Bauskas rajona amatnieku brālība, kas ir nodibināta 2004. gadā, 20. janvārī Iecavā pirmo reizi rīkos komercizstādi un organizēs informācijas apmaiņu.
Bauskas rajona amatnieku brālība, kas ir nodibināta 2004. gadā, 20. janvārī Iecavā pirmo reizi rīkos komercizstādi un organizēs informācijas apmaiņu.
Gatavi pieņemt mācekļus
Brālības vadītāja Olga Šulca aicina pieteikties arodu meistarus, zeļļus un iedzīvotājus, kuri vēlas apgūt amatniecības prasmes, kā arī rajona iedzīvotājus, kuriem ir nepieciešami amatnieku pakalpojumi. Ar dažādu nozaru meistariem izstādes laikā būs iespēja noslēgt sadarbības līgumus, bet interesenti varēs saņemt vērtīgu informāciju par arodmācību iespējām. Amatnieku brālības kontakttelefonu numurus var meklēt “Bauskas Dzīves” šī gada 13. un 18. janvāra reklāmas un sludinājumu lappusēs.
Rajona amatnieku brālība ir juridiska organizācija, kas uztur tiešus sakarus ar Latvijas Amatniecības kameru (LAK). Tādēļ ikviens amatnieks, kurš ir oficiāli iekļāvies nevalstiskajā organizācijā, var izmantot izglītošanās un pieredzes apmaiņas līdzvērtīgas iespējas Eiropas valstīs, ar kurām LAK ir noslēgti sadarbības līgumi.
Savukārt daudzi pieredzējuši meistari tepat, Latvijā, ir gatavi savas prasmes nodot citiem, pieņemot mācekļus. Atšķirībā no daudzām Eiropas valstīm, kur arodizglītībai ir senas un stabilas tradīcijas, Latvijā šī nozare nav sakārtota, tādēļ daudzus amatus var apgūt tikai pie meistariem. Olga Šulca iepazīstina ar šo procesu: “Amatniecībā pirmais posms ir māceklis (pieņem no 16 gadu vecuma). Darbojoties meistara vadībā četrus gadus, var saņemt zeļļa kvalifikāciju. Tas nozīmē, ka jaunais amatnieks jau spēj veikt patstāvīgus uzdevumus. Ir nepieciešams vēl tikpat ilgs laiks, lai zellis varētu sagatavot un LAK aizstāvēt savu meistardarbu, iegūstot amata meistara kvalifikāciju un vienlaikus arī tiesības mācīt citus. Darba tirgū uz vienas starta līnijas nokļūst gan augstskolas beigušie speciālisti (dizaineri, restauratori, modelētāji u. c.), gan LAK sertifikātus saņēmuši meistari. Veiksme ir atkarīga no kvalifikācijas, saskarsmes spējām un citiem faktoriem.”
Arī laivu izgatavotāja profesija
Sabiedrībā valda visai ierobežota izpratne par amatniecības nozarēm, taču Ministru kabineta 1998. gada apstiprinātajos noteikumos ir klasificēti 157 dažādi arodi, kas sadalīti septiņās grupās.
Būvniecības kategorijā ir iekļauti vairāki desmiti amatu, no kuriem pieprasītākās varētu būt mūrnieka, apgaismes elektriķa, jumtu skārdnieka, namdara profesijas. Metālapstrādes un tehnisko iekārtu meistaru arodgrupā jāmin autoelektriķi, apkures, ventilācijas, saldēšanas iekārtu, kabeļu licēju amati, bet kokamatniecības nozarē – parketa licēju, laivu izgatavotāja profesijas. Apģērbu, tekstiliju un ādas apstrādes amatu grupā perspektīvi šķiet seglinieka un ādas priekšmetu izgatavotāja amati, savukārt pārtikas produktu apstrādes jomā – vīndara prasmes. Veselības un ķermeņa kopšanas nozarē ieteicams ir zobu protēžu meistara amats, bet mūzikas instrumentu un citu arodu grupā uzmanību saista metāla pūšamo instrumentu meistara un grāmatsējēja specialitātes.
Olga Šulca atgādina, ka jebkuru no klasifikācijā minētiem arodiem jauni, uzņēmīgi cilvēki tagad var iemācīties pie meistariem gan Latvijā, gan ārvalstīs. Izsmeļošāka informācija par iespējām tiks sniegta 20. janvārī Iecavā.
