Par nepabeigtiem būvobjektiem būs jāmaksā paaugstināts nodoklis
Ekspluatācijā nenodotajiem objektiem Jelgavas novadā sāks piemērot paaugstināto nekustamā īpašuma nodokļa likmi, informē Jelgavas novada pašvaldība.
No 2024. gada 1. jūlija Jelgavas novada pašvaldība pakāpeniski sāks piemērot paaugstināto nekustamā īpašuma nodokli 3% apmērā būvobjektiem, kuriem ir izsniegta būvatļauja un būvniecības ieceres realizācijas laiks ir pārsniedzis maksimālo termiņu.
Būvēm, kuru būvniecība sākta pirms 2014. gada 1. oktobra un tās nav nodotas ekspluatācijā, 2022. gada 1. oktobrī ir beidzies maksimālais būvdarbu veikšanas termiņš – astoņi gadi, atgādina pašvaldība.
Ja maksimālais būvdarbu veikšanas ilgums ir beidzies, bet būvniecība vēl ir paredzēta, saimniekam ir iespēja to pagarināt. Bet, ja būvdarbi atbilstoši būvprojektam ir noslēgušies, pašvaldība aicina būvobjektu nodot ekspluatācijā, savukārt, ja būvdarbi nav sākti, būvvaldē jāiesniedz iesniegums būvatļaujas anulēšanai.
Pirms paaugstinātā nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanas pašvaldība pārbaudīs, vai būvniecības lietā ir virzība, vai objektam nav mainījies īpašnieks, kā arī pēc nepieciešamības veiks būvobjektu pārbaudi klātienē. Ja īpašnieks nebūs mainījies un būvniecības lietā ilgstoši nebūs virzības, ar nākamo mēnesi pēc pašvaldības atzīmes sistēmā, objektam tiks piemērots paaugstināts nekustamā īpašuma nodoklis.
Laikraksts «Zemgales Ziņas» ◆
Neizīrētos dzīvokļus plāno pārdot
Noslēgusies Alūksnes novada pašvaldības neizīrēto dzīvokļu inventarizācija. No visiem 366 pašvaldībai piederošajiem dzīvokļiem neizīrēti ir 95 dzīvokļi jeb 26% no kopējā dzīvojamā fonda. Daļa no šiem dzīvokļiem ir dzīvošanai nederīgi, bet daļu pašvaldība plāno pārdot.
No pašvaldībai piederošajiem 366 dzīvokļiem 159 atrodas Alūksnē un 207 novada pagastos. No 159 dzīvokļiem Alūksnē tukši ir 27, no kuriem četri ir dzīvošanai derīgi un 23 nederīgi, no kuriem septiņus plāno virzīt pārdošanai. Pārējie desmit dzīvokļi atrodas daudzdzīvokļu mājās, kuras ir avārijas stāvoklī. Divos dzīvokļos pašvaldība veikusi remontdarbus, un tie ir piedāvāti īrei cilvēkiem, kuri pierakstījušies rindā uz dzīvojamo platību.
No pagastos esošajiem 207 dzīvokļiem 68 dzīvokļi inventarizācijas brīdī nebija izīrēti. No tiem desmit dzīvošanai derīgi un 58 dzīvošanai nederīgi, un no tiem 31 pašvaldība virzīs pārdošanai.
Pašvaldība izveidojusi arī to dzīvokļu sarakstu, kuriem nepieciešami būtiski kapitālieguldījumi, lai tos sakārtotu dzīvošanai derīgā stāvoklī. Katru gadu finanšu līdzekļu robežās kapitāl-ieguldījumi tiek veikti vidēji četros dzīvokļos.
Dzīvokļu atsavināšanas process ir samērā ilgs, jo 99% dzīvokļu nav ierakstīti Zemesgrāmatā, dzīvokļiem nav arī inventarizācijas lietu. Pirms pārdošanas tas viss ir jānokārto, šim nolūkam nepieciešami arī finanšu līdzekļi. Pašvaldībai jāstrādā arī pie īres maksas peļņas daļas noteikšanas, jo pašlaik īrniekiem noteikta salīdzinoši neliela īres maksa. To paaugstinot, veicinātu arī iedzīvotāju, kuriem pašvaldība piešķīrusi īrē dzīvokli līdz 2002. gadam, vēlmi šos dzīvokļus iegādāties savā īpašumā.
Laikraksts «Alūksnes un Malienas Ziņas» ◆
Pakalpojumu «Pastnieks mājās» neizmanto
Alūksnes novada pagastos pasta nodaļas slēgtas jau pērn, palikusi tikai viena Alūksnes pilsētā, kur iedzīvotāji var vērsties pēc nepieciešamajiem pasta pakalpojumiem, laikraksts «Alūksnes un Malienas Ziņas» pētījis pasta pakalpojumu pieejamību novadā.
Tagad VAS «Latvijas Pasts» aktīvi reklamējot un piedāvājot pakalpojumu «Pastnieks mājās», ko bez maksas varot izmantot visi tie, kuri dzīvo ārpus valstspilsētām un novadu administratīvajiem centriem neatkarīgi no pasta nodaļas tuvuma. Tomēr Alūksnes novada pagastu iedzīvotāji šo iespēju vēl nav izmantojuši. Daudzi par to pat nezina, bet citiem nav bijusi tāda nepieciešamība. «Vēl neesam saņēmuši nevienu pastnieka izsaukumu uz mājām. Tomēr laikā, kad cilvēkiem piegādājam pensijas dzīvesvietā, nereti viņiem abonējam arī laikrakstus un žurnālus, atvedam arī pa kādai aploksnei un markai, ja nepieciešams. Presi pārsvarā pie pastnieka abonē seniori, jaunākā paaudze šim nolūkam izmanto internetu,» izteicies pastnieks Aivars Baltais, kurš apkalpo klientus Alūksnē, Kalncempjos, Zeltiņos, Ilzenē un Alsviķos.
