudzās no tām ir pat graustu saraksti,” komentē A. Okmanis.
Viņa vadītajā Rundāles pagastā esot dzīvojamās mājas, ar kuru apsaimniekošanu īpašnieki labi tiekot galā paši. Atsevišķu ēku aprūpe uzticēta vietvaras komunālo pakalpojumu dienestam. Diemžēl ir arī nami, kuros daļa iedzīvotāju nepiekrīt citu izvirzītam priekšlikumam, tādēļ pārvaldīšanu neviens neveic. Šādos gadījumos likums palīdzētu sakārtot situāciju, secina A. Okmanis.
Darbi paliek nepaveikti
Rundāles pagasta padomes izpilddirektore Inta Klīve teic, ka likums ir vajadzīgs. “Pārsvarā daudzdzīvokļu māju īpašnieki nespēj vienoties par ēkas apsaimniekošanu. Ja kāds kaut ko dara, tad labi, bet lielie darbi – jumta, kāpņu telpu remonts, ārdurvju maiņa, siltināšana – paliek nepaveikti. Līdz ar to pasliktinās ēkas energoefektivitāte un kopējais stāvoklis,” stāsta izpilddirektore.
Arī Bauskas pilsētas Domes izpilddirektors Jānis Mičulis saka: “Māju pārvaldīšanas likums ir nepieciešams, jo dzīvokļu privatizācija tikpat kā ir beigusies. Tomēr pagaidām likumprojektā ir vesela rinda neskaidrību. Nav saprotams, kas maksās pārvaldniekiem, kādas būs viņu pilnvaras. Tas viss vēl jāprecizē.” Amatpersona uzsver jomas sakārtošanas nozīmi energoresursu – gāzes un malkas – izmaksu pieaugšanas dēļ.
Gaida Jēkabsone dzīvo kādā Vecumnieku daudzdzīvokļu namā. Sieviete stāsta, ka viņas mājas iedzīvotāji noslēguši apsaimniekošanas līgumu ar vietējās pašvaldības SIA “Mūsu saimnieks”. Cilvēki maksā uzņēmumam ikmēneša rēķinu. Par to tiek sakoptas kāpņu telpas un apkārtne, remontēts gaitenis, balkonu jumtiņi un ēku segumi.
“Daudzdzīvokļu māju iemītniekiem nav citas izejas. Par apsaimniekošanas veidu jāvienojas,” teic G. Jēkabsone.
Būs vajadzīgi līdzekļi no valsts
LPS valdes locekļu viedokļi vēl atšķīrās par likumprojekta 8. pantu. Tas paredz, ka noteiktos gadījumos valsts un pašvaldības ir tiesīgas piešķirt daļēju finansējumu dzīvojamo māju remontēšanai. Minētās situācijas ir šādas: dzīvojamās ēkas ir kultūras pieminekļi; to ekspluatācija var būt bīstama cilvēku dzīvībai un veselībai; lai likvidētu avārijas sekas, kā arī vēl citiem mērķiem. LPS valde pauda viedokli, ka šis daļējā finansējuma mehānisms likumprojektā ir neskaidrs un ka vietējām varām 8. pantā minēto mērķu finansēšanai būs nepieciešami līdzekļi no valsts budžeta.
