Mūsu sabiedrībā arvien parādās cilvēki, kas nespēj vai negrib saprast tos, kuri kādā jomā ir vājāki.
Mūsu sabiedrībā arvien parādās cilvēki, kas nespēj vai negrib saprast tos, kuri kādā jomā ir vājāki.
Pašlaik mācos braukt ar auto. Jāsaka, tā ir patīkama nodarbe, jo apzinos – gada laikā daudz paveikts un sperts solis uz priekšu lielajā dzīvē. Būtu jau labi, bet…
Mans pirmais lielākais brauciens bija uz Bausku. Stress, uztraukums un viss pārējais. Redzot, ka mašīnas mani apdzen, rodas uztraukums, vēl daudzās ceļa zīmes, kuras jāievēro. Tomēr tas būtu sīkums, tas ir jāzina, jāapgūst. Sāp līdzcilvēku attieksme. Iebraucot Bauskā, uzmanība jāpalielina un uztraukums dubultojas, jo ir ziema un visi pārējie apstākļi. Man, autoskolas audzēknei, jānovērtē ceļš, lai varētu braukt tālāk, bet te pēkšņi man aiz muguras atskan – pīīīī. Jūs domāsit, ka man noslāpa mašīna un tādēļ aizkavēju citus. Nē! Kā godprātīga braucēja uztraucos par savu instruktoru, kurš, domājams, arī vēl grib dzīvot. Tādēļ novērtēju situāciju un tālāko kustību veicu uzmanīgi un apdomīgi. Bet sekas tas atstāja – samulsu tā, ka vairs nespēju normāli pabraukt, jo uztraucos, ka tikai atkal neaizkavēju kādu, kam diennaktī dotas mazāk nekā 24 stundas…
Rakstīt mani mudināja ne tikai šis gadījums, bet līdzīga situācija Jelgavā, kurā tik daudzi kārto braukšanas eksāmenu. Labi, ka tas “pīīī” negadījās man, bet dusmas aizsvilās. Rodas jautājums “lielajiem braucējiem”: vai jūs neesat kārtojuši braukšanas eksāmenu pirms autovadītāja apliecības iegūšanas, vai nezināt šo stresu? Vai jūs tagad varētu veiksmīgi nolikt braukšanas eksāmenu? Ļoti šaubos, pat esmu pārliecināta, ka ne. Vai jūs bļaujat un signalizējat, kad lielveikalos “Rimi” vai “Maxima” ir metriem garas rindas? Nē! Kāpēc?
Protams, dažiem pabaidīšana ir izprieca. Kad braukt māca bez pazīšanās zīmes uz mācību mašīnas, viss kārtībā, bet, līdzko parādās brīdinošais “M”… Varbūt tās ir dusmas par to, ka degviela dārga un laika maz. Taču mēs visi esam vienādi, tikai kādi kuram nervi un audzinātība.
Varbūt ieviest sodu – par tīšu mācību mašīnas braukšanas traucēšanu un uzmanības novēršanu intensīvas satiksmes apstākļos jāmaksā pieci lati. Varētu pat vairāk, jo daži šī iemesla dēļ nenokārto eksāmenu – apmācāmais sāk domāt, ka kaut kas nav kārtībā. Stresa dēļ gadās kļūdīties, un eksāmens jāpārliek, un tas tomēr nav nemaz tik lēts prieks.
Paldies visiem šoferiem un autovadītājām, kuri mūs saprot un atbalsta. Kā zināms, ar stūri rokās nepiedzimst. Liels paldies visiem instruktoriem, kuri mūs pacietīgi māca!
