Biedrības «Latvijas Politiski represēto apvienība» 17. konference notika Rīgā, Latviešu biedrības namā, sestdien, 14. janvārī.
Biedrības “Latvijas Politiski represēto apvienība” (LPRA) 17. konference notika Rīgā, Latviešu biedrības namā, sestdien, 14. janvārī. Forumā piedalījās arī delegāti no Bauskas un Iecavas nodaļām.
Konference sākās ar LPRA karoga ienešanu zālē, kopīgi dziedātu valsts himnu un vīru kopas “Vilki” priekšnesumu, kurā skanēja latviešu leģionāru dziesmas.
Rīgas Domes priekšsēdētājs Aivars Aksenoks pateicās sirmgalvjiem, kuri pirms 15 gadiem sargāja galvaspilsētu uz barikādēm, par drosmi un par nacionālo stāju. “Bez jūsu viedokļa politiķi būtu sapinušies kompromisos, un dies” zina, kas būtu noticis,” sacīja A. Aksenoks.
Delegātus sveica Latvijas Nacionālo partizānu apvienības un Nacionālo karavīru biedrības priekšsēži Ojārs Stefans un Edgars Skreija, kā arī organizācijas “Sibīrijas bērni” prezidente Dzintra Geka. Viņas gatavotajā grāmatā būšot iekļauts 630 interviju ar 1941. gadā izsūtītajiem bērniem.
Gunārs Resnais, LPRA priekšsēdētājs, pārskata ziņojumā pie labajiem darbiem minēja apvienības ciešākas saites ar nodaļām, ko veicina LPRA rīkotie salidojumi Ikšķilē, kā arī sekretāres Dagnijas Liepiņas gatavotie ikmēneša pārskati un koordinatoru regulārās tikšanās. G. Resnais akcentēja partiju priekšvēlēšanu dāsnumu, piešķirot apvienībai papildu finansējumu. Viņš skāra arī kavēšanos ar komunistiskā terora upuru piemiņas memoriāla izveidi Rīgā vienotā ansamblī ar Okupācijas muzeju, reizē šauboties par tā idejisko saturu. Šo tēmu izvērsa arī debatēs. Ilmārs Knaģis redzējis daudzas piemiņas vietas ASV: “Tur prāts un nauda ir vienās rokās, pie mums nauda gan ir, bet prāta tā mazāk.” Piemērs tam – akmeņu krāvums Torņakalnā.
Saeimas deputāts LPRA priekšsēdētāja vietnieks Pēteris Simsons saskatījis atturību attieksmē pret politiski represēto problēmām, “jo daļa politiķu ir saistīti ar komunistisko režīmu un kolaboracionismu. Attieksme ir līdzjūtīgi nogaidoša, jo gan jau laiks nolīdzinās visas problēmas”, sacīja P. Simsons.
Pāvels Neikšāns informēja par grāmatas albuma tapšanu. Savākts 290 fotogrāfiju no visiem Latvijas rajoniem – liecības par traģiskajiem notikumiem padomju okupācijas gados. Ievadu izdevumam raksta dzejniece un publiciste Anda Līce.
Konference apstiprināja trīs rezolūcijas ar konkrētiem ierosinājumiem valdībai un filosofiskiem jautājumiem. Piemēram: “Kas mēs bijām – samaksa par latviešu uzvaru brīvības cīņās, upuris uz Latvijas neatkarības altāra vai nodeva komunisma nezvēram par dzīvību un drošību mājās palicējiem?”
“Pieprasīt deklarēt nepārprotamu valsts attieksmi pret okupācijas laika varas, politisko un represīvo struktūru amatpersonām,” teikts LPRA programmā.
Rezolūcijā “Par valdības komisiju okupācijas laika zaudējumu aprēķināšanai” paustas šaubas par šīs komisijas rīcībspēju un pārmetums par to, ka tajā nav neviena pārstāvja no Politiski represēto apvienības.
***
Atgādinu, ka politiski represēto kluba “Rēta” gadumijas sarīkojums būs rīt, 17. janvārī, plkst. 12 Bauskas tautas namā. Pie baušķeniekiem ciemos atbraukt solījies LPRA priekšsēdētājs Gunārs Resnais.
