Britu trilleris «Uzticīgais dārznieks» ir dziļākā un emocionālākā filma Rīgas kinoteātru pašreizējā repertuārā.
Britu trilleris “Uzticīgais dārznieks” ir dziļākā un emocionālākā filma Rīgas kinoteātru pašreizējā repertuārā. Lai nemulsina nosaukums, jo dārzs šajā lentē ir simbols – vieta, kurā norobežoties no pasaules ļaunuma, lai atskārstu, ka tas vairāk nav iespējams.
Zīmols – aktiera uzvārds
Es cenšos noskatīties visas filmas, kurās centrālās lomas spēlē četrdesmitgadnieku paaudzes, manuprāt, visspožākais britu teātra un kino aktieris Ralfs Fainss. Izdevību ir bijis pietiekami daudz – “Angļu pacients”, “Šindlera saraksts”, “Oņegins”, “Mīlestības dienasgrāmatas” un vēl citas lentes. Tagad man šķiet, ka filmas “Uzticīgais dārznieks” galvenais varonis – britu diplomāts Džastins Kveils – ir viena no izcilākajām, ja ne pati labākā aktiera loma.
Par trilleri nodēvētā filma ir acīmredzami pārkāpusi mīlas drāmas žanra robežas un kļuvusi par korumpētās, brutālās mūsdienu pasaules spoguļattēlu. Ir baisi apzināties, ka aizvien pieaugošā tempā civilizācija dodas pretī savai iznīcībai. Ne jau kodolieroči te ir vainojami, bet “mūsu cilvēciskā morāle”, kā savulaik rakstīja filosofs Imanuels Kants. Filmas saturiskie slāņi ir tik blīvi, ka jāpaiet vairākām stundām, līdz sāk darboties analītiskais prāts, jo pirmais iespaids ir emocionāli sakāpināts.
Āfrikas kontrastu vidē
Filmu pēc populāra detektīvu rakstnieka Džona le Karē (viņa darbi latviski nav tulkoti) tāda paša nosaukuma romāna ir ekranizējis brazīliešu režisors Fernando Meireljess. Darbība notiek Āfrikas valsts Kenijas galvaspilsētā Nairobi, kur atrodas Lielbritānijas diplomātiskais korpuss. Tur koncentrējas visa informācija par Rietumu politiskajām un ekonomiskajām aktivitātēm “melnajā” kontinentā, tostarp arī humānās palīdzības organizāciju darbību. Diplomāts Džastins – estēts un intelektuālis – atšķirībā no pārējiem kolēģiem dzīvo savā izsmalcinātā iekšējā pasaulē. Birojā viņš ir iekārtojis dendrāriju, bet pie dzīvojamās mājas – brīnišķīgu dārzu. Augu kopšana viņam ir kontemplācija – iedziļināšanās savā būtībā.
Nesen Džastins ir apprecējies ar valdzinošu britu juristi Tesu (aktrise Reičela Veisa). Viņas vitalitātei un jaunības maksimālismam ir pieņemama tikai aktīva rīcība, bet nabadzīgā Āfrika šīm izpausmēm ir gluži ideāla vieta. Kopā ar melnādainu vietējo ārstu viņa iesaistās palīdzības sniegšanas kampaņās, diendienā apmeklējot posta un slimību piemeklētos, pārraugot medikamentu izsniegšanu. Tesas asajam prātam nepaslīd garām neviena nianse, kas vieš aizdomas par iespējamām ļaunprātībām tuberkulozes un HIV slimnieku nodrošinājumā ar bezmaksas medikamentiem.
Atvadas no dārza
Dienā, kad Tesa nokļūst uz pēdām baisam noziegumam – Rietumu zāļu lielražotāju korupcijas ķēdei –, viņa jau ir nolemta. Pēc dažām dienām diplomāta sievu kopā ar kādu vietējo, nežēlīgi nogalinātus, atrod pamesta sālsezera krastā. To ir paveikuši megakorporāciju nolīgti slepkavas. Lai pasargātu bezgalīgi mīlēto vīru, Tesa apzināti noklusējusi savas aktivitātes un šokējošos atklājumus.
Filmas kulminējošos mirkļos Ralfs Fainss vēl nebija pateicis nevienu vārdu – runāja tikai viņa acis un neaprakstāms sāpīgs mulsums sejā –, bet es jau zināju, kā galvenais varonis rīkosies tālāk. Jūtīgais kā dzīvsudrabs (kinokritiķa N. Naumaņa apzīmējums – A. U.), smalki vibrējošais diplomāts Džastins drosmīgi, pēc brīva prāta izvēles dosies tieši “vilku midzenī”, lai noskaidrotu sievas slepkavības iemeslus. No burvīgā dārza kopēja viņš pārdzims gluži citā cilvēkā, un viņa pilnīgā paļāvība nebūs drūma fatālisma inspirēta. Lietu kārtība, kas Džastinam atklāsies šajā pasaulē, laupīs jebkādu motivāciju dzīvot tālāk. Atklājis patiesību un noraidījis vairākus kompromisus tikt glābtam, viņš dosies uz sālsezeru un gaidīs algotu slepkavu lodes.
Ralfam Fainsam filmā vispār ir maz teksta, bet šajos kadros valda ilgstošs klusums. Es neatceros nevienu lenti, kad, gluži kā hipnotizēta, skatītos uz aktiera muguru. Šajā ķermeņa daļā, pozā bija koncentrēta visu cilvēces sāpju būtība. Un cik dīvai ni – nebija zudusi arī gaismas klātiene.
Joprojām pieķeru sevi domājam par “Uzticīgo dārznieku”, taču vairs ne Āfrikas nabadzības un zāļu lielfirmu kontekstā. Tikpat labi tie varētu būt pārtikas, ķimikāliju vai citas produkcijas lielražotāji, bet filmas darbības vieta – Latvija.
