Pagājusī bija Raimonda Paula nedēļa. Esam dažādi vērtējuši Maestro – kā mūziķi, kā valstsvīru un kā Saeimas deputātu.
Pagājusī bija Raimonda Paula nedēļa. Esam dažādi vērtējuši Maestro – kā mūziķi, kā valstsvīru un kā Saeimas deputātu. Viņa patieso būtību atklāja dokumentālā filma melnbaltā variantā “Būt par Raimondu Paulu”. Ar sirdi un dvēseli mūzikā iestigušu, nedaudz raupju un dzēlīgu, arī mazlietiņ skaudīgu, kad runa ir par Laimas Vaikules ienākumiem. Grūti saprast, kā šis neatkarīgais cilvēks spēj pakļauties partijas disciplīnai, balsojot pēc frakcijas vadītāja īkšķa. Atzinis savu neprofesionalitāti politikā, viņš neaizmirst atgādināt par diletantiem mūzikā. Nav šaubu, ka R. Paula kandidatūra nākamajās vēlēšanās solīs panākumus jebkurai partijai, jo viņš ir un paliks nepārspēts tautas mīlestībā.
Plašsaziņas līdzekļos uzsvērti skanēja un vīdēja R. Paula vārds. Kad šī kampaņa, tāpat kā daudzas citas, beigsies, uz laiku Maestro tēma noplaks. Mani piesaistījis jaunais LNT ziņu raidījums darbdienu vakaros plkst. 18. Nevis tāpēc, ka atkal dzirdamas pazīstamas balsis – Velta Sēle, Mirdza Tupiņa, Jānis Dimants –, bet gan tādēļ, ka raidījumam ir labestīga ievirze. Uzzinu daudz interesanta par uzņēmīgiem lauku cilvēkiem, “ko noklusē citi”, jo parasti mediji ētera laiku un lappuses tērē negatīvai informācijai. Ja partiju un politiķu ķīviņi pārmestos uz t. s. vienkāršajiem cilvēkiem, valsts jau būtu pagalam.
Latvijas Televīzijas ciklā “Latvijas pēdējie 100” Latvijas Radio 80 gadu ilgās vēstures vizuālās lappuses jau divas trešdienas papildina mūsu novadnieka bijušā radiožurnālista Osvalda Porieša stāstījums. Dzīva vēstures liecība – vērtīgākais, kas vien var būt.
Noticis pēkšņs pavērsiens neizprotamā strīdā par Latvijas vēstures mācīšanu vai nemācīšanu skolās. Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete parakstījusi rīkojumu: ar nākamo mācību gadu Latvijas vēsture mācāma kā atsevišķs priekšmets. Vēstures skolotāju biedrības pārstāve LTV “100. pantā” šo rīkojumu nosauca par politizētu. Bet vai viņas un citu vēstures skolotāju nevēlēšanās reizē ar audzēkņiem padziļināti apgūt savas valsts vēsturi nav tikpat politizēta?
Premjeram Aigaram Kalvītim klāt neesot, valdība noraidījusi “Dalkia” un kāda somu uzņēmuma pieteikumu privatizēt “Rīgas siltumu”. Tautas partija valsts akcijas gribētu atdot “Latvenergo”, bet “Jaunais laiks” – Rīgas Domei. Skaidrojums, manuprāt, nav vajadzīgs.
Ar pagājušo trešdienu pārraudzības institūcijas sākušas uzskaitīt visus partiju tēriņus par reklāmām (arī slēptām), lai tie nepārsniegtu likumā noteiktos ierobežojumus. Bet izmanīgākie prot visu un allaž no situācijas iziet kā uzvarētāji.
Kriminālprocess pret Einaru Repši aktualizējis jautājumu par ekspremjera Andra Šķēles 29 miljonus vērto vekseli. Jautāts, cik tālu pavirzījusies divarpus gadu ilgusī izmeklēšana, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks Aleksandrs Loskutovs TV raidījumā “Valsts pirmās personas” atbildēja divdomīgi: “Ja nevaram teikt, ka viss ir slikti, jāsaka – ir labi.”
Latvijā atkal deg 1991. gada barikāžu atceres ugunskuri. Neticami, bet kopš romantiski traģiskajām dienām jau pagājis 15 gadu! Kārtējo reizi jāpiemin Bauskas entuziastu vēlme apkopot un rakstveidā saglabāt šo unikālo vēstures notikumu līdzdalībnieku atmiņas. Pietrūka uzņēmības, atbalsta, jo tas laiks, kad visi bijām vienoti kāda neticama brīnuma gaidās, kas vēl tikai virmoja nojausmās, ir pagājis. Vai uz neatgriešanos?
Sestdien Latvijā kļuvis par vēl vienu partiju vairāk. Politiskā apvienība “Visu Latvijai” pārtapusi par partiju ar gandrīz četrsimt reģistrētiem biedriem. Viņu devīze – nepazaudēt Latviju!
