Šajā gadā lauksaimniecības subsīdiju nolikums Ministru kabinetā tika izskatīts un apstiprināts tik laikus kā nevienu iepriekšējo reizi.
Šajā gadā lauksaimniecības subsīdiju nolikums Ministru kabinetā tika izskatīts un apstiprināts tik laikus kā nevienu iepriekšējo reizi. Tādēļ lauksaimniekiem par valsts atbalstu būs skaidrība pavisam drīz, jo šīs nedēļas beigās vai nākamās nedēļas sākumā nolikums tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un līdz ar to subsidēšanas sistēma stājas spēkā. Par šādu risinājumu zemnieki pauž gandarījumu.
Pēkšņi grozījumi
Taču Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) un nevalstisko organizāciju pārstāvji ir uztraukušies par pēkšņi izdarītajiem grozījumiem, kas skar šim sektoram vairākus gadus sniegto atbalstu. Sarunas par to ritēja LOSP rīkotā preses konferencē, kas 6. janvārī notika Rīgā.
Subsīdiju nolikumā lauku un lauksaimnieku biedrībām, nodibinājumiem 2006. gadā bija paredzēti 345 000 latu. Saskaņā ar Valsts kancelejas atzinumu par nolikuma projektu, Zemkopības ministrija (ZM) pirms tā apstiprināšanas valdībā veica grozījumus, proti, iepriekšējo konkrēto formulējumu mainot un šajā gadā paredzot minētos līdzekļus savstarpējās sadarbības veicināšanai starp lauksaimniecības produkcijas ražotājiem un valsts pārvaldes iestādēm.
LOSP valdes locekle Linda Bille precizē, ka iepriekš minētie grozījumi izdarīti, ņemot vērā likumu “Par budžeta un finanšu vadību”. Tajā formulēts, ka subsīdijas ir budžeta līdzekļi, kurus par noteiktu preču ražošanu vai ar pakalpojumu sniegšanu saistītu izdevumu daļējai vai pilnīgai segšanai piešķir komersantam. Nevalstiskās organizācijas (NVO) nav komersanti, tādēļ lauksaimniekiem nav skaidrs, vai arī turpmāk tās varēs saņemt subsīdiju atbalstu dažādiem sadarbības projektiem. “Šādi grozījumi nebija saskaņoti ar lauksaimnieku sabiedriskajām organizācijām, un tādējādi jāsliecas domāt, ka nevalstiskās organizācijas ir apdraudētas,” uzskata L. Bille.
Savukārt LOSP priekšsēdētāja vietniece Dzidra Kreišmane atzina, ka arī zinātniskās iestādes, pētījumu un izmēģinājumu saimniecības, kas, tāpat kā lauksaimnieki, saņēma subsīdiju līdzekļus par dažādu zinātnes projektu īstenošanu, var palikt zaudētājos.
Vajag kādu finanšu avotu
LOSP Latvijas birojs pērn subsīdijās saņēma 38 000 latu. Atbalsts dažādu sadarbības projektu īstenošanai piešķirts arī rajonu lauksaimnieku apvienībām un citām nevalstiskām organizācijām.
“Bauskas Dzīve” sazinājās ar biedrības “Bauskas rajona lauksaimnieku apvienība” biroja vadītāju Rudīti Jaunzemi. Viņa stāstīja: “Šodien, 11. janvārī, Rīgā paredzēta visu rajonu apvienību pārstāvju tikšanās. Ja tuvākajā periodā nesaņemsim līdzšinējo atbalstu, nevarēsim pastāvēt. Pagājušajā gadā mūsu rajonam no valsts subsīdijām bija divarpus tūkstošu latu liels finansējums. Šīs naudas pietika telpu īrei, transporta un citiem izdevumiem. Biedru maksas nav tik lielas, lai tās nodrošinātu apvienības pastāvēšanu. Uzskatu, ka pašlaik, kad nav izveidota cita finansēšanas sistēma, valsts subsīdijas ir vienīgais veids, kā uzturēt lauksaimnieku sabiedriskās organizācijas. Mēs taču nodrošinām sasaiti ar mazajiem zemniekiem.” Nauda tika iegūta, sagatavojot pamatojumu jeb projektu.
Saskaņā ar grozījumiem nolikumā līdzšinējais pretendentu loks varētu paplašināties un iespējamais atbalsta apmērs samazināties.
Alternatīvi modeļi
Preses konferencē raisījās sarunas par alternatīviem finansējuma variantiem. LOSP valdes priekšsēdētāja vietniece Dz. Kreišmane izteicās, ka patlaban lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas nav tik tālu attīstījušās, lai būtu pilnībā neatkarīgas no valsts, taču par to esot jāsāk domāt.
Modeļi par neatkarīgu finansējumu pastāvot, taču konkrēta risinājuma neesot. Lauksaimniekiem zināma Eiropas pieredze par nevalstisko organizāciju finansēšanu. Piemēram, Vācijā, Ziemeļreinas Vestfālenes reģionā, zemniekiem ir jāmaksā konkrēts nodoklis, kas nav liels. Arī saņemtā nodokļu summa, kas tiek novirzīta nevalstisko organizāciju finansēšanai, nav liela. Dz. Kreišmane uzskata, ka tas varētu būt taisnīgi, ja izdotos pierādīt un iedzīvināt šādu sistēmu. Pašlaik salīdzinoši neliela daļa zemnieku Latvijā ir iesaistījušies nevalstiskās organizācijās, taču labumu no to darba gūst visi nozarē strādājošie.
L. Bille sacīja, ka LOSP ir apņēmusies vērsties Saeimā, lai tā veiktu grozījumus minētajā likumā, paredzot, ka subsīdiju atbalsts ir pieejams ne tikai komersantiem, bet arī nevalstiskajām organizācijām, zinātnes iestādēm un citām institūcijām.