Piesakot pastnieka pakalpojumu dzīvesvietā, vēstuļu un sīkpaku atkārtota un paku pirmreizējā piegāde esot bez maksas. Sūtījumu pastnieks piegādājot nākamajā darbdienā pēc pieteikuma. Vienkāršas un izsekojamas vēstules piegādās pastkastītē tāpat kā līdz šim. Savukārt ierakstītas un apdrošinātas vēstules pastnieks piegādās adresātam mājās un izsniegs pret saņēmēja parakstu, veicot saņēmēja identifikāciju. Laikraksts «Alūksnes un Malienas Ziņas» sazinājies arī ar Reģionālo mediju asociāciju, kas paudusi viedokli – tik brīnišķīgi, kā uzsver pasta pārstāvji, viss nemaz neesot. Jā, pastnieka izsaukšana esot bezmaksas pakalpojums, bet vai lauku cilvēks vēlēsies «dancināt» pastnieku vienas vēstules dēļ?
Reģionālo mediju asociācija rosinājusi pastam laukos, kur slēgtas pasta nodaļas, sadarboties ar tuvumā esošo iestādi vai uzņēmumu, piemēram, veikalu, pašvaldību, degvielas uzpildes staciju vai citu, kur tomēr pasta pakalpojumu minimums būtu pieejams.
Laikraksts «Alūksnes un Malienas Ziņas» ◆
Vilto būvdarbu izpildes aktu
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) noslēdzis pirmstiesas izmeklēšanu kriminālprocesā, kurā ieguva pierādījumus tam, ka Gulbenes novada pašvaldības amatpersona un četras fiziskas personas apstiprināja dokumentāciju par faktiski neizpildītiem būvdarbiem bijušās Bērzu skolas pārbūves procesā.
Tagad materiāli nodoti prokuratūrai. Par to «Dzirksteli» informē KNAB. Noziedzīgo nodarījumu rezultātā pašvaldībai, iespējams, radīts vairāk nekā 16 tūkstošu eiro liels mantiskais zaudējums.
KNAB iegūtie pierādījumi liecina, ka būvuzņēmējs pēc Gulbenes novada pašvaldības amatpersonas lūguma sagatavoja Gulbe-nē esošās bijušās Bērzu pamatskolas pārbūves darbu izpildes aktu, kurā iekļāva darbus, kas nebija izpildīti. Starp neizpildītajiem darbiem bija iekļauta pārseguma siltināšana un atsevišķu konstrukciju, tajā skaitā iekšdurvju, montāža.
Izmeklēšanā noskaidrots, ka būvdarbu vadītājs un divi būvuzraugi, apzinoties amatpersonas iniciēto prettiesisko darbību sekas, apstiprināja šo dokumentāciju. Savukārt dokumentācijas saskaņošanas noslēguma fāzē pašvaldības amatpersona viltoto darbu izpildes aktu parakstīja. Šo nelikumīgo darbību rezultātā pašvaldība apmaksāja kopsummā 16 474,35 eiro par faktiski neizpildītiem darbiem.
Laikraksts «Dzirkstele» ◆
Iedzīvotāju padomes var vēlēt arī elektroniski
Piecos Aizkraukles novada pagastos – Bebros, Iršos, Sērenē, Sunākstē un Mazzalvē – sākusies iedzīvotāju padomju vēlēšana. Aizkraukles novada pašvaldība ir viena no pirmajām Latvijā, kas radījusi iespēju vēlēt iedzīvotāju padomes elektroniskajā balsošanā, izmantojot pašvaldības mobilo aplikāciju.
Aizkraukles novada pašvaldības komunikācijas nodaļas vadītāja vietniece Evija Vectirāne stāsta, ka tas darīts, lai veicinātu vēlētāju aktivitāti, jo tas ir daudz ērtāk nekā iet klātienē uz vēlēšanām. Evija Vectirāne atzīst, ka, iedarbinot šo procesu, mācās arī paši, jo kas tāds notiek pirmo reizi un nav daudz vietu Latvijā, kur šādas padomes jau ievēlētas un darbojas. Aprakstīt uz papīra šo procesu ir viens, bet dzīvē dažkārt gadās arī pavisam citādas, neparedzētas situācijas.
Kad būs noslēgusies elektroniskā balsošana, tiks rīkotas iedzīvotāju sanāksmes, kur varēs balsot arī klātienē. Kad noslēgsies balsošana, gan elektroniski, gan klātienē nodotās balsis tiks saskaitītas un pārbaudīts, lai šīs balsis «nepārklājas», jo katram iedzīvotājam ir tikai viena balss. Tie kandidāti, kuri būs saņēmuši lielāko balsu skaitu, tiks ievēlēti padomē. Jūnijā iedzīvotāju padomju vēlēšanas tiks izsludinātas vēl sešos novada pagastos un pilsētās. Tajās vietās, kur līdz 15. maijam nebija pieteicies pietiekams skaits kandidātu, padomes pašlaik neveidos. Tajā skaitā novada centrā – Aizkraukles pilsētā, kur bija pieteicies tikai viens kandidāts.
Laikraksts «Staburags» ◆
Reklāma