Bakalaura diplomu Rīgas Tehniskās universitātes Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātē Dace Rumpe saņēma 2005. gada vasarā. Bauskas 1. vidusskolu viņa beidza 2002. gadā.
Bakalaura diplomu Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātē (DITF) Dace Rumpe saņēma 2005. gada vasarā. Bauskas 1. vidusskolu viņa beidza 2002. gadā.
Ko tu tagad dari?
– Strādāju “Radio SWH” pašreklāmas nodaļā, esmu “Radio SWH” un “Radio SWH Rock” mājaslapu redaktore. Manā ziņā ir to satura, struktūras un dizaina pilnveidošana un papildināšana, kā arī daudzas citas lietas, kas saistītas ar “Radio SWH” pašreklāmu un pozitīvā tēla popularizēšanu. Pirms tam gadu strādāju SIA “Eironet” par projektu vadītāju tīmekļa dizaina jomā.
Vai turpināsi mācīties?
– RTU maģistrantūras profesionālajā programmā iestājos nedēļu pēc bakalaura diploma saņemšanas. Ja man ļoti paveiksies, iegūšu maģistra grādu un inženiera diplomu jau 2007. gada Ziemassvētkos.
Tas, ka aizgāji studēt datorzinības, daudziem bija pārsteigums, jo tolaik taču tev mājās pat datora nebija. Kas noteica šo izvēli?
– Ļoti gribēju studēt datordizainu Starptautiskajā Praktiskās psiholoģijas augstskolā. Taču mācību maksa bija ļoti liela, turklāt programma nebija akreditēta, tāpēc nevarēja dabūt studiju kredītu. RTU DITF fakultātē stājos ar pārliecību, ka tikšu budžeta grupā. Tā arī notika. Gribēju apgūt datorzinības augstskolā, bet dizaina programmas – pašmācības ceļā. Tas man ir izdevies, vienīgi pārāk daudz tehnisko priekšmetu ir gājis “cauri” manai galvai, uzsveru – “cauri”, jo kas īsti neinteresē, ilgi prātā nepaliek.
Vai tu ieteiktu studēt šajā specialitātē?
– Programma ir ļoti smaga, lielākā daļa eksakto priekšmetu nav tieši saistīti ar informācijas tehnoloģijām. Ir jāapgūst augstākā matemātika, varbūtību teorija un fizika.
Vai tagad darbā tas noder?
– Manuprāt, augstskolai nav jāiemāca studentam reāli darīt lietas. To var apgūt tikai strādājot. Taču studijas pieradina domāt pareizajā virzienā, izprast nozari, trenēt prātu un attīsta loģisko domāšanu. Nekas nav jāiekaļ, bet jāsaprot, kur vajadzīgo var atrast. Viss, ko esmu mācījusies Tehniskajā universitātē, man noteikti kaut kādā līmenī noder, pat tad, ja es varbūt to nemanu.
Abas savas darbavietas esi sameklējusi, piedaloties atklātos konkursos kopā ar daudziem citiem pretendentiem, bez ieteikuma vēstulēm, pazīšanās. Vai tev gluži vienkārši veicas?
– Tiem, kuri meklē darbu, iesaku – pirms došanās uz pārrunām ar nākamo darba devēju ir jāsagatavojas, jāuzzina maksimāli daudz par šo uzņēmumu, pienākumiem konkrētajā amatā. Vaicā arī sev – vai tas tiešām ir tavs “lauciņš”? Ir svarīgi, lai jau pārrunu laikā darba devējs sajustu, ka esi īstais cilvēks, kurš saprot, kas ir svarīgs uzņēmumam, un ir skaidrībā pats par sevi. Ticiet man – tas noder!
Daudzi jauni cilvēki brauc strādāt uz ārzemēm. Arī tu pamēģināji un vienu vasaru pavadīji slavenajā Gērnsija salā, tomēr atbrauci mājās, lai pabeigtu augstskolu.
– Sākumā tam, ka daudzi jaunieši devās strādāt ārpus Latvijas, bija viens arguments – nauda. Uz Gērnsiju braucu kopā ar draudzeni Andu. Četrus mēnešus strādāju par oficianti. Darbs smags, un atalgojums diezgan cienījams, salīdzinot ar Latviju. Mums gan tas bija vairāk kā piedzīvojums – izdomājām, aizbraucām un atgriezāmies.
Negribējās palikt ilgāk?
– Šāda veida dzīves pieredzes gūšanu atbalstu, bet braukt, lai paliktu uz dzīvi, – tas ir galīgi garām. Normālu atalgojumu gan Anglijā, gan Latvijā var saņemt ikviens, kurš tiešām grib strādāt.
Lai arī Gērnsijā pelnīju labi, par šo naudu nevaru nopirkt mīļu cilvēku klātbūtni. Man negribētos visu mūžu nēsāt šķīvjus. Tādēļ, jau turp braucot, zināju, ka noteikti atgriezīšos. Pat ja man būtu jāslauka glāzes, labāk to daru Latvijā!
Darbs un mācības aizņem visu tavu laiku. Vai ir iznācis satikties ar skolas biedriem, pedagogiem?
– Ja vien ir kāds brīvs brīdis, to pavadu kopā ar draugu Andi un viņa ģimeni. Bauskā esmu diezgan reti, tā ir skaista pilsēta, bet jāpasmaida, ja, iebraucot Bauskā, pirmo ieraugu “Rimi”, kas aizsedz visu citu.
Ar klases biedriem tagad lielākoties sastopos interneta portālā “draugiem.lv”. Izņēmums ir Anda, draudzene no vidusskolas laikiem. Paldies saku savai klases audzinātājai Ivetai Semjonovai, skolotājiem Dainim Cipulim un Olgai Vinogradovai Bauskas pamatskolā. Vismīļākos sveicienus gribētos sūtīt vidusskolas gadu klases audzinātājai Terēzijai Pundurei, kura vienmēr atbalstīja mūsu klasi, smējās un raudāja kopā ar mums.
